Pieci acīmredzamu pārmaiņu gadi

Laiku pa laikam es pāršķirstu vecus laikraksta komplektus, gadu straujā ritējuma lieciniekus. Viss paiet, bet īsti darbi atstāj par sevi labas atmiņas, kļūstot par vēsturi.

Tas it kā bija pavisam nesen, bet nu jau apritējuši pieci gadi, kopš tā laika, kad zem rubrikas “Jaunas personas” bija publicēta intervija “Pilsēta, kurā mēs dzīvojam”. Toreiz iesācējs Krāslavas novada domes saimniecības daļas vadītājs Ēvalds Cauņa teica: “Dzīvot vienā no skaistākajām Latvijas pilsētām - tā ir laime. Bet tas nolaistais stāvoklis, kādā esam nonākuši, ir nelaime. Krāslava pa īstam atdzims tikai tad, kad katrs īpašnieks sakops savas mājas apkārtni un tai piegulošo teritoriju. Sakoptība taču sagādā prieku katram: pilsētas pamatiedzīvotājam un viesim. Tad visi kopā pāriesim no jau apnikušiem sašutumiem pie konkrētiem piedāvājumiem un darbiem!”

Regulāri apmeklējot pašvaldības pārstāvju tikšanās ar iedzīvotājiem, es vienmēr esmu manījis, kā Ēvalds nevienaldzīgi uztver gan visus sasāpējušus jautājumus, kā arī skandālu “cienītāju” atklātus uzbrukumus. Nē, nekad netiks iznīdēti “labdari”, kuriem tikai ļauj vaļu publiski paust sašutumu. Kad runa nonāk par personīgo devumu, tad tādam oratoram parasti nebija rokā nevienas trumpja kārts. Toties pašvaldības aģentūras “Labiekārtošana-K” vadītājs vienmēr prot salikt visu pa plauktiņiem, atdalot neatliekamos uzdevumus no pilsētas attīstības perspektīvajiem plāniem. Pazīstot Ēvaldu ļoti sen, es uzdrīks- tēšos formulēt viņa amata kredo - neatstāt bez ievērības nevienu pilsētnieku prasību vai lūgumu un censties to izpildīt, pat ja šobrīd šim nolūkam nav naudas līdzekļu. Aģentūras direktors neatzīst vadības stilu, sēžot kabinetā un runājot tikai pa telefonu, viņam viss ir jāredz paša acīm, lai ātri atrastu radušās problēmas risinājuma optimālo variantu.

Es nekad nedomāju, ka nebeidzamas saimnieciskās rūpes var sagādāt gandarījumu. Uz manu provokatorisko jautājumu Ēvalds atbildēja mierīgi: “Piecus pēdējos gadus es neuzskatu par zaudētiem. Teikšu vairāk, es mīlu šo raižpilno amatu. Par ko? Viss ir vienkārši - es vienmēr redzu labiekārtotāju darba augļus. Maldās tas, kurš sapņo vienreiz paveikt kaut ko cēlu. Es uzskatu citādi: strādā godīgi katru dienu, un rezultāts noteikti būs. Nav naudas? Kas par to, vēlēšanās ir daudz svarīgāka par materiālajām iespējām!”

Lieliski atceros: kad Ēvalds atnāca strādāt uz domi, viņa nelielajai komandai bija tikai viens pieticīgs kabinets. Turpretim tagad aģentūras rīcībā ir nepieciešamās administratīvās un saimnieciskās telpas, un es pats biju liecinieks tam, ka remonts bijušajā rajona padomes ēkā ritēja galvenokārt tikai ar Dieva palīdzību. Direktoram nebija laika nodoties radošiem meklējumiem, pa kripatiņai sarūpējot trūkstošos materiālus. Saimnieka aprēķins jūtams it visur. Lūk, tikai viena iezīme: pilsētas teritorijā izcirstie koki tiek sūtīti trūcīgiem krāslaviešiem, nevis uz priekšnieku somu pirtīm.

