Bezdarbnieku devums sabiedrībai

Šķeltovas pagasta pārvaldes vadītāja Irēna Maļuhina pastāstīja, ka šajās dienās lielākais akcents likts uz kapsētu sakopšanu, jo tuvojas kapusvētki. Pagasta teritorijā ir sešas kapsētas, trīs no tām jau savestas kārtībā, pārējās darbi vēl turpinās. Kapos ir daudz nekoptu kopiņu, jo pagastā nav vairs palikuši aizgājušo piederīgie, kuri sakoptu apbedījumu vietas. Bezdarbnieki tās sakopj. Laika gaitā pamazām ar nezālēm aizaug kapsētu celiņi, arī tos bezdarbnieki izkaplē, izpļauj zāli kapsētu teritorijā.
Konkrēti Peipiņu kapos mūsu sarunas dienā čakli strādāja piecu cilvēku brigāde. Šie katoļu kapi ir lielākie pagastā, aizmirstās un nekoptās kapu kopiņas acīmredzami disonē ar tām, kuras retāk vai biežāk apmeklē tuvinieki un uztur labā kārtībā. Darba daudz, būs jāpielabo arī lietus izskalotais celiņš pie galvenajiem vārtiem, lai varētu normāli ienākt kapu teritorijā. Visapkārt kapiem ir vienkāršs nožogojums, aiz tā daudzviet atkritumu kaudzes. Agrāk vietējā vara mēģināja ierobežot atkritumu kaudžu rašanos, lika plāksnītes, neberiet šeit, bet cilvēki darīja, kā ērtāk. Tad nolēma ļaut cilvēkiem veidot atkritumu kaudzes tur, kur viņiem ērtāk, un sakrātos atkritumus regulāri izvest.

Iežogotas atdusas vietas Peipiņu kapos ir reti kur. Kā katrā kapsētā, arī šeit ir bagātīgi apbedījumi un ir mazāk turīgi, bet visi ir kārtīgi sakopti. Rādot kapos darāmos darbus, pagasta pārvaldes vadītāja pastāstīja arī par apbedītajiem: “Lūk, tur guļ jauna ģimenīte, bērni palika bez vecākiem. Bet tur apglabāts pavisam mazs bērniņš...” Pastaigājot starp kapu kopiņām, šajos kapos var atrast vairāk vai mazāk slavenas personas un dažus visai interesantus pieminekļus, piemēram, ne tikai ar aizgājēja, bet arī viņa īpašuma attēlu.

Turpinot par simtlatnieku nodarbinātības programmas realizāciju: divi bezdarbnieki-simtlatnieki palīdz Kovaļovas vecticībnieku kapos izzāģēt lielos kokus. Viena brigāde nodarbināta ceļmalu krūmu izciršanā posmā Karaseva-Borecki, viņi sakops arī Borecku kapus.

Nākamais lielais darba apjoms ir ciemata teritorijas uzkopšana — zāles pļaušana, ceļmalu izpļaušana. Šķeltovas jaunievedums — visi 15 ziemā tapušie lielie klūgu grozi ir uzstādīti, tajos piebērta zeme un sastādīti pašu izaudzētie puķu dēsti. Kopj šīs savdabīgās puķu dobes simtlatnieki. Par groziem ir iedzīvotāju interese, bet darba praktizēšanas pasākumu projekts neparedz iespēju izgatavot tos pārdošanai.

Pateicoties simtlatniekiem, pagasta pārvalde var palīdzēt sagatavot malku vientuļajiem pensionāriem viņu īpašumā un piegādāt mājās, ja nepieciešams — arī saskaldīt. Tādu, kam tas nepieciešams, ir kāds desmits, bet ne katram ir sava zeme un mežs. Šobrīd pagasts tādā veidā var palīdzēt tikai tiem, kam ir savs īpašums. Lai palīdzētu citiem, ir jāmeklē malka ceļmalās. Divām vientuļām sievietēm malka tieši tādā veidā arī tika sagatavota. Bet drīz pagastam būs savs mežs — notiek darbs pie robežu mērīšanas un īpašuma ierakstīšanas Zemesgrāmatā. Tad ar malku varēs palīdzēt arī pārējiem vientuļajiem.
Tā saucamos “simtlatniekus” pagasts nodarbina arī citur, lai bezdarbnieku devums būtu noderīgs visai sabiedrībai un paši darba veicēji justu gandarījumu par veikumu.

Juris ROGA