Noslēguma akords

Festivāla kulminācija - galakoncerts. Arī uz zaļās estrādes manāmas atjaunotnes pēdas - tenta nojume lietus gadījumam, bet uz skatuves - skaistules Daugavas milzīga fotogrāfija. Lūk, te ieilgusī svelme nāca par labu noslēguma svētku organizētājiem. Šķiet, visa pilsēta kļuvusi tukša, krāslavieši vienprātīgi nomainīja pilsētas dzīvokļu karstumu pret svaigu gaisu. Saimniekotāji neaizmirsa aplaistīt ielas ar ūdeni, kas arī radīja svaigumu. Skatītāju bija atliku likām. Triju stundu programma nevienu nenogurdināja. Visi draudzīgi aplaudēja savējiem, kā arī baltkrieviem, lietuviešiem, krieviem... Volokolamskieši nodziedāja dziesmu par Krāslavu - kā pilsētu ilggadējās draudzības apliecinājumu. Starp skatītā- jiem, kuri bija izvietojušies uz zāliena, pamanīju īstu latīņamerikānieti. Es nekļūdījos: universitātes pro- fesors Antonio Martinezs no Meksikas, Lapasas pilsētas, kurš atbrauca uz Krāslavas svinībām, no sirds aplaudēja dziedātājiem, dejotājiem un muzikantiem. Žurnālisti stāvēja pāros: Voloko- lamskas korespondentu Sergeju Sitnovu es nofotografēju ar Inesi Baranovsku, manu kolēģi no Daugavpils. Cenšoties nepalaist garām visvērtīgākos kadrus, pastāvīgi atbildēju uz draugu un daudzo paziņu sveicinājumiem. Bijusī “Ezerzemes” korespondente Nadežda Rennova bija ieradusies no Ventspils.

Koncerts, uguņošana, zaļumballe līdz rītam. Ap pusnakti es atnācu pie apgaismotās strūkl- akas. Kolosāls skats!
Nē, mēs, vēlētāji, ne veltīgi pūlējāmies, lai vietējā varā būtu ko-manda, kura sāk attaisnot mūsu ieilgušās cerības.
Milzīgs paldies, gaidām turpinājumu!

Aleksejs GONČAROVS