Nē, godājamie lasītāji, es netaisos izskaistināt šīs publikācijas varoni. Augstu vērtējumu saimniekotājam Ēvaldam Cauņam devuši visi krāslavieši, ievēlot viņu par novada domes deputātu. Arī pēdējās tikšanās laikā ar Augustovkas iedzīvotājiem Jānis Maļinovskis izteica publisku pateicību pašvaldības aģentūras “Labiekārtošana-K” direktoram par pilsētnieku lūgumu uzklausīšanu gan ziemā, gan vasarā.

Mūžu dzīvo, mūžu mācies

Par saimniekotājiem nepiedzimst - par tiem kļūst. Svarīgi tikai vajadzīgajā laikā būt vajadzīgajā vietā. Nesenā pagātnē jaukā Krāslaviņa tik ļoti prasīja saimnieka roku. Un sagaidīja arī...

Ēvalds ir gandrīz krāslavietis: dzimis, tā teikt, piepilsētā, par kuru pilnīgi pamatoti var nosaukt Ūdrīšu pagastu. Lieliski pazīstu viņa vecākus - strādīgos Jāni un Annu Cauņas, manu agro gadu publikāciju varoņus. Savulaik es daudz rakstīju par kādreiz slavenā sovhoza “Krāslava” čaklajiem darba darītājiem. Celtnieks pēc aicinājuma Cauņa seniors uzskatīja par savu tēva pienākumu palīdzēt vecākajam dēlam uzbūvēt māju. Lai arī ģimenes sapņa īstenojumam tika atdoti seši ilgi grūtā pārejas perioda gadi, tomēr tagad Ēvalds un Vaira pārvērtuši savu lauku māju par īstu pasaku, par ko vairākkārt stāstīja mūsu laikraksts. Četri bērni - tas ir vēl viens pluss mana senā paziņas labā. Vecākais dēls Edgars, kurš nesen atzīmēja trīsdesmit gadu jubileju, atrada pielietojumu savām rokām firmā “Nordserviss”, Artūrs apmierināts ar darbu autoservisā “Ritms”, savu patstāvīgo dzīvi sekmīgi veido meita Ērika, kura audzina meitiņu, bet pastarītis Jānis pārcelts ģimnāzijas astotajā klasē.

Ģimenes tēvs, kurš pirms diviem gadiem atzīmēja apaļo 50 gadu jubileju, bieži sūrojas: cik ātri skrien laiks! Šķiet, tas bija tālā pagātnē, kad viņš pabeidza skolu, kas atradās grāfu pilī. Višķu sovhoztehnikumā viņš saņēma tehniķa mehāniķa diplomu. Tālāk bija darbs iegūtajā specialitātē par iecirkņa un agroservisa priekšnieku, mehānisko darbnīcu vadītāju dzimtajā sovhozā, un par autoritātes apstiprinājumu kļuva ievēlēšana par arodbiedrības līderi. Pēc valsts neatkarības atgūšanas viņš ieņēma inženiera amatus firmās, kur apguva tirgus ekonomikas ābeci.

Kad negaidot pirms pieciem gadiem viņš saņēma Krāslavas jaunā mēra Gunāra Upenieka uzaicinājumu uzņemties domes saimniecības daļas vadību, viņš ilgi domāja. Beigu beigās piekrita, ko tagad nemaz nenožēlo.

