Citādi domājošie

Uz redakciju piezvanīja Dagdas iedzīvotāja Veronika Pauliņa, kura dzīvo Pasta ielā. Viņa bija apmeklējusi divu dienu ilgo Tautas mākslas festivālu “Annas Diena”, kā arī izlasījusi, kā šis desmitais (jubilejas) pasākums tika atspoguļots laikrakstā “Ezerzeme”.

V. Pauliņa: “Man ir cits viedoklis par Annas dienām Dagdā — es domāju, ka nebūt tik jauki viss nebija, kā ir aprakstīts. Dagdā tradicionāli vienu gadu tiek rīkoti pilsētas svētki, citu gadu tiek svinēta Annas diena. Šoreiz tas bija liels jubilejas pasākums, veltīts Annas dienai, bet mani pārsteidza, ka nevienu Annu tovakar nepaaicināja uz skatuves un neviens publiski nesumināja Annas. Es saprotu, ka valstī ir krīze, trūkst naudas, bet tādā gadījumā uzdāviniet kaut nelielu puķu pušķi, kas dārgi nemaksā! Ieprieciniet cilvēkus!

Koncertēt bija uzaicināti dažādi vieskolektīvi, neviens publiski nepateicās ne kolektīviem, ne to vadītājiem par to, ka viņi atbrauca un uzstājās, neviens nepasniedza kādu dāvaniņu, ziedus. Varbūt viņus sveica šaurā lokā, ja tā, manuprāt, to visu vajadzēja darīt uz skatuves, vajadzēja pateikties visu klātesošo pilsētnieku un Dagdas viesu acu priekšā. Dagdas tautas namā ir direktors, ir citi kultūras darbinieki, kuri gatavoja svētkus. Vajadzēja par šiem lietām padomāt, kā iepriecināt cilvēkus.
Man ļoti nepatika arī tas, ka bērniem no Krāslavas, kuri dejoja vēderdejas, tas bija jādara basām kājām uz asfalta, kurš nav tās labākās kvalitātes. Manuprāt, pat pieaugušajiem tas būtu ļoti smags pārbaudījums, kur nu vēl bērniem! Ja jau nav piemērotu apstākļu, ja jau tos nevarēja radīt, tad varbūt nevajadzēja aicināt studijas “Malika” dejotājus? Cik zinu, dejotāji kājas netraumēja, bet gribas pajautāt, vai pieaugušie, kuri plānoja pasākumu, būtu ar mieru tur dejot basām kājām?
Liels trūkums ir arī tas, ka jubilejas pasākumā netika organizēts kolektīvu gājiens. Man kopumā nepatīk, kā šie svētki tika organizēti. Es nevaru piekrist arī tam, ka Dagda ir ļoti sakopta pilsēta. Pilsētas centrs tiešām ir sakopts, sevišķi novada domes ēkas tuvumā. Bet atliek paiet nedaudz tālāk, un aina mainās. Piemēram, Pasta ielā pa šo vasaru zālāju nopļāva labi ja pāris reizes. Tomēr pilsētā ir daudz sakoptu un skaistu privātmāju. Nesaprotu, kāpēc Annas dienā publiski neapbalvoja sakoptāko un skaistāko māju saimniekus? Kaut vai ar ziediem varēja pateikties, ja dāvanām naudas krīzē pietrūka. Tādos svētkos to noteikti vajadzēja izdarīt. Varēja arī kādu diplomu nodrukāt. Svētku organizatoriem vajadzēja vairāk piestrādāt, lai cilvēkiem būtu prieks, nevis sarīkot pasākumu ķeksītim — lūk, nosvinējām Annas dienu. Varbūt kaut kur, kaut kam, kaut kas arī bija priekam, bet ļaudīm kopumā?

Man ļoti sāp sirds par savu pilsētu, citādi es to visu turētu sevī. Šodien Dagdas iedzīvotājiem netiek pievērsta vajadzīgā uzmanība no pilsētas vadības puses. Lūk, pie tautas nama ilgu laiku stāv nefunkcionējošas šūpoles, no kurām kādreiz nokrita jauniete un guva smagas traumas. Ja jau šīs nelaimes dēļ arī citiem vairs nevar tur šūpoties, tad kāpēc tās šūpoles ir vispār vajadzīgas tajā vietā? Labāk būtu novākt, lai nebojā ainavu.

Man gribētos redzēt citu attieksmi, gribētos vairāk uzmanības cilvēkiem. Esam nodokļu maksātāji, un no mūsu naudas tiek uzturēta novada dome.

Man ir novēlējums arī laikrakstam “Ezerzeme”. Nebūtu slikti, ja rajona avīzē būtu līdzīga telefonrubrika, kā “Rēzeknes vēstīs”, lai pat no attālākā novada ciemata varētu piezvanīt un telefoniski izstāstīt savu sāpi. Jo mums šodien nav kur sūdzēties, kā tikai rajona avīzei. Domē? Vecīši un večiņas no attālajām apdzīvotajām vietām nevar piebraukāt uz pilsētu, bet varētu piezvanīt avīzes žurnālistam un izstāstīt savu bēdu anonīmi vai sevi nosaucot.”

Uzklausīja un pierakstīja J. ROGA