Ceļmalu krusti Latvijas ainavā redzami jau kopš 19. gadsimta. Visvairāk to ir Latgalē. Ja citviet ceļa malās novietotie krusti ir zemāki par cilvēka augumu, tad Latgalē māju un ceļmalu krusti ir taisīti tā, lai cilvēkam nāktos pacelt skatu augšup.
Pašā Miglānu ciema centrā krusts stāvēja vēl pirms kara, bet padomju gados šis ticības simbols netika saudzēts. Tikai Atmodas laikā to atjaunoja vēsturiskajā vietā. Laika gaitā vajadzēja vēl reizi nomainīt krustu, tāpat kā pirmo reizi, šo darbu 2008. gada vasarā uzņēmās dievbijīgais Antons Gerkišs, kurš dzīvo turpat līdzās. Lūgšanu vietu toreiz iesvētīja priesteris Eduards Voroņeckis.
Antona kungs turpina rūpēties par krustu, viņa centienus atbalsta arī apkārtnes ļaudis. Šī krusta vieta, iespējams, ir viena no labiekārtotākajām un skaistākajām mūsu rajonā, bet svētkos no ceļa līdz pat krustam saimnieks uzklāj grīdceliņu. Pagājušās sestdienas vakarā pie krusta pulcējās vietējie ļaudis, lai kopā ar savu priesteri lūgtu Dievu un dziedātu garīgās dziesmas. Palielajā cilvēku pulkā bija gan bērni, gan gados jauni, gan vidēja vecuma cilvēki, gan sirmgalvji. Tas vēlreiz apliecina to, ka padomju vara nav spējusi atņemt latgaliešiem ticību Dievam, ka viņiem nav svešs tautas garīgās atdzimšanas simbols, ka viņi labprāt nāk pie krusta pakavēties garīgās pārdomās, lūgt Dievu.
Juris ROGA
.jpg)
.jpg)
