Pēc pieredzes uz Vidzemi!

Izmantojot Valsts Lauku tīkla piedāvāto iespēju pieteikties pieredzes apmaiņas braucienam, biedrība “Krāslavas rajona lauksaimnieku apvienība” iesniedza pieteikumu, kuram tika piešķirts finansējums šī gada aprīlī.

Brauciena mērķis veicināt labas pieredzes un prakses apguvi un pārņemšanu komercdarbības attīstībā, tādējādi motivējot uzņēmējus darboties un celt dzīves kvalitāti lauku apvidos, veicinot Lauku attīstības programmas 3. ass pasākumu īstenošanu. Brauciena laikā tika paredzēts apmeklēt z.s. “Jaunrūjas” Raiskuma pagastā, SIA “Rakši” Amatas novadā un z.s. “Lušēni” un kooperatīvo sabiedrību “Zaļais grozs” Drabešu pagastā.

Brauciens notika 19. jūlijā, tajā piedalījās 31 cilvēks — zemnieki un interesenti no Krāslavas, Līvānu un Riebiņu novada.
Brauciena pirmais pieturas punkts bija zemnieku saimniecība “Jaunrūjas” Raiskuma pagasta Pārgaujas novadā. Atbraucējiem pavērās ziedošo flokšu un liliju ziedu krāsainība.

Guna Rukšāne, “Jaunrūju” saimniece laipni izrādīja savu slaveno hostu, liliju un flokšu dārzu. Tika raksturotas un salīdzinātas dažādas šo puķu šķirnes un audzēšanas īpatnības. Uzzinājām daudz interesanta par puķu pazīstamajām un jaunām šķirnēm. Braucēji sapirkās daudzus hostu, ūdensliliju un flokšu stādus, ko atveda uz Latgali.

No “Jaunrūjām” devāmies uz atpūtas kompleksu “Rakši”. Kristaps Blāvs stāstīja par “Rakšu” daudzveidīgas atpūtas piedāvājumu lielākam atpūtnieku lokam, kā arī korporatīviem pasākumiem. Uzzinājām, ka 7 ha platībā iespējams organizēt atpūtas, sporta vai izklaides pasākumus pat vairāku simtu cilvēku lielam kolektīvam. Atpūtas komplekss “Rakši” atrodas Gaujas Nacionālā parka teritorijā, Amatas novadā. Parks ir slavens ar savām brīnišķīgajām dabas ainavām un daudzajiem apskates objektiem. Uzņēmums atrodas tieši pie Gaujas, tamdēļ ūdens tūristiem ir pieejama “Rakšu” laivu un plostu piestātne.

Pasākumiem un naktsmītnēm “Rakšos” tiek piedāvāti trīs guļbūves viesu nami, ar fascinējošiem nosaukumiem, piemēram, “Lamu māja”. Šie namiņi aprīkoti ar visu nepieciešamo lieliskai atpūtai. Atpūtniekiem ir iespēja uz grila pagatavot paša tikko dīķī noķertu foreli.

Dabas un dzīvnieku mīļotājiem īpašs piedāvājums “Rakšos”— divkupru kamieļi, draudzīgās Dienvidamerikas lamas, alpakas un pašmāju aitas. Bez tam šī ir vienīgā vieta Latvijā, kur tiek piedāvāta iespēja ne tikai apskatīt dzīvniekus, bet arī pašiem doties kopā ar tiem pavisam īstā pārgājienā, piemēram, gar gleznaino Gaujas krastu, pie tam piknika groza nešanu uzticot graciozajai lamai.

