Veiksme vai neveiksme ir kopīga atbildība

— Novada domes priekšsēdētājs nav vienīgais cilvēks, kurš organizē masu izklaides pasākumus, jo tad jau nevajadzētu nekādus citus speciālistus, ne komitejas, neko. Būtībā uz visiem ir jāattiecina veiksme vai neveiksme, nevajag asociēt to ar kādu vienu vai diviem kultūras darbiniekiem. Secība ir tāda: vispirms ir pasākumu plāns, kas tiek apspriests kultūras un izglītības komitejā, ja to atzīst par labu esam, tad tas tiek realizēts tālāk. Kultūras dzīves pasākumu plāns tiek akceptēts krietnu laiku iepriekš, pasākumi nav izrauti no kaut kurienes pēdējā brīdī.

Atcerēsimies arī to, ka visiem vietējiem pašdarbniekiem gribas uzstāties un parādīt plašākām tautas masām savu gada laikā sagatavoto sniegumu. Varbūt kādam viņu sniegums šķiet pārāk skumjš un īsti nevietā, bet neaizmirsīsim, ka tie ir mūsu cilvēki: kādi viņi ir, tāds ir viņu sniegums. Es nevaru teikt, ka mūsu pašdarbnieks būs līdzvērtīgs tādam, kādus esam saskatījušies TV šovos, kuros uzstājas pasaulslaveni mākslinieki, kuri pelna miljonus par vienu uzstāšanās reizi. Protams, ka mums arī ir jācenšas, lai izklaide būtu jautrāka, mūzika labāka, bet gadu no gada tas var tikt mainīts un uzlabots. Nevajadzētu apvainoties par to vien, ka nepatika viens vai otrs numurs pasākumā. Kas attiecas uz to, ka pasākums izvērtās par garu — tā jau ir cita tēma, bet kas attiecas pašdarbniekiem un viņu sniegumu — malači! Paldies visiem, kuri uzstājās šajā pasākumā un gatavoja jubilejas festivālu.

— Varbūt pie šīs neveiksmes vainīga finansiālā puse, varbūt pamaz bija iedalīts naudas?

— Protams, ja mums būtu iespēja pasākumam atvēlēt desmitiem tūkstošu latu, kā tas arī bijis vienā otrā pilsētā, kur rīko lielus pasākumus un var atļauties pieaicināt dārgākus estrādes māksliniekus un grupas, tad varbūt varēja gaidīt arī labāku rezultātu. Bet pašvaldība pasākumam varēja atvēlēt aptuveni 2,5 tūkstošus latu, kas ir ļoti maz. Par to nevarēja atļauties praktiski nekādus šova elementus. Kas attiecas uz uguņošanu, manuprāt, tā savu laiku nodzīvojusi un tradicionālajos tautas svētkos nekāda uguņošana nav nepieciešama. Pie tās plaukšķināšanas esam pieraduši, tas nav nekāds jaunums, turklāt tas ir arī bīstams pasākums. Es jau agrāk kādā intervijā sacīju, ka prieka būs mazāk. Valdība budžetu samazināja visiem, varbūt citās pilsētās pasākumiem bija sponsori. Mēs tos nepiesaistījām, jo uzskatu, ka būtu negodīgi aicināt uzņēmējus tērēt savu nopelnīto naudu izklaides pasākumiem. Ja var atļauties, tad labāk, lai viņi ziedo bērniem, kuriem 1. septembrī jāiet uz skolu. Mēs uz to jau aicinājām savus uzņēmējus un visus novada ļaudis, lai palīdzētu trūcīgākajām ģimenēm sarūpēt visu nepieciešamo bērnam mācībām. Dagdas novadā ir aptuveni simts bērnu, kuriem nepieciešams šāds atbalsts.

— Atgriežoties pie Annas dienām: izskanējuši lieli pārmetumi par brīvdabas estrādes stāvokli.

— Remonts tur nepieciešams un pasākumā sacīju, ka mans sapnis ir tāds, lai nākamgad pašdarbnieki uzstātos uz jaunas skatuves, kur vairs nebūtu jāuztraucas par kāju iespējamo savainošanu vai citām traumām. Attiecīgs projekts ir atbalstīts, estrāde nākamgad būs, arī papildus stāvlaukumi mašīnām būs. Izvietosim tos, kur iespējams, jo visapkārt ir privāta zeme, nevaram tā vienkārši ņemt un nošķūrēt plašāku teritoriju, kas mums patīk.

Tas nav vienīgais projekts, kas mūsu novadā tiks realizēts pārskatāmā nākotnē. Viss notiek pakāpeniski. Mēs nevaram izraut Dagdu no kopējās ainas un nolikt to blakus kā līdzvērtīgu pilsētu bijušajiem rajonu centriem, kuru infrastruktūrā no kopējā rajona budžeta nauda ir ieguldīta visus šos gadus, un šie ieguldījumi viņiem palika. Bet neapskaudīsim citus, darīsim paši!

Juris ROGA