Strādā iedzīvotājiem, atkarīgs no iedzīvotājiem

SIA „Dagdas komunālā saimniecība” ir pašvaldības kapitālsabiedrība ar 100% pašvaldības kapitālu. Vasarā uzņēmums nodarbina 20 cilvēkus, apkures sezonā nedaudz vairāk - līdz 30 cilvēku. Mazās pilsētiņas knapajā nodarbinātības tirgū šis uzņēmums ir vērā ņemams darba devējs. Bet ne tikai tas svarīgi - uzņēmums gādā par pilsētniekiem ļoti svarīgām funkcijām. Uz interviju aicināju Dagdas komunālās saimniecības valdes locekli Nikolaju Kartenko.

- Kādus pakalpojumus sniedz jūsu vadītais uzņēmums?

- Kapitālsabiedrības pamatdarbība ir pildīt pašvaldības pasūtījumu: atbilstošā kvalitātē piegādāt dzeramo ūdeni patērētājiem, gādāt par notekūdeņu savākšanu, nodrošināt siltumapgādi un namu apsaimniekošanu. Pildot šīs pamatfunkcijas, mums ir komercpakalpojumi: atkritumu izvešana ar traktortehniku (tie nav sadzīves atkritumi), dažādi transporta pakalpojumi ar traktortehniku (piemēram, pēc iedzīvotāju pasūtījuma atvest smiltis, granti), ekskavatora pakalpojumi un citi. Vasarā nopļaujam zālienu. Kā arī vēl visi citi darbi, kas ir nepieciešami pamatdarbības veikšanai un iekļauti tarifā, bet ārpus pamatdarbības tos sniedzam kā komercpakalpojumu: santehniķa, sanitārtehniķa, celtnieku pakalpojumi. Piemēram, cilvēks grib mājās no- mainīt santehniku, viņš šos darbus īsti nemāk, un par samaksu to izdara mūsu darbinieks. Tas ir komercpakalpojums, savukārt plīsuša ūdensvada salabošana līdz mājas ievadam ir pamatpakalpojums, kas ir iekļauts tarifā.
Namu apsaimniekošanā ietilpst teritorijas sakārtošana un koplietošanas telpu uzturēšana kārtībā, kā arī pašreizējie remonti - telpu krāsošana, pamatu pielabošana, jumtu notekcauruļu remonts, arī namos esošo ūdensvada un kanalizācijas koplietošanas tīklu uzturēšana darba kārtībā.

- Savulaik Dagdas pilsētas dome un SIA “Dagdas komunālā saimniecība” bija noslēgusi trīspusēju līgumu ar LR Vides ministriju par Kohēzijas fonda finansētā projekta “Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinos” īstenošanu, un salīdzinoši īsā laika posmā Dagdā tika realizēti daži finansiāli apjomīgi un darbietilpīgi projekti. Kāds ir rezultāts?

- Realizēti kopā trīs projekti. Pirmais - “Ūdensvada un kanalizācijas tīklu paplašināšana un rekonstrukcija Dagdā”, kura rezultātā tika veikta ūdensvada sacilpošana, lai likvidētu izzarus, kur ūdens var sastāvēties, līdz ar to iegūta labāka ūdens kvalitāte. Uzbūvēti papildus kanalizācijas tīkli, kā rezultātā likvidētas trīs notekūdeņu tiešas izplūdes Narūtas upē, novirzot tos uz attīrīšanas iekārtām. Izbūvēti vairāki ūdensvada un kanalizācijas pieslēgumi iedzīvotājiem. Diemžēl iedzīvotāji neaktīvi izmanto izdevību pieslēgties, bet par to - nedaudz vēlāk.

