Labestība izglābs pasauli

Cik patīkami ir skatīties uz jaunajiem pāriem, kuri iet, sadevušies rokās, un saka viens otram mīļus vārdus! Piekrītiet, ne mazāk mīļas ir kaķenītes, kas lepni staigā pa pagalmiem, cenzdamās piesaistīt savu četrkājaino kavalieru uzmanību, lai viscienīgākos apveltītu ar savu labvēlību. Tikai acīmredzot nebūt ne visi ir spējīgi jūsmot par dabu, bet reizē par to, ko tā ir radījusi. Kādu reizi es kļuvu par bēdīga skata liecinieci.

No mana loga labi pārskatāma ielas braucamā daļa. Un, lūk, kādā jaukā dienā kaķi draiskojās pagalmā, rādot visai uzjautrinošu skatu. Garāmgājēji centā neizjaukt šo idilli, tikai ar aizkustinājumu vēroja dzīvniekus. Taču vienam vai vienai lab- patikās izskriet uz brauktuves, kam tūdaļ sekoja viss bars. Šajā laikā pa ielu nelielā (!) ātrumā brauca automobilis “Ņiva”. Tālāk notika tas, kas notika: kompānija vienā mirklī zaudēja uzreiz vairākus savus sugasbrāļus. Un lieta nav tāda, ka autovadītājs aiz neuzmanības sabrauca dzīvniekus (uz ceļiem tie iet bojā tūkstošiem). Manuprāt, briesmīgi ir tas, ka šī eksekūcija tika darīta speciāli. Šoferis pat neuzskatīja par vajadzīgu pasignalizēt, bet lēni, ar necilvēcīgu cietsirdību nobendēja četrkājainos.

Aizvien biežāk mums nākas sastapties ar vienaldzību. Cilvēki kļūst ļaunāki, skaudīgāki. Daudzus pārņēmis niknums, un viņi to izrāda, lūk, šādā necilvēciskā veidā. Taču ļaunums, gluži tāpat kā naids, rada ļaunumu. Par kādu harmoniju te var būt runa!
Neaizmirsīsim, ka tad, kad mūs pārņem grūtsirdība, vientulība, šīs mīļās radībiņas trinas ap mūsu kājām, mīļi murrā pie auss, palīdzot mums atbrīvoties no ieilgušas depresijas, dodot mūsu eksistencei zināmu jēgu. Tāpēc saudzēsim mūsu četrkājainos draugus! Ir tik vienkārši — nebūt cietsirdīgiem. Turklāt dāvāt labestību vienmēr ir patī- kamāk nekā pastrādāt ļaunumu.

Aļona NEŽBERTE