Meklē aizmirstos karavīru apbedījumus

— Šis projekts aptver visu bijušā Krāslavas rajona teritoriju, ne tikai pilsētu, kur sen bija apsolīts to izdarīt, bet bija vairāki apstākļi, kas šos darbus aizkavēja. Krāslavā blakus kultūras namam tika atrastas 45 vācu karavīru mirstīgās atliekas — vācu arhīva dokumentos apbedījums apzīmēts kā “bloks Nr.2”. Bet šajā pašā arhīvā eksistē ieraksts, kas saucas “rinda Nr.1” kur apbedīti 20 karavīri, un šo apbedījumu mēs nevarējām atrast.

Meklēšanas un ekshumācijas darbus veicām arī apdzīvotā vietā Gaiseļi, kur pēc vācu arhīva datiem kādreiz apbedīti 39 karavīri, bet uz šo brīdi atradām tikai 19 cilvēku dažādas mirstīgās atliekas. Diemžēl pāri apbedījuma vietai savulaik tika uzbūvēts ceļš un būvdarbu rezultātā šī kapsēta tika izpostīta.

Meklēšanas darbus veicām arī Izvaltā, bet rezultāti bija negatīvi — neko neatradām. Pēc vācu arhīva datiem šis apbedījums ir 1000 metru no Izvaltas uz Dienvidrietumiem. Tajā pašā laikā ļoti pretrunīga ir mutvārdu liecību devēju informācija, bija norādes pat uz pilnīgi pretējo pusi. Šajā sakarā gribam lūgt laikraksta lasītāju palīdzību. Varbūt ir dzīvs kāds liecinieks, kas var sniegt konkrētu liecību par šo un arī citām apbedījuma vietām, ne tikai vācu karavīru, bet visu karavīru apbedījumiem, kuri gājuši bojā 2. Pasaules karā.

Pie Krāslavas robežas (Krivaja versta) ceļa malā atrasti divi sarkanās armijas karavīri, no kuriem vienam bija klāt identifikācijas kapsula un ir iespējams viņu identificēt.

Darbs turpināsies, jo viss vēl nav izdarīts. Krāslavas rajonā ir vairākas vietas, kas saucas Novoseļci. Pie vieniem no Novoseļciem apbedīti līdz 20 vācu armijas karavīri, bet mums nav precīzu ziņu — tieši pie kuriem. Ja kādam ir šāda informācija, lūdzam atsaukties un informēt mūs ar avīzes “Ezerzeme” redakcijas starpniecību.

Izmantojot izdevību, gribu sacīt lielu paldies visiem Krāslavas un rajona iedzīvotājiem, kuri mums palīdzēja. Mēs bijām četru cilvēku grupa, kuri veica ekshumācijas darbus, bet mums bija arī daudz palīgu — vietējie iedzīvotāji, kas visādi mūs atbalstīja. Paldies arī Krāslavas novada domes darbiniekiem, Krāslavas pamatskolai par mūsu izmitināšanu, vēstures un mākslas muzeja darbiniekiem, pieminekļu aizsardzības in- spekcijai, kuri centās palīdzēt ar viņu rīcībā esošo informāciju.

— Kāds būs tālākais atrasto karavīru mirstīgo atlieku liktenis?

— Tie visi tiks nogādāti uz kaulu depo Ropažu novadā. Tad atbrauks speciālists no Vācijas, kurš veiks pārējās darbības ar identifikācijas zīmēm, salīdzinās medicīniskās kartes datus ar cilvēku mirstīgajām atliekām. Kad būs beigusies zinātniski tehniskā ekspertīze un saņemtas atbildes uz visiem jautājumiem atbilstoši Latvijas un Vācijas starpvalstu līgumam, vā-cu puses pārstāvji informēs piederīgos, lai radinieki varētu pieņemt lēmumu. Daļa karavīru mirstīgo atlieku nonāks pie piederīgajiem Vācijā, bet vairākums tiks pārapbedīti Daugavpilī — speciāli ierīkotā Latgales reģionālajā vācu armijas karavīru kopkapsētā, kurp savāc kritušos no mazajām apbedījumu vietām, kas atrodas ne visai piemērotās vietās, kas bieži ir visu aizmirstas.

— Vai esat apmierināti ar rezultātu?

— Ja kaut viens karavīrs ir atrasts, tas jau ir labs rezultāts. Uzskatām, ka šis darbs bija ļoti pozitīvs, lai gan vienmēr gribas, lai tiktu atrasti visi kritušie. Mēs apzināmies, ka tas nekad nenotiks, jo ir pagājis liels laika sprīdis, bet cik nu var, tik ir jāizdara. Diez vai karavīru apbedījums zem pievadceļa pie kultūras nama ir īstākā atdusas vieta, kā tas, piemēram, bija Krāslavā. Vai Gaiseļu kapi, kas daļēji nostumti ceļa būves gaitā. Mēs nevarēsim atrast 100% visus, bet, cik spēsim identificēt, tik izdarīsim. Salasījām arī visus cilvēku kaulus, kas bija izsvaidīti apkārtnē.

— Jūs meklējat tikai vācu apbedījumus?