Otrs - “Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu rekonstrukcija Dagdā”, kura rezultātā ieguvām jaunas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas (NAI), un pilsētas 90% notekūdeņu tiek attīrīti caur šīm jaunajām NAI. Darbības princips - bioloģiskā attīrīšana, iekārtas darbojas nevainojami, droši, bez pārtraukumiem. Ir divpusēja elektroenerģijas padeve, neskatoties uz to, ka iekārtas izskatās sarežģītas, automātika darbojas perfekti. Jebkura bojājuma, elektroenerģijas atslēguma gadījumā signāls par to pienāk operatoram, ja tas nav sasniedzams - struktūrvienības vadītājam, ja tas nav sasniedzams - uzņēmuma vadītājam. Ir trīs pakāpju drošības sistēma. Bija mūspusē gadījums ar nezināmas izcelsmes smaku Dagdā ezerā, uzreiz atbrauca vides speciālisti, noskaidroja, ka mūsu vainas tur nebija. Mūsu drošības sistēma nepieļauj patvaļīgu notekūdeņu noplūdi pat tad, ja kaut kādu ārkārtēju iemeslu dēļ noplūde tomēr rodas, sistēmā tas tiek fiksēts un uzskaitīts. To nevar noslēpt, automātika ļoti augstā līmenī. Vienīgā problēma - pieslēgumu skaits ir mazs, tāpēc iekārtas darbojas ar nepilnu jaudu, bet tagadējais tehnoloģiskais process diemžēl ir energoietilpīgs, elektroenerģijas patēriņš ir krasi audzis, un tas noteikti atsauksies uz tarifu. Palielināt pieslēgumu skaitu ir iespējams, turklāt pašiem iedzīvotājiem tas būtu izdevīgi: jo vairāk kanalizācijas pakalpojuma lietotāju, jo vairāk tas bremzētu tarifu kāpumu.

Trešais projekts - “Dzeramā ūdens sagatavošanas iekārtu izbūve Dagdā” jeb tautā sauktā atdzelžotava, jo tur galvenais darbības princips ir ūdens atdzelžošana, realizēts pērnā gada nogalē. No visiem trim šis ir pats lielākais ieguvums: beidzot 90% no visiem ūdens lietotājiem Dagdā saņem vārda tiešā nozīmē augstas kva-litātes dzeramo ūdeni. Esam veikuši analīzes, salīdzinot to ar pirkto ūdeni, mūsējais bija labāks. Bet ir tā pati iepriekšminētā problēma: automatizēto iekārtu darbs ir ar lielu energoietilpību, un tas atsauksies uz tarifu. Lai nepieļautu tarifa krasu celšanos, ir vēlams iegūt vairāk patērētāju. Pieslēgumu iespējas ir daudziem, atliek tikai izmantot.

- Kas tālāk, būs vēl projekti?

- Kā turpinājums I kārtai tapis projekts „Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Dagdā, II kārta”, kas paredz sakārtot ūdensapgādi un kanalizāciju pilsētas Ziemeļu rajonā jeb tautā sauktajā - Judovkā. Arī šajā projektā lielākais finansētājs ir Eiropas Savienības Kohēzijas fonds. Pēc šī projekta paredzēts ierīkot kanalizāciju un ūdensvadu Pasta ielā, Māras ielā, Liepājas ielā posmā no Pasta līdz Mičurina ielai, Alejas ielā posmā no Māras ielas līdz Parka ielai. Svarīgi saprast, ES projekts nosaka, ka mērķis ir izveidot pieslēgumus, nevis veikt pieslēgšanu. Pieslēgšanas vajadzību katrs izlemj pats, un uz iedzīvotāja sirdsapziņas ir piesārņot dabu vai nē. Nav paredzēts piespiedu kārtā mājsaimniecības pieslēgt ūdensvadam vai kanalizācijai. Vienīgi atkārtošu, ko jau sacīju - mums gan būtu labāk, ja būtu vairāk lietotāju, jo tas dotu iespēju noturēt zemāku tarifu.
Judovkā mums šobrīd pastāv autonomā ūdensapgāde - savs urbums ūdens ņemšanai, kā arī neliela kanalizācijas notekūdeņu savākšanas sistēma, kas noslēdzas ar nostādinātāju. Pēc tā nepilnīgi attīrīts ūdens tiek novadīts dabā. Duļķes regulāri izsūknējam un vedam uz jaunajām attīrīšanas iekārtām. Pēc projekta realizācijas Judovkas rajona kanalizācijas un ūdensvada tīkli visi vienlaikus tiks pārslēgti uz pilsētas komunikācijām, bet tiem, kuri slēgsies no jauna, kā arī pārējo namu iedzīvotājiem būs pašiem jārūpējas par pārslēgšanos uz jauno sistēmu. Protams, dosim kādu laiku, bet nebūs ekonomiski izdevīgi ilgu laiku uzturēt divas sistēmas - morāli un fiziski novecojošo un mūsdienīgo. Mums nav īpašu prasību, kā tikai tā, ka visi pārslēgumi un pieslēgumi jāveic mūsu pārstāvju uzraudzībā, tiem jābūt drošiem, kvalitatīviem un normatīviem atbilstošiem. Šis projekts ir izstrādāts ļoti kvalitatīvi, katrai mājai individuāli izveidoti pieslēgumi un pārslēgumi, gandrīz ar katru iedzīvotāju saskaņojot pieslēguma vietas: gan ar tiem, kuri gribēs, gan ar tiem, kuri par to šodien nedomā. Iepriekšējā I kārtas projektā nebija paredzēti pieslēgumi, tikai to skaits, bet tālāk pēc principa - šim vajag, tam - nevajag.

