Jaunumi Krāslavas novada tūrisma attīstībā

— Agrāk jūsu vadītā iestāde strādāja uz visu rajonu, tagad apkalpojamā teritorija sašaurinājās uz pusi. Tas kaut ko mainīja?

— Krāslavas novada TIC turpina darboties kā Krāslavas novada domes nodaļa — mēs apkopojam informāciju par Krāslavas novada tūrisma produktiem un aktualitātēm, publicējam tūrisma kartes un brošūras, ievietojam informāciju dažādos informatīvajos portālos: www.kraslava.lv, www.latgale.lv, www.latviatourism.lv, www.icelo.lv, www.kasnotiek.lv u.c. Visa informācija šajos portālos tiek ievietota bez maksas, tāpēc aicinām tūrisma uzņēmējus informēt par izmaiņām pakalpojumā, kontaktinformācijā. Protams, mēs veiksmīgi sadarbojamies ar pārējiem Latgales TIC, Latgales plānošanas reģionu un Latgales reģiona attīstības aģentūru.

— Pieņemts uzskatīt, ka tūrisma sezona sākas ar 1. maiju. Kādas būtu pirmās prognozes — brauks vai nebrauks tūristi uz Krāslavas novadu, atpūtīsies mūsu uzņēmēju viesu mājās?

— Viennozīmīgi atbildēt pagaidām grūti. Interese ir, bijuši zvani arī no Krievijas un Vācijas. Jāsaka tā: tie, kuri cenšas un strādā kvalitatīvi un “ar dvēseli”, tiem būs tūristi. Tirgus visu saliek savā vietā.

— Kas brauc atpūsties uz mūsu novadu?

— Pārsvarā tie ir Latvijas iedzīvotāji. Ārzemnieku ir daudz mazāk, tomēr tieši pagājušajā gadā bija visvairāk ārzemnieku, ja salīdzinām ar iepriekšējiem gadiem. Parasti viņi nekad nezvana un nepiesakās iepriekš, vienkārši ienāk centrā, paņem dažādus tūrisma materiālus un tālāk ceļo paši. Dažreiz pēc viņu lūguma palīdzam sazvanīt vietējos tūrisma uzņēmējus, palīdzam nodibināt kontaktus. Ja runājam par krieviem un baltkrieviem, tad viņiem vajag konkrētas tūrisma paketes. Viņi tradicionāli ir pieraduši ceļot ar pilnu servisu, kurā paredzēts viss no “A” līdz “Z”. Piemēram, autobuss gaida plkst. 5.00 tajā vietā, ved apskatīt tādus un tādus objektus, atpakaļ — tikos un tikos utt. Viss precīzi un ļoti konkrēti. Rietumnieki ir citādāki. Atceros kādu meiteni no Holandes, kura ceļoja viena pati uz velosipēda, šķērsojot trīs Baltijas valstis. Atlidoja uz Tallinu un tālāk pēc kartes. Atmiņā iespiedies kāds vīrietis, šķiet, viņš bija vācietis, kurš arī ceļoja ar velosipēdu. Viņš jautāja par Piedrujas viesnīcu, izteica vēlmi apskatīt robežu un pēkšņi prasa, kā tikt uz Baltkrieviju? Es saku, vajag vīzu, bet viņš atbild, ka vīza viņam ir. Izrādās, viņš ceļoja uz Minsku, bija visu saplānojis, ko varēs apskatīt ceļā, kur nakšņos, un veiksmīgi turpināja ceļu. Ārzemju tūristiem raksturīgi, ka viņi visu izplānojuši un vajadzīga tikai neliela konsultācija, padoms. Ir, protams, arī tādi, kas atbrauc līdz Eiropas Savienības robežai un tikai paskatās pāri upei uz pretējo krastu. Nomaldījies vai pazudis nav neviens, neviens arī nav pie mums interesējies, kā atrast ceļu mājup.

Ārzemnieki uz šo pusi ceļo arī ar autobusiem grupās, bet viņiem ir savs gids un viņi pat neiegriežas pie mums centrā.

— Kādas ir ceļotāju atsauksmes par mūsu tūrisma uzņēmēju piedāvājumu?

