Kopējā Lauksaimniecības politika (KLP) jeb kā dzīvosim laukos pēc 2013. gada?

Latvijā aptaujas norisi koordinēja Valsts Lauku tīkla Sekretariāts (VLT) un tā speciālisti reģionos, maijā organizējot reģionālās tikšanās ar lauksaimniekiem, nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, lauku iedzīvotājiem. Darba grupas tika organizētas Viduslatvijas Lauku attīstības birojā (LAB) Preiļos un Jēkabpilī, kā arī Latgales LAB Krāslavā un Lauku konsultāciju birojā Daugavpilī. Darba grupās piedalījās 73 cilvēki. Paralēli darba grupām bija iespēja paust savu skatījumu, aizpildot anketu. KLP nav tikai zemniekiem, bet visiem Eiropas Savienības pilsoņiem: kā nodokļu maksātājiem tā patērētājiem. Cilvēki izteica savu viedokli, atbildot uz četriem jautājumiem par lauku attīstības politikas aspektiem jeb, vienkāršiem vārdiem runājot, par iespējām saņemt finansiālu atbalstu un uzlabot dzīves kvalitāti laukos.

Kas ir Kopējā Lauksaimniecības politika un kāpēc tā ir vajadzīga?

Vēsturiski tie bija pirmie pamatprincipi kopējā tirgus izveidei, lai nodrošinātu garantētu pārtikas piegādi Eiropas Kopienai. Pamatnostādnes tika izstrādātas 1957.gadā, un tos nosauca par Kopējo Lauksaimniecības politiku. Tā laika posma galvenais mērķis bija paaugstināt lauksaimniecības produktivitāti, lai patērētājus varētu pastāvīgi nodrošināt ar pārtiku par pieņemamām cenām, kā arī garantētu ES lauksaimniecības nozares dzīvotspēju. Laika gaitā Lauksaimniecības politikas dienaskārtībā tika iekļauti jēdzieni “vide” un “lauku attīstība”, ar to uzstādot mērķi sekmēt lauku veidošanu par kvalitatīvu un komfortablu dzīves vidi. Daudzi veiksmīgi īstenojamās Kopējās Lauksaimniecības politikas piemēri ir arī mūsu bijušajā rajonā — no jauniem traktoriem līdz bērnu rotaļu laukumiem, no uzlabotiem saietu namiem līdz sakoptiem mežiem un laukiem.

Kā liecina VLT apkopotie dati, gandrīz 98% aptaujāto uzskata, ka KLP reforma ir nepieciešama, atbildot uz jautājumu: „Vai vajadzīga KLP reforma?” Par to, kas šobrīd ir KLP un kādai tai jābūt nākotnē, mūsu cilvēki pauda dažādus viedokļus:

* KLP ir vajadzīga, lai redzētu katra ES reģiona atšķirības un tās ņemtu vērā, nevis koordinētu visu pēc vienām vadlīnijām;
* Tā ir vienlīdzīgu apstākļu, tiesību un prasību nodrošināšana visu ES dalībvalstu lauksaimniekiem, ietverot godīgas un līdzvērtīgas konkurences iespējas visu dalībvalstu lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, ņemot vērā ES reģionu atšķirības;
* Mērķis — apturēt lauku novecošanos un iedzīvotāju skaita samazināšanos lauku teritorijās.
* Lauksaimniecības ilgtspēja un daudzveidība (atbalsts lielajām un mazajām saimniecībām, ieguldījumu dažādošanas jeb diversifikācijas iespējas);
* Mežsaimniecības attīstības veicināšana;
* Vides saglabāšana;
* Drošas un kvalitatīvas pārtikas nodrošināšana par saprātīgām cenām;
* Lauku teritoriju kā dzīves un darba vides attīstība, pakalpojumu pieejamība.

