Vasara ir kapusvētku laiks, kad mēs, dzīvie, lūdzamies par saviem mūžīgā mierā aizgājušajiem, kad viņu atdusas vietās pulcējas radi, draugi, bijušie kolēģi no malu malām.
1. augustā šāds aizlūgums notika arī Ezerniekos.
Šogad mēs, visi atbraukušie, bijām īpaši sajūsmināti par priekš-zīmīgo tīrību un kārtību kapsētā. Viss rūpīgi sakopts, appļauts, pat ar slotu noslaucīts. Savesta kārtībā ikviena pamesta kapu kopiņa, kaut apbedītajam vairs nav tuvinieku. Par to vislielākā pateicība jaunajam Ezernieku pagasta pārvaldes vadītājam Jānim Andžānam un bezdarbniekiem “simtlatniekiem”, kuri tur strādāja.
Diemžēl ne vienmēr un ne visur kapsētas mūs priecē. Man un citiem krāslaviešiem sāp sirds un duras acīs daudzie novārtā pamestie iecirkņi un kapu kopiņas Krāslavas centrālajā kapsētā.
Kopš maija beigās notikušajiem kapu svētkiem, kad kapsēta puslīdz bija savesta kārtībā, pagājuši jau divi mēneši. Un atkal visuviet zeļ nezāles, spraucas ārā izzāģēto koku un krūmu atvases. Viens pļāvējs “simtlatnieks”, kurš redzēts šeit rosāmies, neko daudz nespēj. Citreiz uz pāris stundām kapsētā parādās divas bezdarbnieces, taču arī viņu darba rezultāti nav pamanāmi.
Bet kapsēta taču ir svēta vieta. Pret to mums jāizturas ar sevišķu cienību un godbijību.
Aicinu domes atbildīgos dienestus un arī ikvienu krāslavieti kopīgiem spēkiem parūpēties par mūsu mirušo atdusas vietām, lai mums nebūtu kauns laucinieku priekšā. Un vai mūsu mirušie to nav pelnījuši?
Veneranda PETROVA, Krāslava
.jpg)
.jpg)
