Dara, ko var

— Cik dome samaksās arheologam par darbu pilsētas laukumā, un kur palika atrastie kauli?

— Kā jau domājām, papildus vairs nekādi kauli atrasti netika. Kādreiz tajā vietā jau tika veikti lieli rakšanas darbi, ierīkojot siltumtrasi un Goda plāksni. Par samaksu: tas bija standarta līgums minimums piecām dienām par 1200 latiem. Ceram, ka visa tā summa nebūs jāmaksā, jo laukumā netika atrasti vēl kādi vēsturiskie pierādījumi. Kaulus apglābāsim civilizētā veidā, kā to pienākas darīt. Būtu to darījuši jebkurā gadījumā.

— Kādreiz Krāslavai tika projektēts jauns sporta nams, taču nākamais deputātu sasaukums sporta nama tālāku virzību apturēja. Krāslaviešiem tika solīta kompaktāka un pieņema- māka sporta būve, kas slietos Krāslavas Valsts ģimnāzijas sporta laukumā. Nav ne viena, ne otra objekta. Kas noticis?

— Lai celtu, vajadzēja ņemt kredītu. Ja kāds pateiktu man, kas būs Latvijā rudenī, tad es pateiktu, kas būs ar sporta namu. Šodien domes darba kārtībā šī jautājuma nav, bet mēs esam pieteikušies investīcijām sporta nama celtniecībai, taču investī- cijas sakarā ar krīzi šādiem objektiem netiek dotas.

— Kurš no objektiem varētu tikt uzbūvēts?

— Tas nebūs tā saucamais Cēsu variants, es gribētu paskatīties uz tiem cilvēkiem, kas to iecerēja, kā viņi tagad tādu milzīgu objektu apsaimniekos? Šajā domē nav akceptēts arī sporta nams Krāslavas ģimnāzijas sporta laukumā, bet kādreiz tieši šis projekta variants tika pieņemts un akceptēts.

— Pilsētnieki sūdzas, ka uz jaunā tilta pār Jāņupīti, kas ir dažus desmitus metru no domes, uz gājēju ceļa asfaltā radušās pumpas, steigā šķērsojot tiltu vai vienkārši aizsapņojies Daugavas aplūkotājs var viegli izmežģīt potīti, ja ne vēl ļaunāk.

— Zinu par šo problēmu. Tur ne tikai pumpas, bet radies arī iesēdums. Ir akceptēts labs projekts, Lietuvā jau parakstīti dokumenti par Rīgas ielas posma remontu no Jāņupītes līdz Rātūšas ielai uz kafejnīcas “Todes” pusi. Ir labs ieteikums pie reizes palūgt saremontēt gājēju ceļus uz tilta. Bet kā man kāds jau sacīja, tur ir nepareizi izveidota ietves apakša. Skaidrs, ka visu ietvi nenojauksim, jo tas ir ļoti dārgi, varbūt izdosies vienoties ar firmu un pabalosim asfalta virskārtu. Arī asfalta iesēdums ir problemātisks jautājums, nezinām, kas tur par vainu.

— Pilsētas privātapbūves sektora iemītnieki sagādā te vienu, te otru problēmu. Nesen Augustovkā dega māja, turpat cieši blakus sabūvētas citas ēkas. Tur viss kaut kas varēja notikt, ja ugunsdzēsēji nebūtu paspējuši laikā. Kas gādā par to, lai pilsētā sakārtotu apbūves jautājumus? Kā zināms, padomju laikos dažādi šķūnīši un piebūves saceltas ar vai bez atļaujām. Vai jāliek, lai nojauc? Varbūt lai legalizē? Ne tikai Augustovka, ir citas vietas pilsētā, kur nav labāka situācija. Kāds ko dara, speciālisti strādā?

— Šim jautājumam noteikti pievērsīsimies. Mums notika speciālistu darba sanāksme par pašvaldības policiju, par sabiedrisko kārtību pilsētā un pilsētvides sakārtošanas jautājumu, proti, kā izskatās mājas, logi, mauriņš utt. Principā uzsvars likts pastiprināt šo darbu un stingrāk vērsties pret tiem, kas nevēlas neko darīt, nesaprot. Nav jautājums par tiem, kuri nevar sakopt savu teritoriju, ar viņiem nodarbosies pašvaldības aģentūra “Labiekārtošana K”, bet gan par tiem, kuri tīšuprāt negrib savest kārtībā savas teritorijas. Darba sanāksmes laikā vienojāmies, ka pie sekretāres būs darba dokuments, kur tiks fiksēti visi problēmu pieteikumi un iedzīvotāju ieteikumi, jo viens cilvēks nevar aptvert visu. Kopīgi konstatēsim nekārtības, klāt būs izpildes grafisks un rezultāts.

Pilsētas privātapbūve ir viens no punktiem, kas pilsētvides sakārtošanas jautājumos tiks iekļauts. Ir bijušas sūdzības no kaimiņa uz kaimiņu, pašvaldības policija izbrauc un risina problēmu. Šodien pat bija viena, kuru pāradresēju būvvaldei un pašvaldības policijai — kādam iedzīvotājam šķiet, ka kaimiņš uzbūvējis ēku pārāk tuvu viņa celtnēm. Protams, ir cilvēki, kuri agrākajos gados sabūvējuši sazini ko, bet šodien ierakstīt tās ēkas Zemesgrāmatā ir nopietns darbs. Bet tikai tāpēc vien nevar arī likt nojaukt normālu objektu, ir jāizvērtē situācija, vai tas apdraud citus, vai — nē. Tiek domāts arī par visu novadu, ieskaitot visas lietas.

— Vai uz šodienu novadā visi strukturālie jautājumi ir sakārtoti? Vai atkal būs kadru pārmaiņas, reorganizācijas?

