Jo labāk cilvēkam, jo labāk novadam

— Patiesi, vēlēšanās ieņemt tieši šo amatu man nebija. Tā bija vairāk apstākļu sakritība. Pansionātā “Krastiņi” notika reor-ganizācija, un mans amats vairs nebija vajadzīgs. Štatu samazināšanas dēļ darbu tur biju zaudējis. Savukārt Andris Badūns bija nolēmis pamest Aglonas novada domes priekšsēdētāja amatu, jo gāja strādāt uz Dagdu. Sapulcējāmies kopā ar savu komandu, apspriedām visas iespējamās kandidatūras domes priekšsēdētāja amatam. Visu apsvēris, es piekritu kolēģu piedāvājumam. Ja neskatās uz to, ka šis ir vēlēts amats un daudzi uz to tiecas ļoti mērķtiecīgi, no otras puses — tas ir vienkārši darbs.

— Kāds šobrīd ir novada domes politiskais spektrs? Kas ir pozīcijā, kas opozīcijā?

— Pašvaldību vēlēšanās bija tikai viens partijas saraksts, pārējie — vēlēšanu apvienību saraksti. Kāda gan nelielā pašvaldībā var būt opozīcija? Mēs politiku šeit netaisām, ja nopietni paskatāmies, te ir jārisina tikai saimnieciskie jautājumi. Ir viedokļu nesakritība, bet mērķis visiem viens — strādāt novada labā. Kas kā saprot: kas labi un kas slikti, tas jau cits jautājums. Arī tie, kuru viedoklis atšķiras no kodola, ir par to, ka tas vai cits darbs ir jādara, bet viņu izpratnē tas varbūt darāms citādāk. Kad padiskutējam, kaut kas lietderīgs izkristalizējas. Varbūt nenonākam pie tādas vienotības, ka visi ir par, bet arī pretējās puses kaut kādi priekšlikumi un ierosinājumi tiek ņemti vērā. Neviens nekliedz, ka jūs šeit visu darāt nepareizi, visu apgriezāt augšpēdus. Tas ir jādara, bet kā jādara — viedokļi atšķiras.

— Kādas ir Aglonas novada iespējas palīdzēt saviem iedzīvotājiem?

— Pašvaldības uzdevums nav palīdzēt, piemēram, cilvēkam uzbūvēt dzīvojamo māju. Pašvaldības uzdevums ir izdarīt tā, lai cilvēks varētu uzbūvēt to māju pats, nelikt viņam šķēršļus, prasīt izpildīt tikai tos noteikumus, kas nepieciešami. Mūsu uzdevums ir radīt iespējas cilvēkam nopelnīt. Jo bagātāks mūsu iedzīvotājs, jo bagātāks novads. Nevis budžets nosaka paš-valdības bagātību, bet tieši iedzīvotāju labklājība. Pašvaldības budžets ir aptuveni 2,5 miljoni, šis cipars mainās atkarībā no naudas plūsmas. Ar budžeta izdevumiem tiek nodrošināta to funkciju izpilde, kuras mums uzdevusi valsts, piemēram, domes aparāta uzturēšana, sociālo un infrastruktūras jautājumu risināšana. Bet budžets nav domāts, lai izsniegtu kredītus. Diemžēl daži iedzīvotāji uzskata tieši tā — lai pašvaldība dod man naudu, tad es darīšu lielas lietas. Palīdzēt ar padomu vai saviem lēmumiem — jā, varam, bet tieša naudas injekcija cilvēka problēmu risināšanā nav pašvaldības uzdevums.

— Kādas ir pagastu pārvalžu iespējas?

— Pagastu pārvaldēm savi apmēram 25000 latu lieli budžeti pārvaldes funkciju nodrošināšanai, kas paredz izdevumus darbinieku algām, degvielai, tautas namu un bibliotēku uzturēšanai un citām vajadzībām. Nauda skolu, feldšerpunktu, bērnudārzu, tautas namu vajadzībām neiet caur pārvaldes budžetu, šīs struktūrvienības tiek finansētas tieši no novada. Līdzekļus var izlietot tikai tā struktūra, kurai tie piešķirti. Piemēram, ja tautas namam iedalīti 18 tūkstoši latu, var kaut ko pamainīt līdzekļu izlietojumā, bet tikai tautas nama budžeta ietvaros. Ja kaut ko paši nopelna, tad šī nauda netiek atņemta un paši var izlietot. Rīcības brīvība ļoti minimāla, jebkuriem grozījumiem budžeta ietvaros jāsaņem akcepts novadā. Ja grozījumi ir nozīmīgāki, jāmeklē papildus finansējums.

