Aglonas maizes muzeja jubilejā saimniecei Vijai Ancānei darba pilnas rokas — pasākuma organizēšana, rūpes, lai neaizmirstu kādam pateikt paldies par līdzdalību muzeja pirmajos darba gados, gan arī tiem, kas visus šos piecus gadus ir bijuši līdzās, gan arī atbraukušo tūristu grupai novadīt ekskursiju.
Maizes muzeja saimniecei, konkursa “Atdzimt no pelniem” laureātei, kas nākusi no Aulejas pagasta, Vijai Ancānei ir palīdzējuši uzsākt savu rūpalu gan draugi un radi, gan pašvaldība. Lielu darba daļu un atbalstu muzeja pastāvēšanas laikā ir sniegusi Vijas ģimene. Liela daļa eksponātu ir Irēnas Ancānes dāvināti, arī zināšanas par maizes cepšanas tradīcijām Vijai bija un ir neatsveramas.
Pieci gadi ir samērā neilgs maizes muzeja un maizes ceptuves pastāvēšanas laiks, tomēr maize Latgalē vienmēr bija un ir godā, tāpēc arī atbalstītāju Vijas Ancānes darbam netrūkst. Pa šiem gadiem ir sakrājies vairāk eksponātu nekā vienā telpā var izvietot.
Saimniece atceras: “Pirms pieciem gadiem 28. jūlijā, atverot maizes muzeju, trūka senlietu, sienas bija paplikas. Pa šiem pa- stāvēšanas gadiem ir sakrājies daudz materiālu. Pirms jubilejas pasākuma, iekārtojot ekspozīciju kopā ar vietējo mākslinieci, konstatējām, ka tagad ir nepieciešamas vēl divas tikpat lielas zāles, lai izvietotu savāktos eksponātus.”
Turpat pie muzeja darbojās 2. Latgales reģiona amatnieku gadatirgus un pašā muzejā bija apskatāma fotoizstāde par maizes cepšanu un tās vēsturi.
Jubilejas pasākumā dziedāja Aglonas folkloras kopa “Olūteņš”, kura pēc tam vēl devās uz Dagdu, kur tika svinētas Annas dienas.
Dejoja Rušonas jauniešu un vidējās paaudzes deju kolektīvi, kā arī Aglonas vidusskolas 7.-9. klašu deju kolektīvs. Uz danci tika aicināti arī atbraukušie ekskursanti. Ne velti ir mērots tāls ceļš.
Ilona STEPIŅA