— Pagaidām nekas netiks mainīts, nekādi strukturāli pārkārtojumi netiek plānoti.

— Vecais mācību gads faktiski beidzies, un skolām jāgatavojas jaunajam mācību gadam. Visi var dzīvot mierīgi?

— Pilnīgi droši apgalvoju, ka visi var būt mierīgi, nevienu skolu neplānojam slēgt.

— Tā vai citādi pilsētas un lauku teritoriju nākotne vistiešākajā veidā ir atkarīga no jaunās paaudzes. Kas tiek darīts, lai bērnu un jauniešu skaits tik strauji nesarūk, lai bērni dzimst, lai jaunatne atgriežas? Vai deputātiem ir kādas iestrādes šajos virzienos, vai arī šī nav pašvaldības problēma?

— Lai būtu bērni, jābūt darba vietām, kur vecākiem strādāt, jo ir jāzina: ja ģimene būs nodrošināta, tā spēs nodrošināt savus bērnus. Jautājumu par darba vietām skatām, katrā ziņā tuvākajā laikā apkārtnē varētu būt radītas 120 jaunas darba vietas, uzņēmējiem realizējot granulu rūpnīcas projektu Krāslavas stacijā. Viņi pat baidās, vai būs pietiekams nodrošinājums ar darbaspēku.

Otrs jautājums par infrastruktūras nozīmi. Tagad rakstām novada attīstības programmu, kas faktiski nepieciešama finanšu piesaistei infrastruktūrai. Ar to gribam atbalstīt vietējos uzņēmējus, jo tad projektos ir labi noteikumi. Novadam būtu lielas problēmas, ja mēs nevarētu laukos palīdzēt ar ceļu remontiem, kanalizācijas un ūdensvada sakārtošanu, ja būtu vietas, kur jāiegulda ļoti daudz līdzekļu. Katrā ziņā dome arī tad skatītu šos jautājumus un palīdzētu uzņēmējam, ja viņš rada darba vietas.

Simtlatnieku programma nav novada domes programma, bet tā būtu efektīvāka, ja uzņēmējam maksātu par darba vietu radīšanu. Ja uzņēmējam kaut ko maksātu, viņš radītu darba vietas un tās uzturētu. Tad arī cilvēki paliktu novadā.

— Jauniešiem laukos ierobežotas izklaides iespējas, viņus tur maz kas saista. Domājat, tas nav svarīgi?

— Izklaides varianti var būt dažādi. Kad es dzīvoju laukos, man galvenais nebija izklaide. Laukos šodien ir tautas nami, kas strādā, ir aktīvas sabiedriskās organizācijas. Bija Hipotēku Bankas projekti, tagad Nīderlandes projekti. Domes sēdēs deputāti atbalsta visu, ko vien lauku sabiedriskās organizācijas piedāvā, faktiski apstiprinām šos visus projektus automātiski un nodrošinām savu līdzfinansējumu, lai gan budžetā nauda tam nav ieplānota. Kad ir uzspiestais variants, piemēram, visi iesim uz sestdienas talku — nu, un kas no tā sanāca? Jābūt pašu cilvēku iniciatīvai.

— Tātad, ja jaunieši nāks un lūgs, jūs atbalstīsiet?

— Domāju, problēmu nebūs. Par jauniešiem — cepuri nost! Šodien pat tika skatīts jautājums par atbalstu autokrosam. Redzēsim, kā izdosies sacensības, bet tās tiks atbalstītas.

— Bērniem sācies brīvlaiks? Visapkārt veci ūdenstorņi, dīķi, pamestas mājas, fermas un citi objekti. Vai esat pārliecināts, ka visur viss kārtībā, ka nevienā ūdenstornī nevar uzkāpt, nevienā dīķī nevar iekrist?

— Var iekrist. Dīķus nenožogojam un netaisāmies to darīt, jo jebkuram žogam Krāslavas novadā var pārrāpties, jebkuru koku šeit var nolauzt un jebkuru puķi izplēst. Tam ir pierādījumi, tam ir Eiropas (ja kāds vēlas — arī Amerikas) pieredze. Vecākiem jāpaskatās likumā, kurš atbild par bērna labklājību — pašvaldība vai vecāki. Mēs izmēģinājumam varētu uzstādīt pie dīķiem brīdinājuma zīmi, bet katrs varam iedomāties, kas ar to zīmi notiks jau pēc īsa laika. Par ūdenstorņiem: tur obligāti jābūt nodrošinātam, lai kāpnes nav pieejamas vai sasniedzamas bērniem, lai viņi nevar tikt tornī. Tas ir jāizdara, ja kāds to vēl nav izdarījis, bet vizuāli neatceros, ka savā novadā būtu kaut kur redzējis šo problēmu. Pagastos rit seši ūdenssaimniecības sakārtošanas projekti. Tā ka visam jābūt kārtībā.

Starp citu, līdzīgs jautājums par dīķiem tika celts dienas gaismā Indrā, kur sakārtojam vecos ugunsdzēšamos dīķus. Polemika izraisījās starp vecākiem. Var jau ap tiem uzbūvēt Berlīnes sienu, bet — no kā? Ja pagasts dīķus pamatīgi iežogos, nekam citam naudas vairs neatliks. Un ko tad darīsim ar Daugavu un ezeriem?

— Bija laiks, kad valsts subsidēja bērnu nodarbinātību vasaras periodā un pašvaldības skolēniem piedāvāja darbu. Šīs programmas vairs nav. Varbūt pašvaldība var pati šo to piedāvāt skolēniem vasarā?

— Šogad visticamāk, ka nē.

— Paldies par atbildēm!

Juris ROGA