Jāpiebilst, ka šiem darbiem projektā ir paredzēti divi būvdarbu līgumi. Gatavs pirmais, kas paredz savienot pilsētas tīklus ar Judovkas centrālo daļu. Pašlaik notiek nolikuma izstrāde, lai varētu veikt iepirkumu būvniecībai. Būvniecības termiņš ir seši mēneši. Protams, mūsu vēlēšanās ir izdarīt šogad, bet labākajā gadījumā jūnijā būs nolikums, jūlijā - iepirkums, augustā varēs sākt darbus. Jāuzbūvē līdz 2011. gada 2. ceturksnim, bet runāsim ar būvnieku, lai visu izdara šogad.

Otrais būvdarbu līgums tiks izprojektēts līdz vasaras beigām, tajā tiks iekļauta vēl viena daļa pilsētas, kur iedzīvotājiem būs iespējas pieslēgties ūdensvadam un kanalizācijai. Beidzot mums būs ūdensvads un kanalizācija Alejas ielā, kas atvieglos slodzi uz kanalizāciju Brīvības ielā, kur rodas daudz bojājumu un aizsērējumu. Kanalizācija Brīvības ielā uzbūvēta pirmā, un visus pieslēgumus veidoja tur. Visa Alejas iela, slimnīcas komplekss, Pasta ielas rajons. Uzņemot tik lielu daudzumu kanalizācijas notekūdeņu, rodas milzu problēmas.

- Ar to visi darbi būs galā?

- Nē, šī projekta divi būvdarbu līgumi radīs iespēju 85% iedzīvotāju pieslēgties ūdensvadam un kanalizācijai. Tas ir īstermiņa projekts, kas jārealizē līdz 2012. gada janvārim, bet pēc ES memoranduma, ko parakstījusi pašvaldība, līdz 2020. gadam ir jāpanāk, lai to var izdarīt 95% no visas aglomerācijas ar cilvēku ekvivalentu virs 2000.

Sekos nākamie, kas nebūs ES Kohēzijas fonda projekti.

- Vai jūsu uzņēmums savus pakalpojumus sniedz tikai Dagdas iedzīvotājiem, vai arī visā novadā?

- Ūdens iegūšanai un sadalei, kanalizācijas notekūdeņu savākšanai un attīrīšanai mums ir licence, kuras darbības zona ietver Dagdas pilsētu un Dagdas pagasta administratīvo teritoriju. Tarifs veidojas no mūsu darbības izdevumiem un kredīta - pirmās kārtas trim projektiem ņemts kredīts 111000 eiro, kas tika ieguldīts kā kapitālsabiedrības līdz- finansējums projektā, kas ir jāierēķina tarifā. Bet komercpakalpojumus varam sniegt un sniedzam visiem, kuri vien vēlas. Varam izbraukt uz citiem pagastiem, piemēram, bija pasūtījums no Ķepovas pagasta pārvaldes - salabojām Neikšānos ūdensvadu, arī Asūnē, Apaļos.