Mūžu dzīvo, mūžu mācies. Sekojot šai tautas gudrībai, vecumā ap 50 gadiem Ēvalds iestājās Baltijas Starptautiskās akadēmijas fakultātē “Uzņēmējdarbība”. Par laimi prestižās augstskolas filiāle atrodas kaimiņos - Daugavpilī. Tagad jāaizstāv diploms par tēmu “Krāslavas novada pašvaldības darba analīze” Lielisks teorijas un prakses sintēzes paraugs! Ēvalds turklāt izmantoja iespēju saņemt nepieciešamās speciālās zināšanas dažādos kursos, krājot tik nepieciešamo municipālās saimniecības vadības pieredzi tuvās un tālās mūsu valsts pilsētās. Lūk, tikai viens piemērs: savu mūžu nokalpojušo kapsētas koku aizvākšanu ar speciālu trošu palīdzību viņš mācījās Daugavpilī. Pastāvīgi interesējas par attiecīgiem periodiskajiem izdevumiem un literatūru. Taču vienmēr atkārto: Krāslavai nepieciešams savs, neatkārtojams veidols! Reizēm arī pašam neticas, ka iznākumā izdodas atrisināt uzdevumus, kas no pirmā acu uzmetiena šķiet nereāli. Ēvalds atklāti atzīstas, ka domē viņu ne tikai saprot, bet arī pastāvīgi atbalsta gan mērs, gan vietnieki, gan deputāti, gan izpilddirektors, gan municipālo dienestu speciālisti. Tā ka Krāslavas pārveidošana ir kolektīvs darbs. Aģentūras direktors ar īpašu pateicību atsaucas par tiem pamatiedzīvotājiem, kuri pastāvīgi dod lietišķus padomus. Šis kompliments pirmām kārtām attiecināms Jānim Maļinovskim, Oļegam Jegorovam, Mihailam Dombrovskim...

Domubiedru komandā

Viens nav karotājs. Labiekārtošanas aģentūras direktors uzskata, ka viņam ir paveicies ar komandu, darbīgiem un ar iniciatīvu apveltītiem cilvēkiem. Viņa vietniece Svetlana Saksone nepieciešamības gadījumā sekmīgi aizvieto šefu un, sekojot viņa piemēram, neklātienē beidz Psiholoģijas augstskolu specialitātē “Sociālais darbinieks”.“Simtlatnieku” vadīšana - tas ir grūts audzināšanas uzdevums. Ēvalds ar pateicību atceras apzaļumošanas speciālistes Regīnas Gerasimovas devumu, kura ļoti daudz darījusi, lai pārvērstu mūsu agrāk nolaisto pilsētu par pasakainu oāzi. Agrāk uzsākto darbu pilsētas ārējā veidola izmainīšanā tagad turpina sertificēta speciāliste, dārzu un ainavu arhitekte Marija Kizjalo, kura savieno aģentūras “Labiekārtošana-K” sekretāres un lietvedes pienākumus. Arī kapsētu pārzine Vija Poļevaja ir cilvēks savā vietā, speciāliste, kura labi orientējas pilsētas ainavas jautājumos. Kolektīvais padoms - tā ir pārbaudīta metode, kā meklēt visu problēmu dinamisku risinājumu pilsētā ar unikālo ģeogrāfisko stāvokli Daugavas krastos.

Saimnieciskās aģentūras funkcijas ir ļoti plašas - kārtības uzturēšana, pilsētas ielu apgaismojums, par ko atbild pilsētas elektriķis Vilis Stivriņš. Turklāt aģentūras darbinieki apkalpo “Varavīksnes” skolas, divu pirmsskolas bērnu iestāžu, citu pašvaldības iestāžu elektrosaimniecību... 27 pastāvīgie strādnieki, plus stipendiāti, kuru skaits pieaugs līdz 170 cilvēkiem. Žēl tikai, ka “simtlatniekus” nākas izmantot galvenokārt palīgdarbos, taču šo iespēju aģentūra cenšas realizēt ar maksimālu labumu pilsētai. Tīrības uzturēšana, palīdzība celtniekiem...

Pilsētas saimniecība - tas ir nebeidzams rūpju loks un nekur nedrīkst nokavēt. Īpaši tagad, kad Krāslava gatavojas galvenajiem gada svētkiem. Ēvalds no sirds priecājas par to, ka jūlijā pilsētas ģerbonis būs no akmens un metāla, kas kļūs par veiksmīgu papildinājumu Krāslavas centram. Šī pilsētiņa, kurā draudzīgi dzīvoja daudzu tautību cilvēki, ir saglabājusi pirmskara miesta galvenās arhitektūras pazīmes.

