SAISTOŠIE NOTEIKUMI

Izdoti saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 15. panta pirmās daļas 9. punktu, 43.panta trešo daļu; likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 7. panta sesto daļu, 14. panta septīto daļu, 17. panta pirmo daļu, 24. panta pirmo daļu.

I. Vispārīgie jautājumi
1. Šie saistošie noteikumi nosaka:
1.1. personu kategorijas, kurām Dagdas novada pašvaldība (turpmāk tekstā — pašvaldība) sniedz palīdzību pirmām kārtām, ja tās tiek izliktas no īrētās dzīvojamās telpas;
1.2. maznodrošinātu personu kategorijas, kuras pašvaldība ar dzīvojamo telpu nodrošina pirmām kārtām;
1.3. personas, kuras dzīvo likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un lietojušas dzīvokli līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, nodrošināšanai ar dzīvojamo telpu, kā arī kārtību, kādā tās tiek atzītas par tiesīgām saņemt šo pašvaldības palīdzību;
1.4. personas, kuras ar dzīvojamo telpu nodrošināmas vispārējā kārtībā;
1.5. gadījumus, kuros pašvaldība atsaka personai pašvaldībai piederošas vai uz likumīga pamata pašvaldības lietojumā esošas dzīvojamās telpas izīrēšanu, ja pirms palīdzības pieprasīšanas persona ar savu rīcību apzināti pasliktinājusi savus dzīves apstākļus;
1.6. nosacījumus dzīvojamās telpas apmaiņai pret citu īrējamu dzīvojamo telpu.
2. Palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā sniedz pašvaldība:
2.1. Lēmumu administratīvā akta veidā par personas reģistrēšanu vai izslēgšanu no dzīvokļu jautājumu risināšanas reģistra, dzīvojamās telpas izīrēšanu, īres līguma termiņa pagarināšanu un īres līguma pārformēšanu pieņem dome.
2.2. Iesniegumu par reģistrēšanu dzīvokļu jautājumu risināšanā persona iesniedz Dagdas novada pašvaldības pa- gasta pārvaldē, kurā deklarēta dzīves vieta vai Dagdas novada pašvaldībā.
II. Personu kategorijas, kurām sniedzama palīdzība, izīrējot dzīvojamo telpu
3. Papildus likuma “Par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā” (turpmāk tekstā — likums) 14.pantā minētajām personām pašvaldība izīrē dzīvojamo telpu pirmām kārtām:
3.1. personai, kura dzīvo likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un lietojusi dzīvokli līdz īpašuma tiesību atjaunošanai un uz kuru ir attiecināms viens no šādiem nosacījumiem:
3.1.1. mājas īpašnieks nepagarina dzīvojamās telpas īres līgumu, kaut gan persona pildījusi īres līgumā ietvertās saistības, un tā ir:
3.1.1.1. maznodrošināta ģimene, ar kuru kopā dzīvo un kuras apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns;
3.1.1.2. atsevišķi dzīvojoša persona, kura sasniegusi pensijas vecumu vai ir nestrādājošs invalīds un kurai nav likumīgo apgādnieku;
3.1.1.3. ģimene, kurā visi ģimenes locekļi sasnieguši pensijas vecumu vai ir nestrādājoši invalīdi un kuriem nav likumīgo apgādnieku;
3.2. maznodrošinātai personai vai ģimenei, kuru īrētā dzīvojamā telpa ir avārijas stāvoklī;
3.3. personai, kura audzina bērnu invalīdu ar kustību traucējumiem un dzīvo īrētā dzīvojamā telpā augstāk par pirmo stāvu bez vides pieejamības;
3.4. maznodrošinātas personas, kuras ir izveidojušas vairākas ģimenes, bet dzīvo un ir deklarētas vienistabas dzīvoklī uz viena īres līguma pamata.
4. Pašvaldība sniedz palīdzību pir-mām kārtām personām, kuras minētas likuma 14. pantā un šo saistošo noteikumu 3. punktā.
