Tieši tā skanēja ikgadējā Eiropas literārā konkursa “Pardubice Stream” tēma. Šis konkurss nu jau sešpadsmito reizi nesen notika Pardubicē (Čehijā). Jaunie-šiem organizētā pasākuma būtība ir tāda, lai viņi domātu, analizētu visu, kas ir ap viņiem, bet vēlāk radītu un iesniegtu savus literāros darbus angļu valodā. Tāpat kā iepriekšējos gados, šogad konkurence bija nopietna - te pulcējās talan- tīgie jaunieši no Lietuvas un Polijas, Bulgārijas un Rumānijas, Skotijas un Itālijas, Dānijas, pašas Čehijas un Latvijas.
Par pasākuma norises iniciatori pirms daudziem gadiem kļuva Pardubices bibliotēka sadarbībā ar Eiropas informācijas centru. Tieši tie aicināja jaunos cilvēkus vecumā no 9 līdz 19 gadiem kļūt par literārā konkursa dalībniekiem. Konkursa tēmu nosaka idejas autori, ievērojot aktuālākās pasaules tendences. Piemēram, šis gads, kā zināms, izsludināts par Eiropas gadu nabadzības un sociālās netaisnības apkarošanā. Tāpēc, kā jūs saprotat, izvēles tēma šogad ir pilnīgi attaisnota. Nepalika malā arī krāslavieši, bet konkrēti - “Varavīksnes” vidusskolas vecāko klašu audzēkņi, kuri šajā konkursā piedalījās ceturto reizi. Mācību iestādes un arī visas valsts gods bija jāaizstāv Valentīnai Popai, Arinai Evartei, Aļonai Orupei, Artūram Kiseļevskim un Dmitrijam Maliham. Turklāt Krāslavu pārstāvēja arī Klāra Hubnere no Vācijas, kura mācījās “Varavīksnes” skolā saskaņā ar AFS programmu un kurai šis pasākums kļuva par vienu no pēdējiem pagājušajā mācību gadā un vispār Latvijā pavadītajā gadā - laiks aizritēja nemanot, un vajadzēja atgriezties mājās...
Konkursam bija iesniegts neticami daudz talantīgu un cienīgu jauno rakstnieku darbu. Vēl jo patīkamāk, ka vienu no godalgotajām vietām izpelnījās “Varavīksnes” skolas 12. b klases audzēknis Dmitrijs Malihs.
... Viens par visiem un visi par vienu... Šķiet, kas var būt vienkāršāk, saprotamāk un pareizāk? Šim principam taču ir tik viegli sekot visas dzīves garumā. Bet... Diemžēl tas nav tā. Tieši par šo problēmu - totālo nošķirtību, nesapratni, vienaldzību un tās risināšanas ceļiem Dmitrijs stāstīja savā darbā. Viņaprāt, pasaulē nav mazums lietu, kas spējīgas vienot cilvēkus ciešāk nekā jebkuras saites. Tā ir mīlestība, ticība, sirsnīgas jūtas. “Mēs dzīvojam ļoti sarežģītā laikā. Un tieši tāpēc vārdi “Viens par visiem un visi par vienu” patlaban ir kļuvuši kā nekad aktuāli... Vēsture uzskatāmi demonstrē mums, ka tikai kopīgiem spēkiem cilvēki var mainīt pasauli.” Šķiet, dzīvo un priecājies, veic dižus darbus, palīdzi tuvākajam, esi kopā ar citiem... Bet nē, aizvien biežāk par cilvēku galveno dzīves pozīciju kļūst trīs vārdi: “Man ir vienalga”.
Vai zināt, Dmitrija darbs lika padomāt par daudz ko. Nereti mēs patiešām uzskatām, ka “viens nav karotājs” un palīdzēt visai cilvēku dzimtai, cīnīties pret pasaules bēdām vienatnē vienkārši nav iespējams. Bet varbūt ir vērts pamēģināt? Būt tiem pirmajiem vai “vienam”, kurš iestāsies “par visiem”? Tad process virzīsies uz priekšu. “Nav taisnība, ka pasaule ap mums ir tik cietsirdīga - mēs paši esam cietsirdīgi.” Dmitrijam ir taisnība: palīdzot tuvākajam, mēs palīdzam arī sev. Lai nenocietinātos pavisam, lai tukšs un truls skatiens mūsu sejā nekļūtu par normālu parādību...
... Mācību gads beidzies, daudziem tas bijis pēdējais dzimtajā skolā... Notika izlaiduma balles. Un drīz sāksies tā dzīve, kurā nāksies īstenot skolas teoriju praksē, pierādot vai noliedzot, piekrītot vai koriģējot. Ne tikai literārā konkursa bronzas laureātam, bet arī pārējiem absolventiem. Tāpēc uzdrīkstieties, īstenojiet, centieties, nesiet savu, reizēm bez-kompromisa (taču ne mazāk svarīgo) patiesību pasaulē. Un padariet šo pasauli tādu, kurā mums visiem klāsies labi!
Marina NIPĀNE
.jpg)
.jpg)
