Lietussargu revolūcija nenotika...

Ļaudis vēl tikai pulcējās, bet jau bija dzirdama kurnēšana par klaiņojošajiem suņiem un kaķiem, kāds vīrietis turpat sanāksmes norises vietā un pārskatāmā tās tuvumā saskaitīja piecus neviena nepieskatītus suņukus. Pašvaldība arvien ir bezspēcīga šīs problēmas priekšā.

Uz pensionāru jautājumiem atbildēja novada domes izpilddirektors Jānis Geiba, Krāslavas novada pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” direktore Vija Bārtule, Pašvaldības SIA “Krāslavas ūdens” valdes locekle Valentīna Kursīte un Pašvaldības policijas priekšnieks Pēteris Jacina.

Pirmais uzstājās J. Geiba, kurš informēja klātesošos par Rīgas ielas posma remontu, Krāslavas novada attīstības programmu 2011.-2017. gadam, kuras apspriešanā var piedalīties ikviens, iesniedzot savus priekšlikumus. Iedzīvotāji pauda savu sāpi un jautāja, kad noasfaltēs Saules un Strautu ielu, par ko solījumi viņiem tika doti pirms gadiem diviem, bet nekas nav pavirzījies uz priekšu.

Par klaiņojošo dzīvnieku tēmu ar iedzīvotājiem runāja P. Jacina. Viņš skaidroja likumdošanas nianses, kā arī brīdināja, ka par saistošo noteikumu nepildīšanu tiks sastādīti protokoli un būs sods. Tiesa, klaiņojošo dzīvnieku jautājumā un arī daudzos citos bez pilsoņa iesnieguma neko nevar izdarīt, bet mūsu iedzīvotāji vairās, varbūt baidās nosaukt uzvārdu un pilnīgi nevietā pārmet likumsargiem: “Jūs tikai protat cilvēkus sarīdīt, vairāk neko!”

P. Jacina: “Viena suņa izķeršanas izmaksas ir 100-150 latu, soda apmērs ir mazāks un šos izdevumus nekompensē. Domes deputāti lūdza mani aprakstīt situāciju ar klaiņojošiem suņiem pilsētā. Mutiski ir apliecināts, ka tiks iedalīts finansējums iekārtām suņu un kaķu izķeršanai. Lai nevienam nav nekādu ilūziju, paskaidrošu, ka noķertie suņi jānogādā dzīvnieku patversmē. Likumdošana paredz: ja 14 dienu laikā sunim neatrodas saimnieks, tas tiek iemidzināts un utilizēts.”

Daudz pretenziju pašvaldības policijai ir pret noasfaltētās Skaistas ielas iedzīvotājiem, kuru pienākums ir uzturēt kārtībā gājēju celiņu, bet to dara retais. P. Jacina brīdināja, ka šogad ar parunāšanu vien cauri netiks: “Uzkrīt sniegs, ņemiet lāpstu un tīriet!” Iedzīvotājiem bija jautājums, kur likt sniegu? Tika apsolīts pārdomāt šīs problēmas risinājuma variantus un darīt to zināmu.

Arī sadzīves atkritumus privātmāju saimnieki izliek pie ielas pārāk agri, suņi un kaķi paspēj maisu saturu izvazāt. Iedzīvotājiem atgādināja, ka tas jādara ne agrāk kā 20 minūtes pirms mašīnas ierašanās. Ja tas kādu neapmierina, firmā var iegādāties vai iznomāt atkritumu konteinerus.

Arī liellopu turēšanas jautājums pilsētas teritorijā rada galvassāpes tiem kaimiņiem, kuriem lopiņu nav.

P. Jacina: „Mums laikam tāda mentalitāte — cilvēks nesaprot, kamēr viņu nesoda ar latu. Pērn bija pieņemts un izskatīts ap 300 iesniegumu, šogad jau to ir virs 200. Ja pagājušajā gadā bija 88 profilaktiskie reidi, tad šogad pirms mēneša to bija 250. Pilsētas domes vadība prasa ne tikai sodīt, bet arī runāt ar cilvēkiem, skaidrot viņiem likumus un noteikumus. Runājam vienu, otro, trešo reizi, bet cilvēks vienalga nesaprot, kamēr nav sastādīts protokols un samaksāts sods.”
Iedzīvotāji atgādināja par pusaizvērtu aku bijušā bērnudārza tuvumā, kas apdraud bērnus, jo viņi tur bieži skraida. Bija solīts savest kārtībā, bet nekas nav izdarīts. Šajā gadījumā pašvaldības pārstāvji atzina savu vainu.
Kāda sieviete sūdzējās, ka jaunatne vai varbūt citas personas dzērumā lauž žogus. Jacinas kungs aicināja tādos gadījumos nekavējoties zvanīt pašvaldības vai valsts policijai jebkurā diennakts laikā. Nebūs problēmu, aizbrauks un noķers.
Vismazāk jautājumu bija par pašvaldības SIA “Krāslavas ūdens” darbu. V. Kursītei tika jautāts, kāpēc siltumnīcu platības uzmērīšanu veica arī tiem, kuriem ir ūdens skaitītāji.

Pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” direktore Vija Bārtule paziņoja priecīgu vēsti — nabadzīgās ģimenes, kurām ir attiecīgs status un ir jālaiž skolā bērni, var saņemt talonus mācību līdzekļu iegādei 20 latu vienam bērnam. Savukārt no ļaudīm aģentūras direktore uzzināja, kādu pazemojošu iesauku dzērāji, sliņķi un slīmesti ir devuši viņas vadītajai iestādei — “sosalka” (no krievu vārda “sosatj” — latviski “zīžļāt, sūkāt”). Sapulcējušies pauda neapmierinātību, ka palīdzība bieži vien tiek ne jau čaklākajiem iedzīvotājiem un ģimenēm, kuras dažādu iemeslu dēļ ir nonākušas finansiālās grūtībās, bet gan dzērājiem un sliņķiem. Savukārt laba ģimene, gadās, saņem atteikumu. Diemžēl pašvaldības aģentūrai nav tiesību nemaksāt valsts noteiktos pabalstus: GMI un dzīvokļa pabalstu.

Juris ROGA