Nākošā un pēdējā mūsu braucienā bija z.s. “Lušēni” un kooperatīvā sabiedrība ”Zaļais grozs” — zemnieku saimniecība nodarbojas ar piena lopkopību, papildus audzē dārzeņus, ogas un augļus. “Lušēni” ir kooperatīvās sabiedrības “Zaļais grozs” viena no dibinātāj- saimniecībām. Kooperatīvā sabiedrība tika dibināta 2003. gadā, tā apvieno Amatas novada, Nītaures, Skujenes, Vec- piebalgas un Zaubes pagastu, kā arī Siguldas novada Siguldas pagasta bioloģiski sertificētās zemnieku un piemājas saimniecības, kuras izvietotas 45 kilometru rādiusā. Ir izveidojies pastāvīgs klientu loks tiešajā tirdzniecībā. Šo saimniecību pamatnozares ir piena un gaļas lopkopība. Augkopības nozare ir kā papildnozare. Tirgū pircējiem tiek piedāvāts 51 produkcijas veids. Tāpēc kooperatīva saimniecību apgrozījums augkopības nozarē nav liels, bet ar katru gadu pieaug. Regulāri tiek organizētas kooperatīva biedru sapulces, kurās tiek izskatīti aktuāli jautājumi un pieņemti lēmumi. Tiek veikta pieņemto lēmumu izpildes kontrole. Sapulču starplaikos darbojas valde, ir darbā pieņemts izpilddirektors, kas nav kooperatīva biedrs. Kooperatīvā ar daļēju noslodzi strādā divi algoti darbinieki.Ir izveidots iekšējās informācijas tīkls. Savu biedru interesēs kooperatīvs rūpīgi seko līdzi jau-nākai informācijai lauksaimniecības nozarē un kooperācijā un piedalījās kooperatīvu asociācijas stratēģijas izstrādē. Kooperatīva “Zaļais grozs” darbība pilnveidojas, piesaistot Eiropas Savienības investīcijas tālākai attīstībai, produkcijas realizācijas un sniegto pakal- pojumu apjomi pieaug, biedru skaits palielinās. Sevišķu gandarījumu dod gados jaunu cilvēku iesaistīšanās kooperatīvā. Tas ir apliecinājums kooperatīva dzīvotspējai un tālākai attīstībai. Pēc garas dienas noguruši, bet pozitīvām emocijām pārņemti atgriežamies mājās, autobusā pārrunājot redzēto un dzirdēto.

Lūk, daži komentāri par braucienu:

Ligita Bogdāne no Izvaltas pagasta atzīst, ka brauciens bija labi organizēts un lietderīgs. Ļoti interesantas ir kooperācijas lietas, taču vajag labus sabiedrotos.

Broņislava Zīle no Līvānu novada Rožupes pagasta uzsvēra, ka līdzīgos braucienos jau ir braukusi vairākas reizes, gan uz Vāciju, gan tepat pa Latviju, gan arī Lietuvu. Vāc informāciju, lai var pārliecināt zemniekus, ka bez kooperācijas nav attīstības un nākotnes. Broņislavas saimniecība “Zīlītes” nodarbojas ar augļkopību un meža kopšanas darbiem. Taču, lai ogas novāktu un pārdotu, ir vajadzīgs kombains. Tuvākajā apkaimē ar augļkopību nodarbojas 5 saimniecības, kurām ir iestādītas 1,5 līdz 2 ha lielas ogulāju plantācijas. Tikai kooperējoties varētu samazināt ogu pašizmaksu. Apmeklējot kooperatīvo sabiedrību “Zaļais grozs”, cilvēki redzēja reālu kooperatīvu un uzzināja, kā tas darbojas. No redzētā un dzirdētā cilvēki var iedvesmoties un noticēt, ka lauksaimniecībai ir jēga. Arī pie Gunas Rukšānes tika gūts estētiskais baudījums.

Modrīte Pinupe no Līvānu novada saka, ka SIA “Rakši” ir iegūta pieredze par eksotisko dzīvnieku turēšanu un uzņēmējdarbību. Valsts Lauku tīkla finansējums tiek lietderīgi izmantots, jo lauku cilvēkiem tiek piedāvāts reāli aizbraukt pie kaimiņiem, lai smeltos idejas. Ļoti apsveicami, ka veiksmīgi attīstās kooeperatīvs.

Zemnieku saimniecības “Vecskribļi” pārstāve no Krāslavas novada uzsvēra, ka ir ļoti labi izprasta kooperācijas būtība. “Vecskribļi” varētu piepildīt Krāslavas tirgu ar savu saražotās produkcijas daudzveidību. Taču mūsu novadu “zaļajām saimniecībām” vajadzētu padomāt par kooperāciju un iekarot tuvāko lielo pilsētu tirgus. Jo šobrīd arvien vairāk cilvēku izvēlas lietot uzturā bioloģiski tīru produkciju. Arī no neliela hostu lauciņa zemniece guva vidēja ierēdņa algu. Tā ka tas ir skaisti! Jādarbojas. Jāmeklē arvien jaunas iespējas.

Terēza BRAZEVIČA, SIA “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” Valsts Lauku tīkla speciāliste Latgalē