Kopējā Lauksaimniecības politika pēc 2013. gada aptaujāto skatījumā
Analizējot respondentu atbildes uz jautājumu: “Ko Jūs sagaidāt no lauksaimniecības nozares?”, izkristalizējas četri pamatvirzieni:

* Drošas un kvalitatīvas pārtikas nodrošināšana;
* Lauksaimniecības nozaru dažādošana, kooperācijas veidošana;
* Vidi saudzējoša ražošana;
* Lauku dzīves telpas attīstība.

Diskutējot par KLP mijiedarbību ar citām politikām, iedzīvotāju vairākums uzsver, ka nepieciešams dažādot politiku mijiedarbību it īpaši attiecas uz lauku teritorijām. Tomēr politiku mijiedarbībai nebūtu jānotiek uz KLP rēķina. Šī nostāja skaidrojama ar faktu, ka Latvijā KLP 2. pīlāra pasākumi bieži vien ir vienīgais finansējums lauku teritoriju attīstībai kopumā, citas politikas nav ieinteresētas ieguldīt līdzekļus teritorijā, kas ir liela platību ziņā, bet tiešo labuma guvēju skaits ir niecīgs, salīdzinot ar pilsētām. Priekšlikumos izskanēja viedoklis, ka citās politikās būtu jānosaka minimālais finansējuma %, kas ieguldāms lauku teritoriju attīstībā. Papildus nosakot paaugstinātu atbalsta intensitāti no centriem attālinātās teritorijās.

Respondenti izteica arī konkrētus priekšlikumus, kas būtu jāietver KLP pēc 2013. gada:

* Birokrātijas mazināšana;
* Atbalsta maksājumu izlīdzināšana visās ES dalībvalstīs;
* Lauksaimniecības dažādošanas pasākumi, atbalsts pārstrādes veidošanai uz vietas saimniecībā (piemēram, bioloģisko produktu pārstrādei);
* Atbalsts lauksaimnieku, mežsaimnieku izglītošanai, konsultāciju un informācijas sniegšanas pakalpojumiem;
* Atbalsts pētījumu veikšanai, zinātnei — jaunu produktu izstrādei lauksaimniecības nozarē;
* Atbalsta maksājumi par kvalitatīvas un drošas pārtikas audzēšanu;
* Atbalsts vidi saudzējošai lauksaimniecībai, mežsaimniecībai;
* Atbalsts dažādu nozaru kooperācijai;
* Pasākumi ģimeņu saimniecību izveidei, darbības attīstībai;
* Jauno ģimeņu atbalsta programma (lai tās nāktu vai paliktu dzīvot laukos);
* Pasākumi pamatpakalpojumu nodrošināšanai lauku teritorijā;
* LEADER pasākumi ir jāsaglabā, bet jāatvieglo nosacījumi, salīdzinot ar šo plānošanas periodu;
* Atbalsts alternatīvās enerģijas ražošanai.

Jūnija mēnesī Briselē beidzās sabiedrības aptauja par Eiropas Savienības kopējās lauksaimniecības politiku pēc 2013. gada. Ņemot vērā sabiedrības lielo aktivitāti viedokļu izteikšanā par ES kopējās lauksaimniecības politiku, starp 27 dalībvalstīm Latvija aktivitātes ziņā ierindojās ceturtajā vietā.

Paustie viedokļi ir pamatoti, kuros nevar neieklausītais. Lauku sabiedrības prasība ir nodrošināt finansiālā atbalsta līdzsvaru ne tikai starp vecajām un jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, bet arī starp mazajām un lielajām saimniecībām.
Pateicos darba grupu un aptaujas dalībniekiem par viedokli un iniciatīvu! Kopā mēs veidojam nākotni laukos!
“PROJEKTU LĪDZFINANSĒ EIROPAS LAUKSAIMNIECĪBAS FONDS LAUKU ATTĪSTĪBAI”.

Terēza BRAZEVIČA, SIA “LLKC” Latgales reģiona Valsts Lauku Tīkla speciāliste