5. Pašvaldība līdz 10% no katrā administratīvajā teritorijā, pilsētas vai pagasta pārvaldes rīcībā esošā brīvā dzīvojamā fonda var rezervēt pašvaldības autonomo funkciju nodrošināšanai nepieciešamo nozaru speciālistu vajadzībām, ar kuriem tiek noslēgts īres līgums uz laiku, ne ilgāku par pieciem gadiem.
6. Vispārējā kārtībā palīdzības saņemšanai var tikt reģistrētas citas šajos noteikumos neatrunātās personas (ģimenes), izvērtējot konkrētos apstākļus, izskatot dzīvojamās platības nepieciešamību:
6.1. personas, kuru deklarētā dzīvesvieta ir attiecīgajā pilsētas vai pagasta administratīvajā teritorijā vismaz piecus gadus;
6.2. personas, kuras pēdējo piecu gadu laikā nav pasliktinājušas dzīvošanas apstākļus (apmainījušas dzīvokli uz mazāku, iemitinājušas dzīvoklī personas, kuru iemitināšanai nepieciešama izīrētāja piekrišana, atļāvušas dzīvokli privatizēt trešajai personai, pārdodot vai dāvinot ģimenes locekļiem piederošu īpašumu) un tā rezultātā ir radusies iespēja prasīt pašvaldībai palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā.
7. Šo noteikumu piektā un sestā punktos minētās personas ar dzīvojamo telpu nodrošināmas vispārējā kārtībā.
III. Reģistrācijas kārtība palīdzības saņemšanai
8. Personas, kuras vēlas saņemt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, papildus rakstveida iesniegumam pašvaldībā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz izziņu par maznodrošinātas (trūcīgas) personas statusa piešķiršanu (ja atbilstoši likuma 14. pantam vai šiem saistošajiem noteikumiem palīdzība sniedzama maznodrošinātai personai), un iesniedz apliecinājumu, ka personai nepieder nekustamais īpašums.
9. Papildus šo saistošo noteikumu 8. punktā norādītajiem dokumentiem:
9.1. likuma 14. panta pirmās daļas 1. punkta “a” un “b” apakšpunktos, norādītās personas kopā ar iesniegumu iesniedz tiesas sprieduma, kurš stājies likumīgā spēkā, kopiju par izlikšanu no dzīvojamās telpas likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta pirmajā daļā, 28.3 panta pirmajā daļā vai 28.4 panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos un vienu no šādiem dokumentiem:
9.1.1. pensionāra vai invalīda apliecības kopiju;
9.1.2. bērna (bērnu) dzimšanas apliecības kopiju vai tiesas sprieduma par aizbildnības nodibināšanu kopiju;
9.1.3. tiesas sprieduma par aizgādnības nodibināšanu kopiju;
9.2. likuma 14. panta pirmās daļas 1.1.punktā norādītās personas kopā ar iesniegumu iesniedz:
9.2.1. politiski represētas personas apliecības kopiju;
9.2.2. tiesas sprieduma, kurš stājies likumīgā spēkā, kopiju par izlikšanu no dzīvojamās telpas likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta pirmajā daļā, 28.3 panta pirmajā daļā vai 28.4 panta otrajā daļā paredzētajā gadījumā;
9.2.3. rakstveida apliecinājumu, ka personas lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas;
9.3. likuma 14. panta pirmās daļas 2. punktā norādītās personas, kopā ar iesniegumu iesniedz tiesas sprieduma, kurš stājies likumīgā spēkā, kopiju par izlikšanu no dzīvojamās telpas gadījumos, ja uz dzīvokļa īpašumu ir vērsta piedziņa sakarā ar maksājumiem par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, mājas uzturēšanu, ekspluatāciju vai remonta izdevumiem un vienu no šādiem dokumentiem:
9.3.1. pensionāra vai invalīda apliecības kopiju;
9.3.2. bērna dzimšanas apliecības kopiju vai tiesas sprieduma par aizbildnības nodibināšanu kopiju;
9.3.3. politiski represētās personas apliecības kopiju un rakstveida apliecinājumu, ka personas lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas.