Diemžēl mums nebija izstrādāti vienoti kritēriji līdzekļu sadalei starp pārvaldēm un struktūrvienībām. Apkopojām pieprasījumu un tad skatījāmies, ko varam iedot. Bet jebkurā gadījumā uz nākamo budžeta gadu izstrādāsim konkrētus kritērijus. Piemēram, varētu būt konkrēta summa uz skolēnu, kuru koriģē ar koeficientu — jo skola mazāka un dārgāka uzturēšana, jo koeficients lielāks. Tāpat ar pārvaldēm, jāņem vērā cilvēku skaits, vecuma grupas: jo vecāki iedzīvotāji, jo vairāk pārvaldēm darba. Šī gada budžets veidojās nedaudz haotiski arī tāpēc, ka ne sevišķi izdevīgā laikā mainījās novada vadītājs.

— Aglonas novadā ir tikai nepilni pieci tūkstoši iedzīvotāju, tajā pašā laikā tam ir milzīgs parāds. Kāda situācija?

— Jā ir, ap miljonu latu. Tā bija kredīta nauda, kas ieguldīta Salinieku pansionāta remontā un sporta halles būvniecībā, nepiesaistot nekādas investīcijas. Situācija normāla, maksājam un dzīvojam. Budžets galīgi neplīst pa visām šuvēm, spējam arī attīstīties un varam uzņemties jaunas saistības.

— Kāda ir novada politika attiecībā uz izglītības iestādēm?

— Maksimāli saglabāt to, kas ir. No jau-na izveidot neko nevarēsim, bet šobrīd izskatās, ka esošās skolas varēs pastāvēt un ar 1. septembri darbu uzsāks visas. Izskatās, ka no valsts puses sākumskolas un pamatskolas skolotājiem būs lielākas dotācijas. Tas būtu ļoti labi, mums būtu vieglāk, jo šobrīd daudz maksājam no pašvaldības budžeta, lai mazās skolas izdzīvotu. Nevaram nemaksāt, ja mazās skolas pagastos pazūd, tad vispār nezinu, ar ko tas viss beigsies. Jau tā lauki knapi, knapi velk dzīvību. Šķeltovas un Priežmalas skolas ir līdzīgas — aptuveni 60 bērnu katrā, vismazākā ir Grāveru skola, kurā mācās apmēram 30 bērnu.

— Grāveru pamatskola pērn tikusi pie jauna oficiāla nosaukuma — Rīgas un visas Latvijas Metropolīta Aleksandra (Kudrjašova) Grāveru pamatskola. No tā ir kāds ieguvums?

— Nosaukums ir, bet reāla ieguvuma vēl nav bijis, bet paliek cerība. Pašvaldība visās savās skolās plāno remontus, lai kaut nedaudz skolu sagatavotu jaunajam mācību gadam. Nebūs kapitālie remonti, bet nelieli kosmētiski būs. Panācām energoefektivitātes projektu Aglonas vidusskolai, skolu siltināsim un uzlabosim arī logus. Protams, centrā vienmēr bija un būs lielāka uzmanība iestādēm, no tā nekur nespruksi.

— Kādi plāni ir sporta un kultūras jomā?

— Bija mums tāds nodoms likvidēt sporta skolu, jo nevarēja to akreditēt, līdz ar to izglītības iestāde nevar pastāvēt kā sporta skola. Parunājām ar vecākiem, direktoru, vienojāmies, ka kopīgiem spēkiem pacentīsimies sameklēt vairāk bērnu un skolu akreditēt. Šeit nav runa par naudu, bet gan par bērnu skaitu skolā. Lai akreditētu sporta skolu, vajadzīgas pilnas grupas skolēnu. Vajag bērnus.

