Izlasījis rakstu “Cilvēku kauli Krāslavas centrā” avīze “Ezerzeme”, nolēmu izstāstīt to, kas man ir zināms.
Izlasījis rakstu “Cilvēku kauli Krāslavas centrā” avīze “Ezerzeme”, nolēmu izstāstīt to, kas man ir zināms.
Tas bija pirms 70 gadiem. Mūsu mājas atradās lielā pagalmā, pilsētas centrā aiz akmens saimniecības ēkas, kura bija aptiekai. Šī ēka saglabājusies līdz šim laikam. Tolaik šajā pagalmā bija piecas vienstāva dzīvojamās mājas un divas divstāvu ēkas. No pagalma uz centrālo laukumu varēja nonākt, ejot caur vārtiem, kuri arī saglabājušies līdz mūsu dienām. Vietā, kur pagājušā gadsimta 70. gados tika uzbūvēta krājkases ēka, tolaik atradās 2 stāvu akmens ēka - griķu dzirnavas. Ieeja uz ēkas otro stāvu atradās mūsu pagalmā, bet gatavo produkciju saņēma no Dīķu ielas puses. Jau tajos laikos dzirnavas bija ļoti labi tehniski aprīkotas, ar jaunām elektroiekārtām, kuras apkalpoja tikai viens meistars. 30.gadu beigās starp dzīvojamo māju un dzirnavām sākās bankas celtniecība. Pamatu tranšejas rakšanas laikā tur tika atrasti 13 cilvēku galvaskausi. Par to tika paziņots pilsētas valdei, kura savukārt informēja atbilstošās instances Rīgā. Tā kā vajadzīgais tranšejas garums jau bija izrakts, darbus turpināja, un banka tika uzbūvēta.
Drīz vien no Rīgas ieradās liela cilvēku grupa. Viņi izpētīja visu teritoriju un paskaidroja pilsētas valdes darbiniekiem, kas šajā vietā atrodas ļoti seni kapi. Braucot prom, viņi paņēma kasti ar kauliem. Ja nav traucējis kara laiks, tad Rīgā šim faktam obligāti jābūt fiksētam. Diemžēl 1941. gada jūnija beigās bombardēšanas laikā visas dzīvojamās mājas pagalmā, kā arī banka nodega. Bija saglabājies tikai milzīgs metāla seifs.
Edmunds GEKIŠS