Laika gaitā viss sakārtosies

Skaidrs, ka vinnētāji ir tie, kuriem ir ūdens skaitītāji, jo viņi maksā par reāli patērēto daudzumu un šobrīd dažiem rēķini sarukuši par iespaidīgu summu. Taču tikt pie skaitītāja laukos, izrādās, nav vienkārši. Cilvēks grib lētāk, tālab vispirms vairākām mājsaimniecībām kopīgi jāvienojas, ka viņas vēlas skaitītājus un jāizvēlas firma. Jo tikai tā var ietaupīt uz ceļa izdevumiem.
Šis arī ir pirmais klupšanas akmens — “kolhozā” kopīgu valodu atrast grūti. Vienam šķiet — tas prasa dārgi, citu neapmierina konkrēta firma vai zīmols, vēl kādam šķiet, ka lētāk būs par pusstopu nolīgt vietējo meistaru. Tikai retais šajos strīdos atceras, ka darbu veicējam jābūt sertificētam, bet skaitītājam — atbilstošas klases un verificētam. To gan zina praktiski katrs pilsētnieks, kuram ūdens skaitītājs kalpo ne pirmo gadu. Arī izglītotākie un zinošākie lauku ļaudis saprot, ka pieaicinot kaktu meistaru, var palikt pie sasistas siles: ne naudas, ne noteikumiem atbilstošas mērierīces.

Nākamā lieta ir nelegālie pieslēgumi. Šī brīža situācija ir visai interesanta: pie atsevišķiem daudzdzīvokļu na- miem var redzēt lielas ūdens mucas, kurās iedzīvotāji saulē silda ūdeni savām siltumnīcām un mazdārziņiem, kas ir turpat tuvumā. Ūdeni šim mērķim siltumnīcu īpašnieki ņem no kopējā ūdensapgādes tīkla, nemaksājot par ūdens patēriņu tādos milzu apjomos faktisko cenu. Patiesībā nemaksājot neko, jo pieslēgumus viņi parasti izveido vietā, kur nekādu skaitītāju nav. Līdzīgā veidā, kā attēlā, kur, piemēram, tiek ņemts ūdens personīgajai pirtij. Tie, protams, ir zaudējumi jebkura pagasta pārvaldei, kas laika gaitā sadārdzinās tarifu viennozīmīgi. Praktiski šādu rīcību var saukt skarbākā vārdā — tā ir ūdens zagšana. Protams, tie, kam ir skaitītāji, negrib maksāt nākotnē vairāk tikai tāpēc, ka nav sakārtots šis jautājums, kaut vai aizmetinot visas nelegālā pieslēguma vietas. Sevišķi uztrauc, kas notiks, kad mājā tiks uzstādīts kopējais ūdens patēriņa skaitītājs, kas lauku daudzdzīvokļu manos pagaidām vēl nav ieviesies. Bet daži iedzīvotāji jau apzinās, ka agrāk vai vēlāk pagasta pārvalžu interesēs tas tiks darīts. Kas tad maksās par šiem dārziņu laistītājiem?

Dagdas domes priekšsēdētājs Viktors Stikuts: “Katra pagasta pārvaldei ir jāseko, kā tiek tērēts ūdens. Tai jābūt ieinteresētai visus jautājumus sakārtot, jo pretējā gadījumā tie pārvēršas par pārvaldes finansiāliem zaudējumiem. Katrā pārvaldē ir atbildīgais speciālists savā jomā, kuram arī jāsaprot šie jautājumi. Par to esam runājuši sapulcēs, visi labi informēti un labi saprot, bet ir cita problēma: ciktāl pārvalžu vadītāji grib nonākt konfliktā ar negodprātīgajiem iedzīvotājiem. Ja daudzdzīvokļu manu iemītniekiem nepieciešams ūdens mazdārziņiem, tad labākais risinājums ir izrakt dīķi. Ja cilvēki vienojas savā starpā, aiziet uz pagasta pārvaldi ar lūgumu palī- dzēt izrakt kopēju dīķi, domāju, ka pārvaldē viņiem neatteiks un palīdzēs iespēju robežās. Nevar būt tā, ka kāds dzīvo uz citu rēķina. Jāapvainojas nevis iedzīvotājiem, bet pagasta pārvaldei, jo tai rodas zaudējumi. Ar laiku šis jautājums tiks sakārtots, arī ūdens skaitītājus uzstādīs arvien vairāk mājsaim- niecību, jo izdevīgāk ir maksāt par faktisko ūdens patēriņu, nevis pēc normatīviem par abstraktajiem litriem.”

Juris ROGA