Cīņa par panākumiem mūsdienu sabiedrībā

Par pēdējo priekšmeta darbu kļuva konference ar nosaukumu “Cīņa par panākumiem mūsdienu sabiedrībā”, kuru mēs, 12. klases skolēni, kopā ar vēstures un filozofijas skolotāju Ludmilu Kairāni sagatavojām 10. — 11. klašu audzēkņiem. Konferences norises laiks — 5. maijs — nebija izvēlēts nejauši. Mēs tādā veidā apsveicām mūsu valsti Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienā.

Kas ir panākumi? Uz šo jautājumu centās rast atbildi Alīse Blaževiča, citējot pazīstamos domātājus:

“Vienīgais nosacījums, no kā atkarīgi panākumi, ir pacietība” (Ļ. Tolstojs);
“Tikai tie, kuri nododas absurdiem mēģinājumiem, var sasniegt neiespējamo” (A. Einšteins);
“Panākumi — tā ir virzība no neveiksmes uz neveiksmi, nezaudējot entuziasmu” (V. Čērčils);
“Panākumi neko nemāca. Tie tikai pārliecina gudrus cilvēkus, ka viņi nevar zaudēt” (B. Geits).

Pati Alīse uzskata, ka panākumi var būt kā materiāli, tā arī garīgi, kā īsti, tā arī šķietami. Taču gala iznākumā panākumi mums visiem — tā ir spēja padarīt mūsu dzīvi tādu, kādu mēs paši gribam to redzēt.

Vai ir vajadzīga cīņa par panākumiem? Dima Malihs apgalvo, ka vajadzīga. Viņam panākumi nevis vienkārši nozīmē būt vajadzīgā laikā vajadzīgā vietā, bet gan cīņa ar sevi mērķa sasniegšanas dēļ. Santa Popova un Sergejs Jacino uzskata, ka panākumi ir tad, kad kāds sasniedz virsotnes un kāds paliek iepakaļ. Tāpēc katrs pats izlemj, vai viņam nepieciešama šī cīņa. Liāna Trone sāka savu uzstāšanos ar Senās Ķīnas dižā gudrā Konfūcija vārdiem: “Nav viegli sastapt cilvēku, kurš, atdevis trīs gadus mācībām, nevēlētos ieņemt augstu posteni.” Viņa arī izskaidroja atšķirību starp jēdzieniem “karjera” un “karjerisms”.
Ir zināms, ka naudas līdzekļu loma mūsdienu sabiedrībā diemžēl palielinās. Vadims Latkovskis parādīja, kādā veidā nauda veicina panākumu sasniegšanu. Protams, nauda nav galvenais dzīvē, jo tai ir tikai materiālā vērtība. Tā dod relatīvu brīvību un neatkarību. Taču nekādas naudas nepietiks, lai nopirktu veselību, zi-nāšanas, cieņu un, protams, panākumus. Sakarā ar smago sociālo un ekonomisko stāvokli mūsu valstī, ko mēs vērojam pašlaik, ļoti aktuāls bija jautājums: “Vai iespējams gūt panākumus Latvijā?” Un te skolēnu domas dalījās: Inga Krumpāne vēlreiz pierādīja, cik bēdīgs stāvoklis ir mūsu valstī un cik nomācoša atmosfēra izveidojusies Latvijā. Argumenti bija šādi: augstais bezdarba līmenis, budžeta vietu samazināšana augstskolās, dzīves līmeņa lejupslīde, korupcijas augstais līmenis. Viņa arī aicināja politiķus necīnīties par varu, bet aktīvāk risināt pastāvošās problēmas. Meitenes oponents bija Arnolds Podgaiskis, kurš savu emocionālo uzstāšanos sāka ar Dž. Kenedija vārdiem: “Nejautā, ko tava Dzimtene var izdarīt tavā labā, pajautā, ko tu vari izdarīt savai Dzimtenei.”. Pēc Arnolda viedokļa patriotisms dziest mūsu tautiešu acīs, trūkst varoņu, kuri cī- nīsies nevis par naudu un varu, bet par ideju. Bez mums, jaunajiem un aktīvajiem, valstij neatrisināt problēmas. Un mūsu pil- soņa pienākums ir palīdzēt dzimtenei atdzimt. Nav noslēpums, ka aizvien vairāk jauno cilvēku atstāj mūsu valsti. Par migrācijas cēloņiem un iespējamiem līdzekļiem, kā to novērst, runāja Jevģēnijs Dilba.