Pagastos sports mazliet pieklibo. Mums tagad nav sporta organizatora nesaskaņu dēļ, kas radās starp sporta aktīvistiem un sporta skolu. Cerams, tās atrisināsies. Katrā pagastā cilvēki ar kaut ko nodarbojas, neviens neliedz izmantot Aglonas sporta halli. Bet pagastos sporta bāze vāja. Piemēram, Priežmalas vidusskolā bērni sporto aktu zālē, bet šī zāle ne tuvu nav sporta zāle. Nodarbības notiek, lai gan perfekti būtu vadāt bērnus uz Aglonas sporta halli. Bet tas ir finansiāli dārgi. Šķeltovā un Kastuļinā ir labi futbola laukumi.

— Kultūra gandrīz visās pašvaldībās parasti ir bijusi vissliktāk atbalstītā ne tikai krīzes laikā...

— Mūsu novadā saglabājām un darbojas visi tautas nami, katrā pagastā ir tautas nama vadītāja, notiek diskotēkas, atpūtas vakari. Visur ir bibliotēkas, visas strādā. Ir tā: Aglonas saieta nams uzskatāms par galveno, kas koordinē tautas namu darbu pagastos. Uzsveru, nevis uzspiež, bet koordinē. Tas pats ar bibliotēkām — Aglonas ir centrālā, kas koordinē bibliotēku darbu pārvaldēs.

— Klāt vasara, bērniem būs daudz brīva laika. Ko viņiem varēs piedāvāt?

— Diemžēl mums vēl nav gatavs bērnu brīvā laika pavadīšanas centrs, tam jātop līdz 1. septembrim. Tas atradīsies Aglonā, jo te novada centrs — nekur no tā nepaliksim. Laukiem paliek skolas, biblio-tēkas un tautas nami, kurus var izmantot, var izmantot arī to, kas ir Aglonā. Ar nokļūšanu ir tā: ja ir organizētas grupas, palīdzam ar transportu. Regulārus reisus nepavilksim, bet uz pasākumiem — lūdzu.

— Krāslavas un Dagdas novadā aktīvi darbojas jauniešu sabiedriskās organizācijas. Kā pie jums?

— Arī pie mums veidojas jauniešu organizācija. Tas notika spontāni. Bija mums diskusijas, kuru laikā kāds ieminējās, ka caur tiem projektiem, kas iegūst atbalstu LEADER programmā, var kaut ko dabūt arī jaunieši, kaut tos pašus sporta tērpus. Top jauniešu biedrība, cerams, tā tiks reģistrēta un strādās.

— Katrā novadā, arī Aglonas, ir pamestas brūkošas mājas, fermas, citi grausti. Jūs tie uztrauc? Kaut ko darāt lietas labā?

— Uztrauc, bet neko nevaram pasākt. Piemērs: Aglonas bazilika ir liels zemes īpašnieks, un paradokss — uz viņu zemes ir nesakopti īpašumi! Stāv būve, ko kāds cilvēks par pajām kādreiz nopirka, un likumīgi nojaukt nevar, jo atrast to cilvēku arī nevar. Uz baznīcas zemes stāv grausts, kas ir svešs īpašums, un vienīgais ceļš, kā no tā tikt vaļā, ir atrast īpašnieku un piespiest nojaukt. Tādi mums nav viens vai divi, tādu novadā daudz. Labi, atrodam īpašnieku, bet tās soda sankcijas, kuras varam pielietot, ir, maigi sakot, nekādas. Mēs varam runāt un pierunāt. Cenšamies runāt, bet runu līmenī arī paliek. Tiesiskā bāze šodien ir tāda, ka nav mums instrumenta, ar ko piespiest. Cits īpašnieks arī gatavs nojaukt, bet viņam nav līdzekļu, par ko šo darbu veikt. Pašvaldība savus līdzekļus ieguldīt nevar.

— Tātad visi tie grausti, kas jums ir novadā, tā arī stāv, neviena netraucēti.

— Uz šo brīdi — jā.

— Kādā stāvoklī pašvaldības īpašumi, kas var apdraudēt bērnus vasarā, kur var uzkāpt, iekāpt, nodarīt pāri sev un veselībai?

