Augiem kaitīgie organismi jūlijā

Jūlijs - tas ir vasaras viducis, liepziedu un siena laiks, arī kartupeļu lakstu puves ierobežošanas mēnesis. Ziemāju labību sējumos jāturpina vārpu aizsardzība no graudzāļu miltrasas, vārpu plēkšņu pelēkplankumainības. Turpināsies dzeltenās un brūnās rūsas, kā arī stiebru rūsas attīstība. Ja saglabāsies silts, mitrs un lietains laiks, tad ziemāju labības inficēs vārpu fuzarioze. Katru gadu uz vārpām parādās melnais pelējums, parasti vairāk mitrā laikā. Praktiski graudi bojāti netiek, melnā pelējuma parādīšanās norāda uz sakņu puvju izplatību, kā arī citu slimību un kaitēkļu bojātiem augiem.

Vasarāju labībās būs jāturpina lapu un vārpu aizsardzība no slimībām. Miežu sējumos jau jūnijā intensīvi izplatījās lapu tīklplankumainība, bet auzu sējumos brūnplankumainība. Laukos, kur iesēta nekodināta sēkla, ir izplatīta miežu putošā melnplauka. Vasaras kviešu sējumus inficē dzeltenplankumainība, lapu un plēkšņu pelēkplankumainība, sakņu puves. Vēlu sētajos auzu sējumos lapas un skaru inficēs auzu vainagrūsa. Jūlijā jāseko laputu izplatībai graudaugu sējumos. Pirms insekticīda lietošanas svarīgi ir noskaidrot afidofāgu daudzumu - īpaši mārīšu un tās kāpuru daudzumu.

Vasaras rapsi inficē krustziežu neīstā miltrasa, sausplankumainība. Ķīmiski neaizsargātus rapša sējumus inficē baltā puve, kas izplatīsies, birstot pirmajām ziedlapiņām. Slimības ierobežošanai jālieto pieskares iedarbības fungicīds.

Kartupeļu stādījumos galvenā uzmanība jāpievērš lakstu puves ierobežošanai, jo tā sevi pieteica 21. jūnijā. Ļoti svarīgi ir nenokavēt kartupeļu lakstu puves ierobežošanas optimālos termiņus. Kartupeļu lapgrauža vaboles jau jūnija pēdējās dienās sāka dēt olas kartupeļu lapu apakšpusē. Kartupeļu lapgrauža apkarošana ir jāveic, ja ziedpumpuru veidošanās un ziedēšanas fāzē 5-8% invadētu ceru un ja uz cera barojas 10-20 kāpuri. Lapgrauža ierobežošanai jālieto kontakta un zarnu darbības insekticīds.

Sīpolu un gurķu stādījumos turpinās izplatību tiem ļoti postoša slimība - neīstā miltrasa. Slimības attīstību veicina mitrs un silts laiks, sabiezināts un nezāļains sējums, parasti lapu virspusē veidojas ieapaļi, dzeltenzaļi plankumi, bet apakšpusē - pelēcīga apsarme. Lapas ātri sažūst. Loki zaudē spīdumu, sāk dzeltēt, veidojas plankumi ar apsarmi. No sīpolu lokiem inficējas galviņas, kurus nav iespējams uzglabāt. Ierobežošanai var izmantot sistēmas un pieskares iedarbības fungicīdus.

Kāpostu stādījumos sagaidāmi kāpostu cekulkodes, kāpostu pūcītes, kāpostu un rāceņu balteņu kāpuru bojājumi. Insekticīdi jālieto, ja ir invadēti vairāk kā 10% augu. Kaitēkļu ierobežošanai ir pielietojami kontakta un zarnu darbības insekticīdi, tos lietojot stingri jāievēro nogaidīšanas laiks no smidzināšanas līdz kāpostu izmantošanai pārtikā.

Apskatot burkānu sējumos, jāpievērš uzmanība augiem ar sarkanvioletiem lakstiem, šiem augiem būs kaitējusi burkānu muša. Burkānu mušas otrā paaudze izlidos jūlija beigās, augustā un kāpuri attīstīsies noliktavās. Bojātos augus vēlams izvākt un iznīcināt kopā ar kāpuriem.

Zirņu sējumos lido zirņu tinējs, ierobežošanai ieteicams izmantot tinēja olu parazītus - trihogrammas vai smidzināt sējumus ar atļautiem insekti- cīdiem. Tinējiem sevišķi patīk lidot rāmos siltos vakaros.

Augļu dārzos - jūlija siltajos, rāmajos vakaros turpinās lidot un dēt olas ābolu tinējs, tāpēc atkārtoti ir jāizlaiž trihogrammas. Turpinās lidot arī pīlādžu tīklkode. Šo kaitēkļu ierobežošanai var lietot ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus.

Turpinās izplatīties ābeļu un bumbieru kraupis, uz ābeļu lapām un mazajiem auglīšiem. Arī jūlijā jāturpina ābeļu un bumbieru kraupja ierobežošana. Bumbieru stādījumos izplatās bumbieru-kadiķu rūsa. Bumbierēm turpinās kaitēt lapu koku tinējs, smecernieki, pangērces. Jūnija beigās sāka izplatīties augļu puves, regulāri jāsavāc zem kokiem nokritušos tārpu saēstos, puvju bojātos augļus un jāaizvāc no dārza.

Lietojot ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus, rūpīgi izlasiet un stingri ievērojiet lietošanas noteikumus.

Anita TRŪPA,Valsts augu aizsardzības dienesta Latgales reģionālās nodaļas vecākā eksperte (agronomijā)