Savs spēļu laukums, savi augļi...

Izrādās, šeit dzīvo Kornilovu ģimene, par kuru “Ezerzemes” lasītāji varēja uzzināt pavisam nesen — 23. marta rakstā “Māsas Černičkas”, kas ir stāsts par kolektīva “Večerinka” dejotājām Tamāru Kornilovu un Anželu Giceviču.

Bet šoreiz īss stāsts par Tamāras dzīvesbiedra Valērija dāvanām savai četrus gadus vecajai meitiņai Valērijai. Tās žurnālistam ar lielāko prieku demonstrēja meitene pati. Vispirms viņa steidza uz tēta rokām būvētā slidkalniņa, lai laistos lejup ar murrājošo kaķi Rižiku klēpī. Kaķim gan dūša saskrēja papēžos, un viņš rāvās brīvā vaļā, bet mazā jaunkundze mierā nelikās un kāpa uz slidkalniņa vēl un vēl. Rižiks par draudzīgu attieksmi vēlāk tomēr tika pie skaistas cepurītes, kuru meitene uzlika tam galvā. Pēc tam Valērija apsēdās pie sporta automašīnas stūres, kas tapusi, liekot lietā nolietotu motocikla blakusvāģi, nederīgus riteņus, nedaudz krāsas un fantāzijas. Laukos dzīvojot, nevar iztikt bez traktora — turpat blakus izveidota šī spēkrata imitācija. Valērijas spēļu laukumā arī lielās šūpoles, kurās viņa var izšūpoties gan sēžot, gan stāvot. Bet var pārsēsties uz nelielas šūpošanās ierīces, kas atgādina suni vai zirgu — uz pamatīgas atsperes nostiprināts dēlītis, kam abos sānos stingri pielikts no finiera plāksnes izzāģēts dzīvnieka galvas profils un rokturi. Ja ir vēlme, var pamēģināt trāpīt ar bumbu nelielā basketbola grozā, kas novietots mei- tenes vecumam atbilstošā augstumā, vai arī paspēlēties smilšu kastē, kurai izmantota veca, liela traktorriepa. Valērija ar lielu prieku vizinās arī uz bērnu velosipēda, bet nogurusi iet atgūt spēkus atpūtas stūrītī, kur ir pāris krēslu un galdiņš. Turpat blakus nolietots kases aparāts. Laikam tam gadījumam, ja kāds vēlas lietot Valērijas spēļu laukumu. Valērija: “Esmu tētim palūgusi uzbūvēt arī kuģi. Lielu nevajag. Tādu, lai es varu ērti spēlēties. Vietu, kur kuģim stāvēt, esmu jau noskatījusi.”

Ģimenē aug vēl divi bērni: dēls Dmitrijs un meita Diāna, abi vecākie bērni Dagdas arodvidusskolā apgūst pavāra profesiju. Bērnu tēvs mājās ir reti, strādā kādā firmā Rīgā. Toties savus bērnus viņš ļoti lutina, tālab pilnīgi droši, ka drīz spēļu laukumā parādīsies jauns atribūts. Valērijs tajā visu taisījis savām rokām, izmantojot parocīgu materiālu, kuru cits vienkārši izmestu atkritumos.

Tamāra stāsta, ka Valērijs ir arī aizrautīgs dārznieks, mīl eksperimentēt. Pērn dārzā bija nogatavojušies ne vien saldie ķirši, bet arī tik eksotiski augļi, kā persiks un nektarīns.

Juris ROGA