— Mēs strādājam ar 2. Pasaules kara upuriem, tas atrunāts gan Latvijas-Krievijas, gan Latvijas-Vācijas līgumā. Būtībā šis darbs ir viena no Eiropas kultūras sastāvdaļām. Akcents uz vācu karavīru apbedījumiem ir šķietams, jo karš beidzās 1945. gadā, pēc kura viena no karojošajām pusēm varēja izveidot saviem kritušajiem piemiņas ansambļus, kurp savest visus kopā, bet otrai tādas iespējas ilgu laiku nebija. Līdz ar to šī situācija tāda izveidojusies vēsturiski. Vācu puse aktīvi darbojas kopš 90. gadiem, vienubrīd viņiem bija pat savas pārapbedīšanas grupas, tiesa, tās strādāja galvenokārt Kurzemes pusē, kur vācu armijai bija ļoti daudz upuru. Vēlāk mainījās līguma nosacījumi, tagad šo darbu veicam mēs. Es pats pie vācu pārapbedīšanas grupas mācījos, kā tas pareizi ir jādara no ētiskā aspekta, kā veidot attiecības ar vietējo varu, kā kontaktēties ar dažādām institūcijām, kā vadīt šo procesu, kā praktiski viss jādara. Darbā ir jāievēro zināmi principi, kurus nekad nedrīkst pārkāpt. Vācu puses nostāja: nekādu konfliktsituāciju. Ja redzam, ka veidojas konfliktsituācija, piemēram, te drīkstat rakt un te nē, vai pieprasa samaksu, vai citādi, tad tādos gadījumos pagriežamies un ejam projām. Rakstām vēstules, uzdodam jautājumus, meklējam risinājumus. Pārrunas, pārrunas un vēlreiz pārrunas. Krāslavā viss bija izcili, arī rajonā mums nekādu problēmu. Parasti problēmas rodas lielās pilsētās.

— Kāpēc jūs pats nerokat apbedījumu vietās?

— Tāda ir kārtība — tas, kurš veic darbu vadīšanu, pats nerok, jo viņam visu laiku jāseko līdzi situācijai un precīzi jākoriģē pārējo darbs. Zinātniski vēsturiskā ekspertīze rit apmēram gadu. Vadītājam kā divreiz divi precīzi jebkurā laikā jāzina pateikt, kas tika uziets konkrētajā vietā. Piemēram, kur palika otrajā rindā devītais karavīrs? Otrajā rindā devītā nebija, tajā vietā bija liepa un tā tur arvien stāv, tāpēc tur bija deviņi. Bet pēc bloka sistēmas sanāk, ka tur bija jābūt desmit. Desmitais atradās aiz piektās rindas ceturtajā vietā no pirmās malas. Šie jautājumi jāiegaumē un perfekti jāzina, jo ir darīšana ar cilvēkiem, ar piederīgajiem, ar to, vai viņus apmierinās informācija, ko sniegs par bojā gājušo tuvinieku. Tur jābūt precīzai un korektai informācijai. Tur nevar būt tā: mēs te nedaudz parakām, mums ir viens maiss. Muļķības, visam jābūt korekti un maksimāli precīzi. Vācu pu-se daudzas lietas dara ļoti pragmatiski, precīzi, stingri noteiktā kārtībā. Vēl viena lieta — ja esi atvēris apbedījumu, darbus nedrīkst apturēt, tie jāpabeidz. Līst dienu — sēdi un gaidi. Līst nedēļu — gaidi. Aiziet projām ar domu, ka atbrauksim vēlāk nozīmē bezatbildību, jo laika gaitā viss var mainīties. Ja gadās nepārvarami apstākļi, tad tie ir nepārvarami apstākļi, bet tie ir ārkārtīgi reti. Lieguma zonas, robežsardze nav nepārvarami apstākļi, tāpēc ir Brāļu kapu komiteja, kas šos jautājumus nokārto.

— Kad dibināta šī organizācija?

— Brāļu kapu komiteja dibināta 1924. gadā, to izveidoja vecie strēlnieki, kuri pārradās mājās līdz ar 1. Pasaules kara beigām. Laika posmā no 1940. gada līdz pagājušā gadsimta 90. gadiem komitejas darbs bija apturēts. Latvijā komiteja izpilda visas tehniskās darbības, kas saistītas starpvalstu līgumos atrunātiem jautājumiem par brāļu kapiem. Mūsu darbs ir brīvprātīgo darbs, visi esam atvaļinājumā, mašīnā gaida tukumnieki, saldenieki, kas agrāk ir piedalījušies ekshumācijā un viņiem ir zināma pieredze. Darbus pabeidzot, lūdzam atmaksāt viesnīcas un transporta izdevumus, kā tas notiek visās sabiedriskajās organizācijās.

Es vadu arī meklēšanas vienību “Legenda”, kas nodarbojas ar līdzīgiem jautājumiem, tikai saistībā ar sarkanās armijas bojāgājušajiem karavīriem. Ja attiecībā uz atrastajiem kritušajiem vācu karavīriem tālāko darbību veiks vācu puse, tad to, kas attiecas uz sarkanās armijas karavīriem, mek- lēšanas vienība “Legenda” veic visu pati. Piemēram, attiecībā uz diviem sarkanās armijas karavīriem, atrastiem pie Krāslavas, visas tālākās darbībās veiks šī organizācija. Gribu pateikt lielu paldies Krievijas vēstniecības darbiniekiem par maksimālu informāciju un citu palīdzību, kuru tā sniedz.
Brāļu kapu komiteja katrā atsevišķā pārapbedīšanā nepiedalās, organizācija saglabā pilnīgu neitralitāti, jo Latvijai nav nekādas darīšanas gar 2. Pasaules karu — visi bojā gājušie uzskatāmi par 2. Pasaules kara upuriem, tāpēc izturēsimies pret viņiem ar pienācīgu cieņu!

— Paldies par interviju!

Juris ROGA