Paraksta jaunu Baltijas valstu starpvaldību līgumu par sadarbību vides jomā

Līgums ir svarīgākais trīspusējo sadarbību vides aizsardzībā regulējošais līgums, kas aptver sadarbību tādās jomās kā dabas resursu ilgtspējīga izmantošana, ilgtspējīgas ražošanas un patēriņa veicināšana, atkritumu apsaimniekošana, dabas aizsardzības tiesību normu ieviešana, vides aizsardzībai pieejamo finanšu resursu apgūšana un zaļā publiskā iepirkuma veicināšana. Parakstītais dokuments arī nosaka valstu sadarbību pārrobežu vides piesārņojuma novēršanā un samazināšanā, Baltijas jūras aizsardzībā, kā arī ietekmes uz vidi novēr-tējuma un stratēģiskā vides novērtējuma jautājumos. Šis sadarbības līgums veicinās arī Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas sadarbības turpmāko attīstību.
Pēc līguma parakstīšanas Baltijas vides ministri apmeklēja arī Krāslavu, kur viņus satika novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks. Viesiem tika piedāvāta neliela kultūrprogramma, kuras laikā viņi apmeklēja Krāslavas Svētā Ludviga draudzes Romas katoļu baznīcu, nofotografējās Grāfu Plāteru pils skatu laukumā uz pilsētas fona, iepazinās ar Krāslavas vēstures un mākslas muzeja ekspozīciju “Pieci airi” un saņēma nelielas piemiņas dāvanas no pašvaldības. Vēl tika organizēts izbraukums dabā.
Pirms tam uz žurnālistu jautājumiem atbildēja Latvijas Vides ministrijas valsts sekretārs Guntis Puķītis.

— Šodien mūspusē uzturas trīs Baltijas valstu vides ministriju delegācijas, kuras vada attiecīgo valstu vides ministri. Kādus jautājumus viņi risina?

— Mums bija tikšanās vakar un šodien, kuras noslēgumā parakstīts jauns līgums starp trim Baltijas valstīm vides aizsardzības jomā. Šo līgumu akceptējuši visu trīs valstu ministru kabineti, un tas nosaka tos sadarbības mehānismus, kādā veidā mēs sadarbosimies vides aizsardzībā. Pirms tam apspriedām vairākus būtiskus vides aizsardzības jautājumus, tai skaitā par Baltijas jūras vides aizsardzību, par jauno vides likumdošanu jūras jomā, arī par Lietuvas un Latvijas puses satraucošo jautājumu par jaunas AES celtniecību gan Baltkrievijā, gan Kaļiņingradas apgabalā. Latvija sarīkoja plašu prezentāciju jautājumā, ko mūsu valsts dara attiecībā uz ģenētiski modificētiem organismiem, kas izraisīja lielu interesi no abu pārējo Baltijas valstu delegācijām, kā arī par to, kāds progress mums ir sasniegts, klimata kvotu pārdošanas rezultātā iegūtos līdzekļus izmantojot ēku siltināšanā un dažādos citos pilotprojektos.

— Daugavā uzstāda bonas? Kāpēc?

— Kad Daugavā pirms pāris gadiem izplūda naftas produkti, mēs konstatējām problēmu, ka ir tehniski sarežģīti pavasarī, sevišķi tad, kad augsts ūdens līmenis, ielikt bonas, kas varētu aizturēt izplūdušos naftas produktus. Šis ir viens no praktiskiem mēģinājumiem, kad konkrēta firma parāda, kā viņi to var izdarīt un kā viņiem veicas šis darbs. Šķiet, ka šis pusmobilais variants varētu būt pat labāks, nekā likt stacionāras iekārtas, kas būtu ļoti dārgi un nebūtu tik efektīvi. Tas ir izmēģinājums.

— Paldies par atbildēm!

Juris ROGA