Pirmie un ne pēdējie!

Gods atklāt pagasta svētkus tika dots Asūnes pagasta pārvaldes vadītājam Jānim Vilgertam, kurš iedzīvotājus un viesus uzrunāja latgaliski. Dagdas novada domes priekšsēdētāja 2.vietniece Sandra Viškure pasniedza ziedus Asūnes tautas nama vadītājai Olgai Lukjanskai, kura šo svētku ideju ir ģenerējusi, attīstījusi un novedusi līdz konkrētam rezultātam.

Starp citu, Asūnes nosaukums laika gaitā bijis dažāds, bet tautā to izrunā “Osyuna”. Klīst leģenda, ka nezināmi ceļotāji meklējuši vietu savai apmetnei, līdz nonākuši šajā apvidū, kur bijuši vairāki ezeri un mitrajās ieplakās ir augušas sūnas. Te viņi iesaukušies “Ooo, sūna!”. Sūnas kalpoja par siltināšanas materiālu celtniecībā, tā viņi te apmetušies. Var sacīt, visa dzīve sākusies no Asūnes. Kur ne skaties, visiem un visur vajadzīgas sūnas, sākot ar celtniecību, beidzot ar floristiku. Kā tad iztiksi bez Asūnes?

Vispār Asūni kā apdzīvotu vietu aprakstījuši jau 17. gs. materiālos, šeit Grodņas Seims paredzēja uzcelt koka baznīcu, kas tika uzbūvēta 1680. gadā aiz tilta upītes kreisajā krastā, kur tagad pirmajai koka baznīcai uzstādīta piemiņas zīme. Senajos laikos Asūne bija Livonijas bīskapa vietnieka Muževska sēdeklis, kurš 1730. gadā deva piekrišanu evaņģēlija tulkojuma drukāšanai, kas ir pirmā latgaliešu valodā izdota grāmata. Ar to var iepazīties vietējā mūra baznīcā, kas uzbūvēta 1814. gadā un funkcionē šobaltdien. Tur var apskatīt arī 1830. gada ērģeles un četrus altārus.

Arī jaunākajos laikos daudzi cilvēki ir nesuši pagasta vārdu Latvijā un tālu ārpus tās robežām. Viens no tiem ir slavenais filozofs, parapsihologs un rakstnieks Konstantīns Raudive. Slavenību pulkā ir arī rakstnieks Konstantīns Aizpurs, dzejnieks un prozaiķis Norberts Trepša, mācītājs Edvards Pavlovskis, žurnāla “Mans īpašums” redaktors Jānis Mozulis, bioloģijas zinātņu doktors Rihards Kondratovičs, skatuves mākslinieces Anta Krūmiņa un Olga Dreģe, daudzi citi.

Asūnei ir labi un draudzīgi kaimiņi, kuri nekad neaizmirst atbraukt ciemos, lai piedalītos svētkos un apsveiktu draugus. Kā pirmie pagasta svētkos uzstājās pašdarbnieki no Skaistas — Tautas nama folkloras kopa “Rauduveite”. Turpinājumā skatītāju aplausus izpelnījās arī amatierkolektīvi no Asūnes, Indras, Svariņiem, Šķau- nes, kā arī individuālie izpildītāji. Svētku programma bija gara, taču gana dinamiska, jo dziesmas mijās ar dejām, bija arī kāds klips un joku plēšana.

Ik pa brīdim klātesošie tika pārsteigti arī ar dažādiem faktiem. Pirmais to izdarīja Jānis Vilgerts, kurš atgādināja, ka savulaik Asūnes pagastā bija ap 7000 iedzīvotāju, bet nu ir sasniegts zemākais punkts — 593 iedzīvotāji. Pagastam pamazām jāatdzimst, dzīvokļi gandrīz visi pilni, tagad jauniešiem vajag dot darba fronti, lai viņi nebrauc projām un paliek dzimtajā pusē. Lai būtu darbs arī vecmāmiņām un vectētiņiem — auklēt mazbērnus.

Tautas nama vadītāja Olga Lukjanska informēja, ka pirms kara šaipusē bija 1462 saimniecības, kurās audzēja rudzus, auzas un pākšaugus. Saimnieki turēja vairāk kā 2000 zirgu, 4738 govis, gandrīz 3000 cūku un turpat 7000 aitu. Darbojās trīs ūdensdzirnavas, zāģētava, vilnas kārstuve, miecētava, Aizsargu nodaļas bibliotēka, sešu un četru klašu pamatskolas. Slimniekus ārstēja rajona ārsts, bija sava vecmāte, darbojās aptieka. Mūsdienās šie fakti šķiet fantastikas grāmatas cienīgi, jo no simtiem un tūkstošiem ir palikušas vien trīs daudzmaz lielākas zemnieku saimniecības, kas attīsta graudkopību, vēl desmits saimniecību nodarbojas ar piena ražošanu. Ir arī nopietnāka siltumnīcu saimniecība, kāds audzē gaļas lopus, cits — aitas, bet pārējie rosās piemājas saimniecībās — faktiski viņiem tā ir naturālā saimniekošana.

Pāris stundas pirms svētku sākuma pagasta bērniem tika organizēts zīmēšanas konkurss, kurā viņi tika lūgti attēlot mūsdienu Asūni. Jauno mākslinieku zīmējumus izkarināja centrā pie autoostas uz šīm mērķim speciāli ierīkotā dekoratīvā žoga. Katram bija savs redzējums uz dzimto pusi, vienam zīmējums izdevās labāk, citam — sliktāk, bet svētkos apbalvoja visus konkursa dalībniekus. Visjaunākā zīmētāja bija Dagnija Meikšāne, kurai apritējuši tikai četri gadiņi.

Svētku dalībniekus uzrunāja bijušais asūnietis Viktors Litvjaks, kurš pie mikrofona iznāca, turot rokās pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu fotogrāfiju. Viktora kungam izdevās noskaidrot, ka tajā Asūnes skolas direktors Belčs acīmredzot saņem karogu, bet otrs cilvēks nav atpazīts. Fotogrāfiju viņš uzdāvināja skolas muzejam — jaunajiem novadpētniekiem tagad būs kārtējais darbiņš.

Svētku gaitā tika sveikti topošie pirmklasnieki — Adrija Bleidele un Dženija Vitova. Skolas direktorei Ārijai Šumeiko meitenes apliecināja, ka viņām gribas iet skolā. Mūsdienās laukos arī divi bērni ir notikums, bet šogad Asūnes pagastā jau ir piedzimuši 11 bērni. Ja tā turpināsies, pagasts dzīvos un šie noteikti nebūs pirmie un pēdējie Asūnes svētki.

Juris ROGA