9.4. likuma 14. panta pirmās daļas 4. punktā norādītās personas kopā ar iesniegumu iesniedz:
9.4.1. repatrianta statusu apliecinošu dokumentu;
9.4.2. arhīva izziņu par repatrianta, viņa vecāku vai vecvecāku pēdējo pastāvīgo dzīvesvietu pirms izceļošanas no Latvijas;
9.5. likuma 14. panta pirmās daļas 4.1 punktā norādītās personas kopā ar iesniegumu iesniedz politiski represētas personas apliecības kopiju;
9.6. likuma 14. panta pirmās daļas 5. punktā norādītās personas kopā ar iesniegumu iesniedz brīvības atņemšanas vietas izdotu noteikta parauga izziņu, kurā norādīts atbrīvošanas pamats un faktiski izciestais brīvības atņemšanas soda laiks;
9.7. šo saistošo noteikumu 3.1. apakšpunktā norādītās personas kopā ar iesniegumu iesniedz:
9.7.1. dzīvojamās telpas īres līguma kopiju;
9.7.2. lēmuma kopiju par atdošanu likumīgajam īpašniekam vai tiesas sprieduma kopiju par īpašuma tiesību atjaunošanu (iesniedz mājas īpašnieks) un vienu no šādiem dokumentiem: likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.4 panta trešajā daļā norādītos dokumentus; bērna (bērnu) dzimšanas apliecības kopiju vai tiesas sprieduma par aizbildnības nodibināšanu kopiju; pensionāra vai invalīda apliecības kopiju; īpašnieka rakstisku atteikumu pagarināt dzīvojamās telpas īres līgumu.
9.8. šo saistošo noteikumu 3.2. un 3.3. apakšpunktos norādītās personas kopā ar iesniegumu iesniedz būvekspertīzes slēdzienu par ēkas tehnisko stāvokli vai dzīvojamās telpas īres līgumu un medicīnas iestādes atzinumu par bērnu invalīdu ar kustību traucējumiem.
9.9. šo saistošo noteikumu 3.4. apakšpunktā minētās personas iesniegumam pievieno laulības apliecības kopiju, bērnu dzimšanas apliecības kopiju, laulātā un nepilngadīgā bērna dzīvesvietas izziņu, ja tie deklarēti citā dzīves vietā.
9.10. šo saistošo noteikumu 5. punktā norādītās personas kopā ar iesniegumu iesniedz iestādes vadītāja iesniegumu un dzīvesvietas deklarēšanas izziņu, ja tas ir valsts vai pašvaldības funkciju realizēšanai nepieciešamais speciālists.
9.11. šo saistošo noteikumu 6. punktā norādītās personas kopā ar iesniegumu iesniedz izziņu par deklarēto dzīvesvietu, algas izziņu no darba vietas.
10. Iesniedzot šo saistošo noteikumu 9.punktā minēto dokumentu kopijas, persona uzrāda šo dokumentu oriģinālus.
11. Pēc rakstveida iesnieguma un visu šo saistošo noteikumu 8. un 9. punktā minēto dokumentu saņemšanas, dzīvokļu jautājumu komisija ne vēlāk kā viena mēneša laikā izskata un virza lēmuma pieņemšanai pašvaldībā jautājumu par personas atzīšanu vai atteikšanu par tiesīgu saņemt palīdzību un iekļaušanu dzīvokļu jautājumu risināšanas reģistrā.
12. Katru gadu pēc stāvokļa uz 1. jūniju pašvaldība pieņem lēmumu par palīdzības reģistrā iekļauto datu precizēšanu un personu palīdzības kārtas numuru pārreģistrēšanu.