Nav vajadzības pārskaitīt visus labierīkotāju labos darbus piecu gadu laikā - tie visi ir redzami kā uz delnas. Sakoptie Daugavas krasti, pils kompleksa pievilcīgais izskats, vecais parks, kas atbrīvots no bīstamiem kokiem milzeņiem, sakārtotās mazās arhitektūras formas. Bet vēl puķu dobes, zālieni, uzkarināmie puķu podi un visur - atkritumu konteineri ar uzrakstiem “Par tīru Krāslavu!” Kopīgiem spēkiem ar pašvaldības policiju izdodas savaldīt nakts vandaļu huligāniskās izdarības, turpinās diennakts videonovērošanas kameru uzstādīšana. Savu laiku nokalpojušo koku un jauno vandaļu roku izpostīto jauno apstādījumu vietā tiek stādīti jauni kociņi un košumkrūmi. Kas sakāms par zālienu pļāvējiem, tad sezonā tie strādā visu laiku, bet neappļautas platības paliek tikai dažos vecā grāfu parka stūrīšos - tā iesaka speciālisti.

Sešu pilsētas kapsētu uzturēšana nav vienkāršs uzdevums. Es labi atceros, ka agrāk krāslavieši bieži vērsās redakcijā ar sūdzībām par pilsētas varasvīru bezdarbību. Dažos pēdējos gados jautājums vairs nav aktuāls. Nesen es pagājos pa veco pilsētas katoļu kapsētu Rēzeknes ielā. Gandrīz visi vecie koki, kas apdraudēja pieminekļus, ir aizvākti. Izcirstas koku saknes, kas rēgojās centrālajā alejā un ļoti traucēja bēru procesijām. Direktors atceras visus savus solījumus vēlētājiem - par galvenā kapsētas celiņa pamatīgu remontu. Būtu tikai nauda... Aģentūra sapņo iegādāties savu traktoru, tad šādu uzdevumu risināšana tiks ievērojami paātrināta. Tā būs!

Priekšzīmīgā kārtībā tiek uzturēts skatu laukums pie iebrauktuves Krāslavā no rietumu puses, kas diemžēl nepieder pilsētai. To pieļāva nekaunīgie vadības vīri, kurus vēlāk stingri sodīja vēlētāji. Uzbūvētas kāpnes no skatu torņa Priedainē uz Raimonda Paula placi, kuru mēs esam zaudējuši atkal to pašu “pilsētas tēvu” iegribu dēļ. Domes komandas lietišķais darba stils - daudzu svarīgu projektu realizēšana, ievērojot pilsētas tūrisma perspektīvas. Tā dara visu, lai Krāslava varētu atgūt Latgales Šveices skaistākās pilsētiņas nosaukumu.

Jau tagad viesi tīksminās par panorāmu no skatu laukuma grāfu pils kalnā, ar prieku apmeklē Adamovas taku, atpūšas vecā parka ēnainajās alejās, bet pilsētnieki ved bērnus uz rotaļu laukumu bijušajā dziesmu svētku parkā.

Lai sagatavotu šo publikāciju, man ne bez grūtībām izdevās pierunāt aģentūras direktoru, lai viņš atlicinātu vienu stundiņu laika. Viņš ļoti nelabprāt stāstīja par sevi, mēģinot koncentrēt darba akcentus visai Gunāra Upenieka komandai, kura saņēma vēlētāju pārliecinošu atbalstu pagājušā gada vēlēšanās. Ēvaldam vairāk rūp aktuālas problēmas. Piemēram, krāslavieši lūdz aizvākt glābšanas stacijas ķēmīgo karkasu Zirgezera krastā, bet īpašnieks dzīvo Rīgā. Otri iesaka labiekārtot smilšaino Persteņa ezera krastu pie šūšanas fabrikas, trešie neatlaidīgi prasa pievērst uzmanību pilsētas zaļās rotas atjaunošanai, ceturtie...

Viņš visu pieraksta, tiek stādīts pārskats par katru aģentūras darba dienu. Ēvalds man parādīja afišu stabu rekonstrukcijas skices. Agrāk šie stabi apkaunoja pilsētu, kurā mēs dzīvojam, bet tagad tie rotā tās stūrīšus.

Aleksejs GONČAROVS