Tirgus ar rozīnīti

Sākot svinēt Annas dienas Dagdā jau 23. jūlijā, uz gadatirgu bija uzaicināti tautas daiļamatniecības meistari Mundi no Pušas pagasta ar pītajiem skalu groziem, Daugavpils daiļamatnieku biedrība ar skaistiem klūgu šūpuļkrēsliem un omulīgām mīkstajām rotaļlietām — šūtām no dīvānu auduma atgriezumiem. Zaļā domāšana šobrīd ir pat ļoti aktuāla. Paši meistari no Latvijas lielpilsētas neatbrauca, bet pircējus gan piesaistīja, gan izklaidēja svētkiem atbilstoši ģērbusies pārdevēja — veclaicīgā tērpā. Katrs vēlējās nofotografēties ar daiļo galma dāmu.

No Rēzeknes novada bija atbraukuši ādas apstrādes meistari, kuri vienīgie Latvijā izgatavo zirglietas lauku darbiem. Negaidītas formas keramika piesaistīja skatienu. Garas rindas veidojās pēc Aglonas maizes. Un kur tad vēl ziedu stādi un daudz kas cits!

Gadatirgū neizpalika arī eksotika — muzikanti no karstās un tālās Dienvidamerikas. Bolīvijas indiāņi Humberto un Grover no muzikālā ansambļa “Karumanta”, kas, no indiāņu valodas tulkojot, nozīmē — “no lielas tālienes”, spēlēja internacionālu un Bolīvijas nacionālo mūziku ar paštaisītiem pūšamajiem mūzikas instrumentiem.

Grover pastāstīja, ka tuvākajās dienās, pēc Annas dienām Dagdā plāno doties uz Sabili, Jūrmalu un 30. jūlijā pabūt vēl arī Alūksnē gan muzicējot, gan baudot Latvijas dabas skaistumu. Latvijā visvairāk patīk tas, ka šeit ir neskaitāmas “ūdens lāmas”. Viņu dzimtajā Bolīvijā ir milzīgas upes un teiksmainais ezers Titikaka. Diemžēl pasaulē lielāko augstkalnu ezeru jādala ar kaimiņvalsti Peru, jo Bolīvijas valsts robeža šķērso tieši ezeru.

Ar Bolīvijas indiāņiem sarunājos spāniski, tomēr atklājās, ka bolīvieši prot runāt pavisam nedaudz krieviski, sarunvalodas līmenī zina arī poļu, angļu un franču valodu. Indiānis Grover atzīst, ka Latvijā daudzi prot runāt spāniski (ne velti dažās mūsu skolās ir spāņu valodas mācību stundas) un ir atsaucīgi un laipni cilvēki.

Ilona STEPIŅA