IV. Gadījumi, kuros pašvaldība atsaka atzīt personu par tiesīgu īrēt dzīvojamo telpu
13. Papildus likuma 7. panta piektajā daļā noteiktajam pašvaldība pieņem lēmumu atteikt atzīt personu par tiesīgu saņemt likuma 3. panta 1. punktā minēto palīdzību piecus gadus pēc tam, kad persona pirms palīdzības lūgšanas apzināti ar savu rīcību pasliktinājusi savus dzīvokļa apstākļus:
13.1. personas īrētās dzīvojamās telpas īres līgums tiek izbeigts sakarā ar dzīvojamās telpas vai mājas bojāšanu vai citādu dzīvojamās telpas lietošanas noteikumu pārkāpumu;
13.2. personas īrētās dzīvojamās telpas īres līgums tiek izbeigts sakarā ar īres maksas un maksas par pamatpakalpojumiem parādu, lai gan persona varēja neuzkrāt parādu, jo personas ģimenes pilngadīgo ģimenes locekļu ienākumi uz katru no tiem īres līguma darbības laikā nebija zemāki par 50% no attiecīgā gada 1. janvārī spēkā esošās minimālās algas;
13.3. persona labprātīgi atbrīvojusi dzīvojamo telpu, kurā iemitinājusies un deklarējusi savu dzīvesvietu uz beztermiņa īres līguma pamata vai labprātīgi atsakās no iespējas pagarināt terminēto dzīvojamās telpas īres līgumu.
14. Pašvaldība pieņem lēmumu atteikt atzīt personu par tiesīgu saņemt likuma 3. panta 1. punktā minēto palīdzību arī gadījumos:
14.1. ja darba spējīga persona pirms palīdzības pieprasīšanas ilgāk kā deviņus mēnešus nestrādā algotu darbu;
14.2. persona attiecīgajā administratīvajā teritorijā uz tiesiska pamata nodzīvojusi mazāk kā 5 gadus;
14.3. personai pieder nekustamais īpašums, no kā var gūt ikmēneša ienākumus.
V. Palīdzība īrētās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu dzīvojamo telpu
15. Persona, kura īrē pašvaldībai piederošu vai uz likumīga pamata lietojumā esošu dzīvojamo telpu, var esošās dzīvojamās telpas apmainīt pret citu īrējamu dzīvojamo telpu vai pašvaldībai piederošu izīrējamu dzīvojamo telpu tikai ar pašvaldības lēmumu. Dzīvojamās telpas apmaiņai reģistrē:
15.1. personas, kuras īrē pašvaldībai piederošu vai uz likumīga pamata lietojumā esošu dzīvojamo telpu un vēlas to apmainīt pret citu īrējamu dzīvojamo telpu sakarā ar ģimenes locekļu skaita samazināšanos, nespēju norēķināties par īri un komunālajiem pakalpojumiem vai īrnieka, viņa ģimenes locekļu veselības problēmu dēļ mainīt uz zemāku stāvu.
15.2. personas, kuras īrē pašvaldībai piederošu vai uz likumīga pamata lietojumā esošu dzīvojamo telpu un vēlas to apmainīt pret citu īrējamu dzīvojamo telpu sakarā ar dzīves apstākļu uzlabošanos un vēlas maiņu uz dzīvokli ar lielāku platību vai arī maiņu no nelabiekārtota uz labiekārtotu dzīvokli, un kuras vismaz vienu gadu katru mēnesi ir maksājušas pilnā apmērā īres un komunālo pakalpojumu maksājumus.
16. Persona, kura vēlas saņemt šāda veida palīdzību, iesniedz:
16.1. iesniegumu, kuru parakstījuši visi pilngadīgie ģimenes locekļi;
16.2. dzīvojamās telpas īres līgumu;
16.3. izziņu par īres un komunālo maksājumu parādu par esošo dzīvojamo telpu;
16.4. visu pilngadīgo ģimenes locekļu algas izziņas no darba vietas (ja personu reģistrē pēc 15.2.p nosacījumiem).
VI. Lēmumu pārsūdzēšanas kārtība
17. Pašvaldības lēmumu var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
VII. Noslēguma jautājumi
18. Saistošie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to pilna teksta publicēšanas laikrakstā “Ezerzeme”.
Dagdas novada domes priekšsēdētājs V. Stikuts