Daugavas kreisā krasta pludmales

Viss rit uz priekšu, viss mainās... Ja pāršķirstītu atmiņu grāmatu piecdesmit lappušu atpakaļ, tad Pārdaugavas krasti tolaik bija pavisam citādi. Pirmkārt, tur pulcējās daudz ļaužu. Piecdesmitajos — sešdesmitajos gados mūsu kluso pilsētiņu ar pārupes piepilsētu priežu ēnaino silu par īpaši populāru uzskatīja Maskavas, Ļeņingradas, Murmanskas iedzīvotāji. Veselas vasarnieku ģimenes brauca uz šejieni ilgstošā vasaras atvaļinājumā, un vietējie iedzīvotāji viņiem izīrēja savus mājokļus. Arī tajos, tagad jau tālajos laikos, Krāslavā bija bezdarbs, pieticīgas algas, tāpēc komercattiecības ar vasarniekiem tika uzskatītas par solīdu papildpeļņu. Izmantojot kūrorta iespējas, daudzi Priedaines iedzīvotāji deva priekšroku dzīvošanai saimniecības ēkās, lai netraucētu vasaras iemītniekiem, kuri pirka no vietējiem pienu, olas, dārzeņus un augļus. Taisnības labad pateikšu, ka padomju vara, kura neatbalstīja šādus ienākumus, nelika īpašu šķērsli tirgus attie- cībām — tā varēja iekulties lielās nepatikšanās, jo starp atpūtniekiem gadījās ietekmīgi ierēdņi ar sakariem. Skaidri zināms, ka Priedainē ilgus gadus vasaras atvaļinājumus pavadīja satīriskā žurnāla “Krokodil” korespondents, turpretim es daudzus gadus biju draugos ar Murmanskas profesoru Pjatovsku, kaislīgu spiningotāju. Cik daudz jūsmīgu vārdu viņš veltīja Krāslavai!

Klusajos vasaras vakaros atbraucēji atpūtnieki grupās pa- staigājās pa meža takām gar augsto upes krastu. Bet karstajās dienās vasarnieki pulcējās divās plud-malēs. Vislepnākā bija tā saucamā Zelta pludmale, kas atradās Daugavas ielokā — pretim Augustovkai. Tolaik kārklu saaudžu nebija un sauļošanās cienītāji izvietojās klajumā, kas vēlāk tika nosaukts par Raimonda Paula pļaviņu. Smilšainā pludmale bija vienkārši lieliska, taču peldvieta, kur bija spēcīga straume, slēpa lielas briesmas. Tieši tāpēc lielākā daļa atpūtnieku uzskatīja par labāku otro peldvietu — tuvāk pilsētas centram, kur nesenos laikos darbojās pontonu pārceltuve. Smilšaino pludmali ieskāva piekrastes zaļās pļaviņas, kas papildināja kūrorta idilli.
Kādas lielpilsētu meitenes tur atpūtās! Krāslavas jaunie-ši, pārceļoties pāri upei ar prāmi, bieži parādījās Daugavas kreisā krasta pludmalēs. Biju tur arī es, lai palūkotos uz pilsētu daiļavām un sevi parādītu. Gadījās kūrorta romāni, taču tie nekad neturpinājās ilgāk par vasaras sezonu: aristokrātes ne visai ieredzēja provinciāļus. Toties deju laukumā un dziesmu svētku parkā, tāpat kā pludmalēs, visi bija vienādi. Tie bija neaizmirstami laiki.

Atgriezīsimies pie galvenās tēmas. Palu ūdeņi un stipra ledus iešana laiku pa laikam izgrauza upes krastus. Kādu reizi pie Zelta pludmales parādījās liela bedre, vēlāk kārklu saaudzes jau aizsniedza smilšu joslu. Visu laiku mainījās pludmales konfigurācija arī pie pontonu tilta, bet pagājušajā pavasarī, kad bija lieli pali, šajā vietā tika izskalotas smiltis. Pirms sākt šīs publikācijas gatavošanu, es pats pabiju Daugavas kreisajā krastā. Te man iepatikās ne mazāk kā pie Zirgezera. Neciešamā svelmē vēsie upes ūdeņi atvēsina labāk, vējiņš pie upes uzpūš dzestrumu. Lieliska vieta, kur ieiet ūdenī, salīdzinoši tīrs ir upes dibens un lielais līcis, kas nav bīstams peldētājiem. Te vecmāmiņas pastāvīgi pieskata savus mazbērnus. Vārdu sakot, teicama dabiskā peldvieta, kuru iecienījuši aborigēni. Divas dāmas uzreiz vērsās pie manis ar lūgumu nodot municipālajām varas iestādēm kolektīvo pieteikumu — palīdzēt ar Priedaines pludmales labiekārtošanu.

Par ko sapņo Daugavas kreisā krasta iedzīvotāji? Izcirst kārklu saaudzes, izpļaut zāli, bet vēl uzstādīt pāris solu un pārvietojamo ģērbtuvi, ņemot vērā palu draudus. Kājāmgājējiem atpūtniekiem doties uz labā krasta atpūtas zonām ir tālu, bet te, kā saka, īsta māmuļas dabas dāvana. Tāpēc tā jāizmanto pēc pilnas programmas. Vēl jo vairāk tāpēc, ka tagadējie pilsētas tēvi (kaut tikai nenoskaustu) bez vilcināšanās reaģē uz krāslaviešu lūgumiem. Nepaspēja vēl parādīties publikācija “Krāslavas kūrorts — plusi un mīnusi” laikrakstā, kad ezera krastā jau varēja vērot uzskatāmas pārmaiņas. Viss pareizi: vietējo varu mēs uzturam ar saviem no- dokļiem, tāpēc mums ir arī pilnas tiesības gan lūgt, gan prasīt.

Pārupes iedzīvotājiem ir vēl viens paradīzes stūrītis — Prezidenta krasts, kur krāslavieši uzņēma Gunti Ulmani, pirmo valsts prezidentu pēc neatkarības atgūšanas. Tiesa, pagaidām ceļā uz trešo pludmali tiek būvētas pilsētas jaunās attīrīšanas iekārtas. Šaubu nav: pēc ilggadējās ekoloģiskā projekta realizēšanas atpūtnieku pūļi (un ne tikai no Priedaines) dosies uz iemīļoto atpūtas vietu, kuras iekārtošanai ar līdzekļiem palīdzēja VAS “Latvijas Valsts Meži”.

Aleksejs GONČAROVS