Vieni mākslas zinātnieki apgalvo, ka Eduards Pustovoitovs ir XXI gadsimta mākslas jaunas filozofijas atklājējs. Otri dēvē viņu par sirreālistu un Salvadora Dalī sekotāju, treši izdomājuši izcilā mākslinieka radošās metodes definējumu — “ekspresīvais sintēzisms”. Taču ar visu ārējo filozofisko noslēpumainību viņa gleznām piemīt fantastisks hipnotizējošs pievilkšanas spēks. Pat nepieredzējuši skatītāji ilgi stāv pie Eduarda Pustovoitova gleznām, atgriežoties ar skatieniem atkal un atkal. Nerimst strīdi par viņa darbu īpašo starojumu, bet mākslas vērtētāji ir vienisprātis — Pustovoitova kolorītu noslēpumainais spožums ir tuvs Renesanses titānu — Mikelandželo, Rafaēla, Velaskesa — metožu noslēpumiem...
Kādu reizi man bija izdevība pabūt noslēpumainā Krāslavas mākslinieka darbnīcā un bez vismazākā pārspīlējuma es izbaudīju kaut neiedomājamu. Apburošas maģijas varā es nespēju novērst skatienu no pabeigtās gleznas “Tālās zvaigznes gaisma”, kas izstaroja zeltainu gaismu. Burtiskā nozīmē glezna nelaida mani prom, bet autors no malas uzmanīgi vēroja savaldzināto skatītā-ju. Pēc pārdzīvotās atklāsmes es nedroši uzrakstīju publikāciju “Mākslinieka Pustovoitova pasaules” un izpelnījos noslēpumainā gleznotāja glaimojošu novērtējumu.
Pirms tam man bija izdevība šķirstīt viņa darbu fotoilustrācijas. Tad sekoja viņa brīnišķīgā dāvana Krāslavai — personālizstāde vienā no pilsētas vecajām ēkām, kurā dzīvo un glezno izcilais meistars. Septiņi gadi aizritēja kopš tā laika, bet visspilgtākās gleznas, kuras es ieraudzī- ju toreiz, arī šodien dzīvo manās atmiņas. Kaut arī Eduards Pustovoitovs pēc rakstura ir noslēgts cilvēks un nevēlas lieki kontaktēties, viņš laiku pa laikam demonstrē savus darbus personālizstādēs, no kurienes viņa gleznas aizceļo pasaulē, gūstot jaunu pierakstu Krievijas, ASV, Francijas, Spānijas, Vācijas, Izraēlas, Latvijas privātajās kolekcijās.
Šķiet, it kā pats liktenis viņu vestu pa garīgās kāpšanas ērkšķaino ceļu. Ogļraču pilsētā Makejevkā, kur dzimis Eduards, nebija ko domāt par augstām matērijām. Jaunais romantiķis sava ceļa meklējumos nokļuva Rīgas jūrskolā, bet motorista diploms ļāva viņam ieraudzīt daudzas valstis — Eiropas, Āzijas, Āfrikas. Iespaidi ne tikai krājās, bet arī satrauca sakarsušo iztēli. Emocijām pārpilnā dvēsele prasīja pašapliecinājumu, un te arī notika galvenais brīnums: Amsterdamā sauskravas kuģa “Kapteinis Tomsons” komandu aizveda uz muzeju, kur uzraugs, neslēpdams simpātijas krievu jūrniekiem, parādīja Salvadora Dalī izstādi pirms tās oficiālās atklāšanas. “Pār mani it kā brāzās milzīgs vilnis,” atceras Eduards. Šīs mistiskās atklāsmes sekas krasi izmainīja visu viņa tālāko dzīvi.
Nokāpis krastā uz visiem laikiem, jūrnieks apmetās Rīgā, iegādājās audeklus, krāsas, otas un sāka gleznot etīdes, kurām bija diezgan liels pieprasījums tirgū. Vienlaikus pašmāju gleznotājs gribēja sasniegt vairāk un sāka gleznot lielu darbu “Atmiņas par Salvadoru Dalī”. Par viņa pirmo padomdevēju kļuva pazīstamais mākslas zinātnieks kolekcionētājs Vladimirs Kurmajevs, kurš ieraudzīja jauno talantu pēc pirmās nopietnās gleznas pat nepabeigtā veidā. Šo cilvēku radošā draudzība turpinās arī tagad, bet par iesācēja mākslinieka universitātēm kļuva bibliotēkas ar dižo meistaru albumiem, grāmatas, mākslas izstādes un muzeji.
Mistika turpinājās: Pustovoitova glezna “Atmiņas par Salvadoru Dalī” tika pabeigta tajā 1989. gada dienā, kad autors pa radio uzzināja, ka savā muižā miris dižais mākslinieks Salvadors Dalī. Pagāja neilgs laiks, un iesācēja mākslinieka gleznas tika demonstrētas Rīgā, Maskavā, Jūrmalā... Mākslas zinātnieki un žurnālisti bija vienisprātis: ģeniālā spāņa gars palīdz krievu puisim viņa mākslā. Kādā no publikācijām Vladimirs Kurmajevs stāstīja: “Visu dienu mēs ar Eduardu izvietojām gleznas, bet, kad atgriezāmies savā īrētajā dzīvoklī, pamanījām, ka durvis pavērtas vaļā, tur deg gaisma un spēlē mūzika. “Mūs apzaguši!” — prātā pavīdēja doma. Taču, piesardzīgi iegājuši, nekādu zādzību mēs neatklājām. Bet no rīta izstādes apsargi pārmeta mums: “Kādu nelabo jūs esat atveduši? Visu nakti tukšajās zālēs kāds staigāja un klusi aplaudēja...”
Pēdējos gados Pustovoitova izstādes pulcēja skaistuma cienītājus un izraisīja mākslas zinātnieku strīdus Melngalvju nama, Dzintaru izstāžu zālēs, salonā “De-lyxe”. Un tagad, lūk, brīnišķīga dāvana Krāslavai Daugavas festivāla laikā.
Uzņēmēji Homutiņini, kuriem ir ievērojama loma Krāslavas kultūras un ekonomiskajā dzīvē, piedāvāja izcilajam māksliniekam improvizētu izstāžu zāli firmas “Rols” ēkā, kas ietilpināja gandrīz divus desmitus darbu, pārsvarā jaunus. Viss gluži kā galvaspilsētas salonā: mākslinieciskais noformējums, mūzikas pavadījums. Un neatminamā noslēpuma pārņemtie skatītāji. Portreti, klusās dabas, filozofiskie un mistiskie sižeti. Žēl, ka neparastā izstāde bija aplūkojama tikai dažas dienas...
Aleksejs GONČAROVS
.jpg)
.jpg)