- Acīmredzot realizētie projekti sadārdzinās tarifus. Varbūt varēja nedarīt?

- Uzskatu, ka šobrīd mūsu tarifi nav augsti. Ūdens maksā 44 santīmus par kubu (klāt jāpieskaita PVN), ūdens un kanalizācija - 1,15 latu par kubu (klāt jāpieskaita PVN). Tiem, kam nav skaitītāju, maksa noteikta pēc MK normatīviem.

Par ūdensskaitītājiem jārunā, jo nedarbojas taisnīguma princips. Skaitītājus ļoti nevēlas uzstādīt privātmāju saimnieki. Iedzīvotāji, kuriem nav skaitītāju, ūdeni patērē vairāk nekā par to samaksā, tas ir viennozīmīgi, bet tas pat nav diskusijas vērts. Iepriekšējos gados ūdens patēriņš vasarā pieauga uz pusi, jo cilvēki caurām naktīm laista dārzus, spiediens sistēmā samazinājās līdz kritiskai robežai. Šovasar ūdeni varam piegādāt pietiekami, bet vai ar tādu attīrītu ūdeni ir jālaista dārzi? Visiem ir dīķi, akas, bet nē - vieglāk pieslēgties pilsētas ūdensapgādes tīklam, bet maksāt par faktisko patēriņu negribas. Vai tad viņi izlieto MK noteikto normu? Protams, ka vairāk.

Diemžēl likums nenosaka obligātu skaitītāju uzstādīšanu, bet vajadzētu, jo attīrītā ūdens ieguves sistēmā ieguldīts miljons eiro, energopatēriņš ir audzis desmitkārt - visas iekārtas darbojas ar elektrību.

Starp citu, ļoti daudzi pilsētnieki, kuri jau uzstādījuši skaitītājus, ir mums pateicīgi, jo maksā tikai par patērēto ūdens daudzumu, bet sākotnēji viņus bija ļoti grūti pierunāt.

Šodien ir lieli ūdens zudumi: tie rodas, jo netiek maksāts pēc taisnīguma principa, bet otra daļa, ko nespējam izkontrolēt, ir tehniskie zudumi. Ir pacēlums un patēriņš, ja ir 100% skaitītāju, mums ir skaidra aina, kur, kas notiek. Vieglāk atrast bojājumus. Ja ir daudz sīku noplūžu, tās atklājas, kad caurule ir pušu pavisam. Ja būtu skaitītāji, mēs tos varētu vieglāk atrast un savlaicīgi novērst. Turklāt, ja 90% mājsaimniecību būtu skaitītāji, tad skaitītāju nomaiņu varētu iekļaut tarifā un cilvēkiem nebūtu lieka diskomforta - uzņēmums pats rūpētos par skaitītāju nomaiņu. Šobrīd nebūtu godīgi tarifā iekļaut skaitītāju nomaiņu, jo tad maksātu arī tie, kuriem tādu nav. Kaut gan - procesa paātrināšanas nolūkā to vajadzētu izdarīt.

- Varbūt jānosaka lielāka maksa tiem, kuri skaitītājus neuzstāda?

- Tarifs ļoti argumentēti jāpamato sabiedrisko pakalpojumu regulatoram. Tas nav tik vienkārši, kā cilvēkiem šķiet. Tarifa projekta iesniegšanas laikā sarakste ar regulatoru notiek 120 dienas. Cilvēkiem šķiet - apsēdāmies parēķinājām un pieņēmām. Patiesībā jāpierāda katrs cipars, tas ir liels darbs.

- Kā sokas ar siltumapgādi, par kuru izdevumi iedzīvotājiem ir nesalīdzināmi augstāki. Vai kāds domā siltināt mājas, lai samazinātu tēriņus par apkuri?