— Atklāti sakot, tādus objektus, kas ir pašvaldības īpašums, un kur bērni varētu gūt traumas, es nezinu. Traumēt var sevi uz līdzenas vietas, bet nevaru iedomāties objektus, kas ir mūsu īpašumā un varētu apdraudēt bērnus.

— Kā vērtējat simtlatnieku programmu? Cik zinu, pārsvarā cilvēkus nodarbināt teritoriju uzkopšanā (kapi, ceļmalas, novada pārvaldes teritorijas), kā arī mežā kā palīgstrādniekus. Analizējāt, cik optimāli pārvaldes izmanto bezdarbniekus, kurās sokas labāk?

— Optimāla izmantošana ir ierobežota. Optimālākais būtu dod darbu profesijā, un varbūt tādu atrastu. Bet nevar, jo programma nosaka, ka bezdarbniekus var izmantot tikai kā palīgstrādniekus mazkvalificētā darbā — slaucīt, pārnest, novākt. Zinām, ka mums ir perfekts galdnieks, oficiāli lūgt viņam kaut ko tādu darīt nevar. Diemžēl ekonomiski izaugt novadam viņi nepalīdz, tikai teritorija kļūst sakoptāka un tīrāka.

— Gandrīz gads pēc reformas. Kāda ir tautas reakcija tagad, kādi ir secinājumi: bija vērts, nebija? Jums taču ir tikšanās ar cilvēkiem, ko viņi saka?

— Ir pieņemšanas dienas pagastu pārvaldēs, notiek arī lielākas tikšanās ar iedzīvotājiem. Neviens neteica, ka reforma izdevusies ļoti labi. Mūsu novada specifika ir tajā, ka apvienojās pagasti no diviem rajoniem. Tas iegrieza, jo radās juceklis. Cilvēki nezināja, kurp vērsties ar savu problēmu — uz Preiļiem, Dagdu, Aglonu vai Krāslavu. Bija tā: aizbrauc uz Krāslavu, viņam pasaka — tev jau vajag uz Preiļiem. Sākumā bija visādi, cilvēki nebija labi informēti, un tagad vēl nav simtprocentīgi viss kā vajag atrisinājies. Protams, daudzus jautājumus var atrisināt uz vietas, nekur nebraucot.

Otra lieta, kas arī attiecas vairāk uz mūsu novadu — pa vienam esam maziņi, kompakti un, apvienojot budžetus, varam realizēt lielākus projektus. Vieni no lielākajiem ir ūdenssaimniecības projekti, kuros sakārtosim ūdensapgādi un kanalizāciju. Reāli darbi rit Aglonā, kur liels apjoms un šogad nepabeigsim. Šķeltovā un Kastuļinā šogad uzsāksim un arī pabeigsim. Grāveros šogad nekas nebūs, jāsakārto dokumentācija, bet nākamgad arī viņi varēs sakārtot ūdensapgādi un kanalizāciju. Tie ir smagi jautājumi, un tos no mums prasa sakārtot.

— Pagastos nesūdzas par nomales efektu?

— Neteiktu, lai gan bieži izskan, lūk, jābrauc uz Aglonu! Tajā pašā laikā jautājumu bieži vien var sekmīgi atrisināt uz vietas. Bet arī attālumi nav katastrofāli. No Grāveriem un no Kastuļinas ērts sabiedriskais transports, mazliet smagāk Šķeltovas iedzīvotājiem.

— Lauku izdzīvošanā arvien lielāka loma ir tūrismam, tālab visas pašvaldības kaut tieši, kaut netieši atbalsta tūrisma aktivitātes.

— Mēs mazliet izmainījām šo shēmu. Atbalstīt vienu tūrismu nozīmē atstāt novārtā amatniekus, tirgotājus un citas labas lietas. Caur novada uzņēmēju atbalsta centru mēs atbalstīsim visus, bet arī ne naudā. Mēs nolēmām, ka popularizēt vajag ne tikai viesu mājas. Arī amatnieks un ražotājs, lauksaimnieks, kurš audzē kazas, aitas un ko citu, ir interesants tūristam. Bieži vien uz laukiem atbrauc bērni, viņi grib paskatīties dzīvniekus. Bāze izveidota, ja cilvēks grib ko redzēt, tūrisma mītnes saimnieks var piezvanīt UAC vadītājai Inārai Gražulei un pateikt, ka mani viesi grib paskatīties cūciņas. Viņa nosauks vairākas adreses, iedos telefonus. Sakontaktējas, viss notiek. Varbūt kādam lauku speķi gribas. Vienalga ko. Vienkārši spektrs tagad būs plašāks. Mūsdienās bez projektiem nekā nevar. UAC nav uzdevums izstrādāt tos uzņēmējiem, bet gan atrast informāciju un piedāvāt. Vēl ir pieredzes apmaiņas braucieni, izstādes — UAC uzdevums ir to organizēt.

