Izlaiduma kalendārs - personību parāde

Ja uzrakstīt scenāriju apņēmies Andrejs Jakubovskis, tas nozīmē, ka kaut kas būs! Kaut kas patiešām jauns, neparasts un neaizmirstams.

Ja uzrakstīt scenāriju apņēmies Andrejs Jakubovskis, tas nozīmē, ka kaut kas būs! Kaut kas patiešām jauns, neparasts un neaizmirstams. Režisors ar diplomu un pedagogs atklāja “Varavīksnes” skolas 21. izlaiduma balli ar šādiem ie- vadvārdiem: “Mēs nolēmām sagatavot mūsu svinīgo pasākumu kā kalendāru, kur galvenie datumi būs 48 mūsu absolventu dzimšanas dienas. Šodien vakarējie 12. klašu audzēkņi it kā piedzimst no jauna - jau kā pieauguši, patstāvīgi un mērķtiecīgi cilvēki. Līdztekus tam savas dzimšanas dienas nākamās slavenības atzīmē ar pagātnes un tagadnes izcilajiem cilvēkiem. Ģēniji atstājuši pēc sevis asprātības un aforismus. Kas zina, iespējams, ar laiku arī mūsu absolventu spriedumi papildinās nākamo paaudžu gudrības zelta rezervi... Lūk, mūsu absolventi un viņu dižie pavadoņi.

5. janvārī dzimuši Jevģēnijs Dilba un slavenais kanclers Konrāds Adenauers, kuram pieder šādi vārdi: “Laime nav gūt lielus panākumus un noturēt sasniegto. Laimīgs ir tas, kurš pilda pienākumu un rīkojas saskaņā ar saviem principiem. Pat tad, ja cieš sakāvi.”

... 30. decembrī dzimuši Jeļena Konstantinoviča un angļu rakstnieks Džozefs Radjards Kiplings: “Visdumjākā sieviete var darīt pāri gudram vīrietim, taču sievietei jābūt patiesi gudrai, lai tiktu galā ar muļķi.”

Jaunieši un jaunietes kāpa uz skatuves nevis alfabēta kārtībā, bet pēc kalendāra datumiem - grezni tērpušies, starojoši un... mazliet skumji. Skolā pavadītie jaunības gadi ir visskaistākais un visneaizmirstamākais laiks. Aizvadīts divpadsmit gadu, un iegūta zināšanu summa, kas palīdzēs sasniegt visapslēptāko sapni. Priekšā - visa dzīve ar rozēm un... ērkšķiem. Dzīve - tā ir mūžīga pārvarēšana.

Tālāk sekoja sertifikātu pasniegšana un tika turpināta skolas tradīcija - apbalvošana ar statuetēm “Arkādijs”. Piecus labākos no labākajiem nominēja pedagogi, otro uzvarētāju piecnieku noteica paši klasesbiedri, bet galveno, zelta, balvu piemiņai par pāragri no dzīves aizgājušo direktoru Arkādiju Fleišmanu, protams, pasniedza tagadējā “Varavīksnes” skolas ar plašu starptautisko popularitāti vadītāja Ludmila Senčenkova. Viss bija gluži kā pasaules kinofestivālā: triju pretendentu vārdu nosaukšana, mokoša pauze, un tikai tad uz skatuves tika uzaicināts kārotās statuetes ieguvējs. Pirmā balva nominācijā “Eksaktās zinātnes”, skaļiem aplausiem skanot pārpildītajā KN zālē, tika pasniegta Evitai Hartmanei. Sociālo zinātņu apgūšanā labākais bija Sergejs Sidorovs, bet humanitārajās zinātnēs ārpus konkurences izrādījās Dmitrijs Malihs, par sportistu Nr. 1 nosaukts Artūrs Ruseckis, par nominantu sadaļā “Radošie panākumi” kļuva Aleksejs Piņajevs.

Skolas parlamenta prezidente Anita Škagale un skolēnu kultūras komisijas priekšsēdētāja Emma Kamola pasniedza vēl piecas statuetes: balvu “Demokrāts” Liānai Tronei, “Nelokāmais” (par op- timismu un prasmi pārvarēt grūtības) Artim Batarāgam. Arnolds Podgaiskis saņēma nelokāmā titulu, bet par visizveicīgāko ar īstu vīrieša raksturu atzīts Jevģēnijs Dilba. Bet Alla Kravčenoka par neatlaidību grūtību pārvarēšanā un uzcītību atzīmēta ar balvu “Centība”.

Pienāca apbalvošanas ceremonijas kulminācijas brīdis: vētrainām ovācijām skanot, Ludmila Senčenkova pasniedza zelta balvu Aleksejam Ložkinam. Viņa sasniegumi izraisa sajūsmu: Latvijas olimpiāžu dalībnieks, novada olimpiāžu uzvarētājs, teicams sportists, skolas parlamenta loceklis...

Laimīgie statuešu īpašnieki nāca pie mikrofona. Un skanēja vārdi: “Tas ir negaidīti... Paldies vecākiem, skolotājiem un visiem tiem, kuri atdeva savas balsis uzvarētāju noteikšanas gaitā.”

Izjustus vārdus teica direktore, pedagogi, kuri pasniedza statuetes, vecāki, bet klašu audzinātājas Lilija Jasinska un Olga Grundāne slepus norausa sariesušās asaras. Zīmīgi ir tas, ka pasākuma mākslinieciskais noformējums paveikts tikai pašu absolventu spēkiem. Pēdējo reizi dziesmu dāvanu skatītājiem nodziedāja duets ar divpadsmit gadu stāžu “Tu + Es” - Anastasija Ivanova un Dmitrijs Malihs. Titulēto trio “Tranzīts” atstāja Evita Hartmane, kura veltīja atvadu dziesmu vecākiem. Kā vienmēr zāle aplaudēja Aleksejam Piņajevam un Jevģēnijam Dilbam.

Vecāku mājas ir tā vieta, no kurienes sākas dzīve. Tā ir kārotā sala, pie kuras piestāj tās jaunie iemītnieki prieka un... skumju brīžos. Un tas nav normāli, kad mūsu valsts zaudē savus labākos dēlus un meitas. Tāpēc Saeimas deputāts Ivans Ribakovs, kurš atsūtīja dāvanas absolventiem, novēlēja galveno: “Esiet drosmīgi un neatlaidīgi sava sapņa īstenošanā! Pilsēta saista cerības ar jums.”

... Svinīgais vakars tuvojās nobeigumam. Jaunieši un jaunietes pateica savus aforismu, ar kuriem dodas atvērtajā pasaulē. Uzraksti plaukstu nospiedumos uz papīra kļuva par gudrības koka lapiņām.

Labu ceļavēju!

Aleksejs GONČAROVS