Ir zināms, ka daudzu gadsimtu garumā sieviešu dzimums daudzviet tika apspiests un tam bija atņemtas jebkādas privilēģijas. Kaut arī pašlaik mēs dzīvojam brīvā demokrātiskā sabiedrībā, dzimumu līdztiesības problēma joprojām ir aktuāla. Mēs nolēmām izskatīt šo jautājumu mūsu konferences tēmas kontekstā un uzzināt, kuram ir vieglāk gūt panākumus — vīrietim vai sievietei?
Alla Pastuhova uzskata, ka vīrietim. Savu viedokli viņa argumentē, balstoties uz pazīstamās feministu filozofijas pārstāves Simonas de Bovuāras darba “Otrs dzimums”. Bet Oļegs Bargāns paziņoja, ka šajā jautājumā dzimuma pazīmei nav nekādas nozīmes, jo vienīgi pareizais, vajadzīgais un iespējamais līdzeklis panākumu sasniegšanā ir intelekts. Ne visām sievietēm izdodas pienācīgā veidā savienot iemīļoto darbu un vēl vairāk mīlēto ģimeni. Ko darīt? Uz šo jautājumu psihologa S. Poļakova vārdiem atbildēja Zinaīda Ivanova: “Karjera ir karjera, bet ģimene ir ģimene. Lai gan diennaktī ir 24 stundas, bet karjera, tāpat kā ģimene, prasa laiku. Nav vērts padoties un uzskatīt situāciju, kas izveidojusies, par traģisku vai neatrisināmu. Izeju taču var atrast no jebkuras situācijas.” Ļoti liela loma panākumu sasniegšanā ir veiksmei. Ir jābūt gatavam tam, lai laikus to notvertu un realizētu. Dzīve dod mums daudz iespēju, taču tās izmanto nebūt ne visi.

“Veicas tikai muļķiem” — saka vieni.“Veicas stiprākajiem” — iebilst otrie. Kāpēc veiksme uzsmaida vieniem, pat ja viņi šim nolūkam nepieliek nekādus pūliņus, bet novēršas no otriem, lai vai kas? No kurienes tāda netaisnība? Par to sprieda Darja Ruskule un Rolands Moisejevs.

Kur tad meklējams panākumu noslēpums? Atbildi uz šo jautājumu zina Anastasija Ivanova: “Galvenais panākumu sasniegšanā ir virzīt visu enerģiju, kas ir mūsos, uz to mērķi, ko cenšamies sasniegt. Panākumi — tā ir uzvara! Panākumi — tas ir dzīves mērķis!

Kaut arī visa mūsu dzīve no pirmā acu uzmetiena šķiet juceklis, mēs tomēr nolēmām salīdzināt katra dzīves ceļu ar eksaktu zinātni, piemēram, matemātiku un iegūt panākumu formulu. Ļuda Leonova, Alīse Pancire runāja par to, ka dzīve ir dāvana, taču tā nav dota par velti. Viņas ieguva formulu, kurā galvenās sastāvdaļas bija darbs, veselība, veiksme un slinkums.
Aleksejs Ložkins ar savu grupu piedāvāja formulu, kas sastādīta saskaņā ar vīriešu loģikas kanoniem un pamatota ar matemātiskiem aprēķiniem. Iepazīties ar pašu formulu un tās darbības principiem var mūsu skolas mājas lapā www.varaviksne.lv

Visus pasākumu rezultātus apkopoja mūsu direktore L. Senčenkova. Viņa aicināja mūs cīnīties nevis vienam ar otru, bet katram pašam ar sevi, ar savu slinkumu, kā arī rūpēties par savu veselību. Tad mēs noteikti gūsim panākumus.
Konferenci vadīju es un mans kolēģis Romāns Fokins. Ļoti liels paldies L. Kairānei par paveikto darbu un zināšanām, ko ieguvām mēs.

Evita HARTMANE, Krāslavas “Varavīksnes” vidusskolas 12. b klase