- Mēs saprotam šī pasākuma nozīmi. Pirms gada tika rīkots seminārs par māju siltināšanu. Bija apziņoti māju vecākie, uz to atnāca lielākā viņu daļa, arī daži iedzīvotāji. Viņiem tika izstāstīts par projektu, kāda ir procedūra, cik tas maksā, ko atmaksā Eiropa un cita informācija. Šogad pavasarī sadarbībā ar novada domi plānojām izbraukuma semināru uz Rēzekni, lai paskatītos objektus, kur reāli notikusi siltināšana, parunātu ar mājas iedzīvotājiem un viņiem pajautātu, cik tas maksā, kā ir jāmaksā, kā vispār tas viss strādā. Bija viss sarunāts, bija iedalīts autobuss. Rezultātā nekas nenotika, jo simtprocentīgi visu māju vecākie un citi interesenti atteicās braukt uz šo pasākumu. Man pašam turp nav jābrauc, es to zinu, bet neaizbrauca mūsu cilvēki, kuriem tas vitāli nepieciešams. Iemesli divi: bailes no kredītiem un daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieki neatrod kopēju valodu.

- Vai notiek pasākumi, kur katrs ir par sevi, piemēram, veco logu nomaiņa? Vai ir kārtība māju koplietošanas telpās?

- Koplietošanas telpas uzturam kartībā mēs. Logu nomaiņa būtībā arī ir siltināšanas pasākums, kam ir jēga, ja nomaina logus visā mājā. Tad siltuma patēriņš var samazināties, bet dažu logu nomaiņa mājai kopumā neko nedod. Uzņēmuma iespējas bremzēt tarifa kāpumu ir pēc iespējas lētāk iepirkt kurināmo, diemžēl tā cenas nav no mums atkarīgas. No iedzīvotāju puses vienīgais ceļš ir māju siltināšana.

- Pilsētā četras katlu mājas, ieskaitot to, kas ir arodvidusskolas pārziņā. Nav pārāk liela saimniecība tādai nelielai pilsētiņai, kā Dagda?

- Ja apvienotu mūsu katlu mājas, noteikti ietaupītu uz cilvēku resursiem - 16 vietā būtu seši kurinātāji. Bet tas prasa lielus kapitālieguldījumus. Arī mūsu siltumtrases ir morāli un fiziski novecojušas, jāveic to pilnīga nomaiņa visā pilsētā, bet arī tam vajag lielus finansiālus ieguldījumus. Šobrīd “Zaļā enerģija” Dagdā būvē koģenerācijas staciju, bet tās siltumjauda būs līdz vienai MWh. Mūsu katlu māja, kas nodrošina siltumu tajā mikrorajonā, saražo divtik. It kā mēs dabūsim klāt to megavatstundu, bet es uz to raugos skeptiski, jo šodien vēl nevar skaidri zināt, kā viss darbosies. Taču jebkurā gadījumā tarifu tas var samazināt tikai par dažiem procentiem, tas nebūs uz pusi mazāk, jo kopējās izmaksas, kas iekļaujamas tarifā, veido ne jau viena katlu māja. Būtu lieliski dabūt projektu jaunām siltumtrasēm un jaunai katlu mājai. Tas būtu ideāli, tas būtu ieguvums.

- Valsts nonākusi krīzē, vai šajā situācijā nepieaug iedzīvotāju parādi uzņēmumam?

- Lielas grūtības strādāt rada debitoru parādi - ļoti daudz nemaksātāju iedzīvotāju vidū. Ja pērn augustā parādu kopsumma tuvojās 10000 latu, tad tagad sakrājies 30000 latu. Paši godīgākie un apzinīgākie maksātāji ir pensionāri. Pārējiem visiem sūtām brīdinājumus, atgādinājumus, slēdzam vienošanos par parādu atmaksu. Diemžēl būsim spiesti vērsties arī tiesu instancēs, jo līdz šim pielietotās metodes nenostrādā. Mēs pielietojam arī pakalpojuma atslēgšanas politiku, ko ļauj MK noteikumi.

Ir klaji izaicinoši gadījumi. Nesaukšu nevienu vārdā, bet būtība tāda: kamēr cilvēks nēsā zeltu ausīs, kamēr brauc ar mašīnu, valkā kažoku un staigā baltos zābaciņos, es neuzskatu, ka viņam ir problēma samaksāt par pakalpojumiem. Kad zelta ausīs vairs nebūs, tad būs skaidrs, ka cilvēkam ir grūti samaksāt.

- Paldies par interviju!

Juris ROGA