Pārsteidz nesagatavotus

Inna nekad nav bijusi rokdarbnice, bet te pēkšņi izstādē interesentu apskatei tika piedāvātas viņas no pērlītēm izgatavotās margrietiņas, rozes, asteres, hia-cintes, orhidejas, gladiolas, magones, grozs ar vijolītēm, pat pīlādža koks. Daļa darbu drīz vien atrada jaunus saimniekus - pēc izstādes Innas meita Anžela palūdza dažus pērlīšu ziedus uzdāvināt saviem skolotājiem Dagdas arodvidusskolā.

“Es ne ar ko tamlīdzīgu agrāk nenodarbojos, vispār mājās agrāk faktiski nebija nekādu rokdarbu,” stāsta Inna. “Pērnā gada oktobrī tautas namā sāka darboties pirmie pulciņi, es pamēģināju adīt. ”Noadīju meitai vestes abas daļas, bet sapratu, ka mani tas neaizrauj, un iesākto adījumu neesmu pabeigusi, lai gan atlika tikai sašūt abas daļas kopā. Neiet pie sirds. Pievērsos pērļu izstrādājumiem, tas ļoti iepatikās.”

Inna ieraudzīja afišu un pati pirmā pierakstījās pulciņā. Dalībnieces pulcējās reizi nedēļā un strādāja pieredzējušās Oksanas Jančenko vadībā. Vasarā pērļu pulciņš pārtraucis darbu, toties vietā nākusi aušana, un Inna nelaida garām šo izdevību izmēģināt sevi jaunā ampluā. Materiāla aušanai mājās pietiek - sagriež visu, kas nevajadzīgs un nav valkājams. Vārdu sakot, iegāja azartā. Varbūt izdosies, varbūt nē, tad jau redzēs. Nebūs slikts hobijs, jo šodien gan pērļu izstrādājumi, gan austas lietas ir modē, varbūt ar laiku varēs kaut ko pārdot un nopelnīt.

Inna ir bezdarbniece. Savulaik Dagdā izmācījusies par šuvēju motoristi, bet profesijā pastrādāt nesanāca. Pagājušā gadsimta 90. gadu beigās caur Nodarbinātības valsts dienestu mācījās konditoru kursos Daugavpilī, sekmīgi pabeidza, bet darbu nedabūja. Šobrīd trešo mēnesi strādā tā saucamo “simtlatnieku” komandā, pamatā ir nodarbināta teritorijas uzkopšanas darbos. Izdzīvošana nav viegla arī tāpēc, ka, mītot dzīvoklī, lielu saimniecību neturēsi, Innai ir tikai vistas. Viņas vecāki dzīvo tajā pašā ciematā, viens otram palīdz. Darbu ārzemēs Inna nav meklējusi, jo kur gan atstāsi mazu bērnu. Viņa gan spriež, ja būtu iespēja, laikam brauktu, jo ir jāskolo trīs bērni.

Divdesmitgadīgā meita Anžela Dagdas arodvidusskolā mācās par pavāri, dēls Dmitrijs, kuram drīz būs 17, Ezernieku vidusskolā pabeidzis astoņas klases un arī dosies uz Dagdas arodvidusskolu. Visjaunākais bērns - Katrīna - ir tikai sešus gadus veca. Viņa ir Ezernieku bērnudārza audzēkne, kurai pēc gada būs jādodas uz skolu. Viņa ir trešā un vienīgā Svariņu tautas nama kolektīva “Ņeposedi” dalībniece, kura līdz šim nebija tikusi “Ezerzemes” slejās.

“Pati pierakstījos pērlīšu pulciņā, bet Katrīnu tajā pašā dienā pierakstīju jaunāko bērnu deju kolektīvā “Ņeposedi”,” turpina meitenes mamma. “Esmu ļoti apmierināta, ka tāds kolektīvs tautas namā darbojas, arī meitenei ļoti patīk dejot. Viņas pirmā uzstāšanās bija gadu mijai veltītajā koncertā tautas namā. Tagad gatavojas uzstāties Līgo svētkos. Bērnudārzā meiteni palaidu no šī gada 1. janvāra, tagad ir brīvlaiks. Mājās sarunājamies krieviski, bet bērnudārzā skan latviešu valoda, kuru viņa pamazām apgūst. Arī skolā laidīšu uz Ezerniekiem, jo turp bērnus pārvadā autobuss - ļoti ērti.”

Juris ROGA