Pašvaldības cilvēkiem tūrisms ir ieguvums. Amatnieks, kurš agrāk baidījās kaut ko pārdot, tagad ir priecīgs, ka pie viņa atbrauc mājās un nopērk to pašu grozu vai citu izstrādājumu. Viņš varbūt lieku reizi nenāks pēc pabalsta. Kad sākām pētīt, kas ar ko nodarbojas, paši bijām pārsteigti — ar visu ko! Vajadzēja tikai iekustināt un nevar nobremzēt, ar to jāstrādā visu laiku.

— Vairs nav tālu līdz augustam, kad notiek Vissvētās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki Aglonā. Kāds ir pašvaldības ieguldījums svētku norisē?

— Pašvaldībai no šiem svētkiem ir tikai morālais gandarījums. Bet nestāvam malā, ir izveidota rīcības komisija, pirmās sēdes jau notikušas. Ir rīcības plāns, kas sadala pienākumus. Pašvaldībai svētkos atvēlēta koordinatora loma. Mēs arī uzkopjam teritoriju pēc svētkiem.

— Iepriekšējais priekšsēdētājs Andris Badūns kādā intervijā izteicās, ka Aglonas zīmols būs liels ieguvums trim Krāslavas rajona pagastiem, kas kopā ar Aglonu izveidoja šo novadu.

— Aglona dod lielāku atpazīstamību uzņēmējiem. Tā pati tūrisma mītne, kas atrodas Aglonas novadā, iegūst savas dividendes, jo neviens jau neskatās, cik tālu tā ir no centra. Man nepatīk nodalīt pašvaldību no cilvēka: ja cilvēkam labi, pašvaldībai arī labi. Un otrādi.

— Aglona kā maza pilsētiņa. Ir centrālapkure, ūdens, kanalizācija. Cik tas dārgi, cik maksātspējīgi ir iedzīvotāji?

— Cilvēki maksā, ja pakalpojums nodrošināts. Parādi ir, bet ne tuvu nav tik izteikti lieli, kā pilsētās, kur parādi sniedzas tūkstošos latu. Centralizēti apkurinām vienu māju, pārējās ir autonoma apkure. Sūdzības par vēsiem dzīvokļiem man nav bijušas. Netīrs ūdens? Projektu realizēsim, problēma būs atrisināta un būs arī plašāks patērētāju loks. Dārgi? Apelsīni maksā latu — dārgi, 50 santīmu — arī dārgi. Tā ir nauda, ko cilvēks nopelna un izdod jau kā savu un, protams, viņam vienmēr šķiet, ka maksā par daudz. Ja būtu nenormāli dārgi, krātos parādi, bet tā nav. Tātad viss ir sabalansēts.

— Vai nobeigumā Jūs gribētu vēl ko piebilst?

— Galvenais mūsu darbs ir projekti. Bieži sākas runas, ka tas ir dārgi, kāpēc nauda vispār būtu jāiegulda projektos. Varbūt iztērēt citur. Ja tagad neieguldīsim naudu projektos, netaisīsim bērnu centru, nesakārtosim ūdenssaimniecību, nesiltināsim skolu, kas būs pēc pieciem gadiem, kad ekonomika sāks uzņemt tempu? Vilciens būs aizgājis. Tad ieraudzīsim, ka varētu jau cilvēks uz šejieni braukt, bet viņš nebrauks, jo nebūs, kur atstāt bērnu, ūdens nav normāls, ceļi slikti. Protams, projektiem tērējam simtiem tūkstošu, bet tā ir nauda mūsu labākai nākotnei.

— Paldies par interviju!

Juris ROGA