Svētku nekad nav par daudz. Cilvēku pulcēšanās kopā, lai paklausītos iemīļoto dziesmu sirsnīgās melodijas, noskatītos tautas deju aizraujošos ritmus, novirza viņu uzmanību no skarbās ikdienas, nostiprina ticību labākai nākot-nei. Bet humors un satīra ir labākie līdzekļi pret depresiju ieilgušās krīzes dēļ.
Svētku nekad nav par daudz. Cilvēku pulcēšanās kopā, lai paklausītos iemīļoto dziesmu sirsnīgās melodijas, noskatītos tautas deju aizraujošos ritmus, novirza viņu uzmanību no skarbās ikdienas, nostiprina ticību labākai nākot-nei. Bet humors un satīra ir labākie līdzekļi pret depresiju ieilgušās krīzes dēļ.
Tā bija arī Skaistā. Ja apnicīgas jūnija lietavas neļāva Jāņu un Līgu ciemiņiem pulcēties brīvā dabā, tad jūlijs siena pļāvējiem, tūristiem un bērniem dāvāja gan karstas dienas, gan klusus vasaras vakarus. Katrs masu pasākums zem klajas debess ir saistīts arī ar nelielu risku. Taču pagājušajā sestdienā raibus lietussargus varēja manīt tikai svētku saimnieku, līnijdeju grupas “Harmonija” izpildītāju rokās.
Septiņu gadu garumā mūsu laikraksts ar prieku stāstīja par lieliskiem svētkiem Sīvera ezera krastā. Man ļoti žēl, ka iemīļotais kultūras un sporta pasākums Sīvera krastā pārtapis par Skaistas pagasta svētkiem. Nav vairs kādreizējā vēriena, arī kaut kā bija pašauri pie improvizētās vasaras estrādes starp skolas ēkām, kas jau nokalpojušas savu mūžu. Toties ilgi gaidīto lauku svētku programma neizraisīja ne mazākos pārmetumus organizētājiem: tā bija gluži kā Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku prelūdija. No septiņiem desmitiem vaka-ra koncerta dalībnieku vairākums bija skolēni.
Uz lielās pulcēšanās vietu es ierados laikus un satiku daudzus labus paziņas. Deju numurus uz improvizētās skatuves rūpīgi mēģināja jauniešu deju kolektīvs “Indra”, bet delegācijas vadītāja Anžela Kuzmina uzreiz ielūdza mani uz augusta festivālu “Latgales vainags”. Bija ieradušās manas senās draudzenes - sieviešu vokālais ansamblis “Paziņas”, un arī uzaicināja mani uz Asūni, kur drīzumā notiks interesanti pasākumi ar prezentāciju. Kalniešu dziedātājas Jūlija Ļahovska un Solvita Kapolinska ar pļavziedu vainagiem galvā neatteicās pozēt mana fotoaparāta objektīva priekšā, pašsacerēto dziesmu autorus un izpildītājus Aivaru Umbraško un Oļģertu Rihļicki es nofotografēju ar slēpto kameru koncerta programmas precizēšanas laikā.
Aizsteidzoties notikumiem priekšā, pateikšu, ka scenārijs iznāca ļoti veiksmīgs. Gan cilvēki gados, gan jaunieši no sirds aplaudēja pašdarbniekiem, kuri strādāja ar pilnu atdevi. Kā arī tas pieņemts tādos gadījumos, galakoncertu atklāja vietējie talanti - folkloras kopa “Raudiveite”, daudzu saietu un festivālu dalībniece. To nomainīja Indras dejotāji, bet pēc tam akordeonists Raimonds Ungurs no Kalniešiem, kura dzimtās saknes ir Skaistā, aizkustināja novadnieku sirdis ar šlāgera “Lapas dzeltenās” izpildījumu. Ļoti centās Skaistas deju grupas “Rūžeņa” dejotāji, augstāko klasi demonstrēja tautas deju kolektīvs “Izvoltīši”. Publika ilgi aplaudēja vokāli instrumentālajam ansamblim “Kompromiss”, kā arī pieaugušajām un jaunajām dejotājām no Asūnes.
... Visi gaidīja kulmināciju. Visbeidzot uz skatuves uznāca Skaistas zvaigzne Gunepka Cibuļņeica, kura kā vienmēr klāja vaļā visu patiesību: nav vairs laukos īstu vīru! Gunepkas līgavaiņu lūkošana izraisīja nevaldāmus smieklus. Pasākumam beidzoties, Krāslavas novada domes deputāts Viktors Moisejs pasniedza suvenīrus visiem Skaistas svētku dalībniekiem.
Zaļumballes draisko noskaņojumu pārņēma uzaicinātais muzikants Valdis Pudniks no Dagdas un, aizraujošām dziesmām skanot, svētku saimnieki un daudzie viesi līksmoja līdz pat rītausmai. Žēl, ka īsa ir vasaras nakts.
Aleksejs GONČAROVS