Skandalozā Mazsalacas viltus meteorīta akcija, kas tika izmantota Tele2 jaunā tarifu plāna reklāmai, ilgi nelika mieru pensionāram Oļegam Vidajenko. Bijušais kuģu mehāniķis, kurš Kaspijā nostrādāja vairāk nekā 40 gadus, nekādi nav bijis saistīts ar astronomiju, tālab viņa stāstītajā dominē emocijas, kam nav zinātniskā pamatojuma.
”Ne pirmo dienu domāju, kālab kādam ievajadzējās viltus meteorītu, ja debesu ķermenis atrodams tepat aiz slimnīcas Krāslavas mežā,” stāsta pensionārs. “Lielo akmeni ar savdabīgu struktūru nejauši uzgāju meža bedrē pastaigājoties pirms gadiem septiņiem, kad ārstējos Krāslavas slimnīcā, kur pārcietu vairākas operācijas acij. Toreiz, akmeni ieraugot, arī nodomāju — laikam no kosmosa! Kā citādi tāds milzenis varēja šeit nonākt? Atcerējos, ka pirms trim desmitiem gadu avīze “Trud”, atsaucoties uz laikrakstu “Sovetskaja Latvija”, rakstīja par to, ka virs Latvijas nolijis meteorītu lietus. Nelielā ziņa iespiedās atmiņā uz mūžu. Savulaik turēju rokās plīsušu akmeni no kamīna, šim mežā ir tāda pati — dedzināta akmens — struktūra. Netālu ir otra bedre, pamēģināju to izpētīt ar taustu un dziļumā konstatēju vēl vienu lielu akmeni. Visu kopā saliekot, es domāju, ka tas te varētu būt meteorīts. Jau agrāk centos panākt, lai kāds izpēta šo akmeni, bet nevienu šis jautājums neinteresē.”
Tomēr dažs vērā ņemams domu grauds pensionāra stāstītajā ir. Proti, viņš domā, ka atradums jebkurā gadījumā varētu būt interesants tūristiem, par kuru piesaisti tagad visi tik daudz runā. Jo šim akmenim ir interesanta forma, tas atgādina sēdekli ar roku balstiem un atzveltni. Ja tas nav kosmosa vēstnesis, varbūt mūsu priekšteči ir devuši akmenim šādu formu? Varbūt tas kalpojis kādam konkrētam mērķim?
”Gribu, lai kāds zinātnieks mani sadzird, lai atbrauc un paskatās,” turpina pensionārs. “Vaja- dzētu papētīt. Šeit nevienam tas neizraisa nekādu interesi.”
Vidajenko kungs uz sievas dzimteni Latvijā pārcēlās, kad Armēnijā un Baku sākās lieli nemieri un visur valdīja neaprakstāmas šausmas, kas daudzus cilvēkus noveda līdz nervu sabrukumam. Krāslavā Oļegs stājās bezdarbnieku uzskaitē, pēc kāda laika viņam paveicās atrast atslēdznieka-kurinātāja darbu pilsētas 1. bērnudārzā, kur pēc tam kļuva par palīgstrādnieku. Pirms 12 gadiem mans sarunbiedrs piedzīvoja lielu traģēdiju — medicīniska rakstura kļūda beidzās ar acs zaudēšanu. Pēc izoperētās acs algotu darbu viņš vairs nestrādāja. Lai uzturētu veselību, pensionārs cenšas iespējami vairāk pastaigāties. Kas zina, kādi vēl atradumi ir viņa ceļā.
Juris ROGA