Jūnijā, kā katru gadu, ir nemainīgi saulgrieži, bet saulaino un lietaino dienu skaits katru gadu ir atšķirīgs. Augiem kaitīgie organismi katru gadu attīstās un izplatās, bet vai to ierobežošanai būs nepieciešami augu aizsardzības līdzekļi — to lielā mērā noteiks klimatiskie laika apstākļi.
Ziemāju sējumos maijā sāka izplatīties lapu pelēkplankumainība, dzeltenplankumainība, graudzāļu miltrasa un gredzenplankumaunība. Galvenie augu aizsardzības pasākumi jāveic pēc karoglapas parādīšanās jo svarīgi no slimībām pasargāt trīs augšējās lapas un vārpu. Maijā ziemāju labību sējumos rudzu tripši jau sāka dēt olas lapu makstīs. Kultūraugus tripši vairāk invadē lauku malas un laukus, kuri ir nezāļaini.
Vasarāju labības. Miežu lapas jau maija beigās sāka inficēt tīklplankumainība, gredzenplankumainība un dažviet brūnplankumainība. Ja jūnijā laiks būs vēss un mitrs — iespējama stipra sakņu puvju, graudzāļu miltrasas un rūsu izplatība. Vasaras kviešus inficēs dzeltenplankumainība un pelēkplankumainība. Auzu laukos augu lapas inficēs brūnplankumainība. Šo slimību izplatību gadījumā labību laukos stiebrošanas stadijā var būt nepieciešams pirmais agrais smidzinājums ar fungicīdu. Vasarāju graudaugu sējumos postīgas var būt melnā stiebrmuša, laputis, labību lapgrauži.
Krustzieži. Rapšu sējumiem ļoti postošs ir krustziežu spīdulis. Insekticīdu lietošana ir nepieciešama, ja vasaras rapša ziedpumpuru attīstības sākumā uz auga ir 1-3 spīduļi, bet ziedēšanas pašā sākumā vidēji laukā 3-5 spīduļi uz auga. Augus bojā krustziežu stublāju smecernieki. Ja jūnija sākumā pie- turēsies silts, sauss laiks, vēlu sētos kāpostus, redīsus, rutku sējumus turpinās apdraudēt krustziežu spradži. Smidzinājums jāveic ar kādu no kontaktiedarbības insekticīdiem. Daudzviet vasaras rapša sējumiem var kaitēt gliemeži. Kāpostu lauki jāpasargā arī no cekulkožu kāpuru bojājumiem. Rapša sējumus inficēs neīstā miltrasa un sāks izplatīties baltā puve. Baltās puves ierobežošanai jāveic smidzinājums ar fungicīdu rapša ziedēšanas sākumā. Sausplankumainības infekcija sāka parādīties maija pēdējās dienās uz augu apakšējām lapām, jūnijā tā no lapām virzīsies uz stublāju.
Kartupeļu stādījumos mēneša trešajā dekādē sāks izplatīties sausplankumainība un mēneša beigās agro kartupeļu stādījumos iespējama kartupeļu lakstu puves jeb fitoftoras parādīšanās. Pirmos divus smidzinājumus jāveic ar sistēmas iedarbības fungicīdiem. Jūnijā kartupeļus apdraudēs kartupeļu lapgrauzis, tas jāierobežo, ja invadēti vairāk kā 5% ceru. Kartupeļu sēklaudzētājiem jāuzmana stādījumi no laputīm, jo tās pārnēsā vīrusslimības.
Burkānu sējumos kaitēs burkānu lapu blusiņas. Īpaši jāuzmana lauki, kas atrodas egļaudžu tuvumā, jo burkānu lapu blusiņas ziemo uz eglēm. Mēneša beigās sagaidāma burkānu mušas izlidošana. Burkānu mušas parādīšanos var noteikt, uzliekot dzeltenos līmes vairogus.
Sīpolu, ķiploku un puravu stādījumi jāuzmana no sīpolu mušas, sīpolu ziedmušas un sīpolu lakstu puskodes. Jūnija beigās sīpolu stādījumi jāpasargā no neīstās miltrasas infekcijas — sīpolu loki zaudē spīdumu, tie ir blāvi, vēlāk pārklājas ar violeti pelēku apsarmi un priekšlaicīgi iet bojā. Infekcija no lokiem pāriet uz sīpolu galviņām.
Ābeles noziedēja — ir pienācis laiks atkārtotajam smidzinājumam pret ābeļu un bumbieru kraupi, augļu puvēm, bet, ja dārzā savairojušies kaitēkļi, ieteicams pievienot insekticīdu to ierobežošanai. Pret ābolu tinēju un pīlādžu tīklkodi parasti insekticīdu jāizsmidzina dažas nedēļas pēc ābeļu noziedēšanas. Bioloģiskajās saimniecībās - 2...3 dienas pēc tam, kad tinējs ir uzsācis olu dēšanu ir jāizlaiž trihogrammas.
Vairākās vietās ābeļu lapotnē barojas maijvaboles, vēlams tās savākt un iznīcināt.
Anita TRŪPA, Valsts augu aizsardzības dienesta Latgales reģionālās nodaļas vecākā eksperte (agronomijā)