— Tās labās lietas cilvēki parasti tā neklāsta, sliktās gan. Labās atsauksmes dzirdam tad, kad cilvēki zvana jau atkārtoti un meklē atpūtas iespējas, un tad pastāsta, kur ir bijis labi, u.tml. Ja būtu slikti, zvanītu momentā. Paldies Dievam, TIC pastāvēšanas vēsturē tādu pamatīgu sūdzību esam piedzīvojuši tikai vienreiz 2005. gadā, turklāt pretenzijas bija ļoti pamatotas. Savos tūrisma produktos to viesu māju vairs nereklamējam. Diemžēl mūsu valstī šobaltdien nav bezmaksas obligāto kvalitātes standartu tūrisma mītnēm. Rezultātā valstī ir tūrisma uzņēmēji un naktsmītņu saimnieki, kuri saprot, kas ir kvalitāte, un dara visu iespējamo, lai tā tiktu nodrošināta maksimāli augstā līmenī, bet ir arī tādi, kuri to nesaprot. Tas rada dažādas problēmas.

Mūsu TIC popularizē 24 tūrisma mītnes. Lai uzlabotu pakalpojuma kvalitāti, organizējam dažādus izglītojošus seminārus, mācības. Diemžēl pastāv arī tāda pro-blēma, ka tos apmeklē tie, kuriem tāpat viss ir kārtībā. Tie, kuriem vajadzētu veikt uzlabojumus, lai piedāvājums būtu kvalitatīvāks, apmācības neapmeklē. Arī pieredzes apmaiņas braucienos viņi nedodas, vienalga, vai tas būtu brauciens pa novada teritoriju, vai kaut kur tālāk. Līdz ar to viņi nevar salīdzināt savu piedāvājumu ar citiem, visu laiku vāroties savā sulā, viņiem šķiet, ka viss ir labi. Bet tūristi reizēm sūdzas par pakalpojuma kvalitāti, par piedāvātajām naktsmītnēm, ka viesu māju nevar sazvanīt, ka nav norāžu.

Tūrisms ir nozare, kurā strādājot ir svarīgi ielikt darbā sirdi, tad viss izdodas. Pozitīvi vērtējams fakts, ka pat šajā krīzes laikā mūsu novadā nav slēgti tūrisma uzņēmumi. Dažam ir vairāk, citam mazāk tūristu, bet visi turpina funkcionēt.
Jauns mūsu TIC pakalpojums no šī gada jūnija būs vīzu noformēšana uz Baltkrieviju un Krieviju. Tā ka tie Krāslavas novada iedzīvotāji, kuri vēlas noformēt vīzu uz šim valstīm, laipni lūgti uz TIC (Brīvības ielā 13, 3.stāvs).

— Šogad Latgales plānošanas reģions sadarbībā ar Latgales reģiona attīstības aģentūru, Latgales pašvaldībām un Sanktpēterburgas žurnālu “Le Vojageur” organizēja Latgales reģiona dalību 14. starptautiskajā tūrisma izstādē “OTDIH BEZ GRANIC. LETO 2010”, kurā bija pārstāvēts Krāslavas novads. Kāds rezultāts?

— Uz Sanktpēterburgas pusi raugāmies ļoti cerīgi ar lielu optimismu. Strādājot šajā jaunajā virzienā, jau ir veikti lieli ieguldījumi. Darbs turpinās. Nesen man zvanīja pazīstama gide no Rēzeknes, viena no vecākajām, kas strādājusi padomju sistēmā. Viņa nesen bijusi Sanktpēterburgā, kur daudzi esot interesējušies tieši par Krāslavas rajonu, jo atceras Sauleskalna un Ezernieku tūristu bāzes. Tā ka viņa personīgi atbrauks apskatīt šīs vietas. Arī man bijuši daži zvani no Maskavas un Sanktpēterburgas — interesējās par atpūtas iespējām lauku mājā pie ezera. Darbs ieguldīts liels. Atdevei jābūt. Reģions plāno marketinga kampaņu Sanktpēterburgā. Starp citu, no 7. līdz 11. jūnijam tiek organizēts brauciens pa Latgali Sanktpēterburgas 25 žurnālistiem, 16. jūnijā paši brauksim uz Sanktpēterburgu prezentēt Latgales, tajā skaitā arī Krāslavas novada tūrisma resursus un produktus, bet jūnija beigās plānots uzņemt Latgalē un iepazīstināt ar tūrisma piedāvājumiem klātienē 20-24 Sanktpēterburgas tūrisma firmu pārstāvjus. Galvenais — iekustināt cilvēkus, lai sākas tūristu plūsma. Presē lasīju, ka aptuveni 500000 Sanktpēterburgas iedzīvotājiem jau ir Šengenas vīza, tātad viņi var brīvi ceļot. Tas ir milzīgs tirgus.

— Vai Krāslavas TIC šajā sezonā ir jauni piedāvājumi?

— Ir izstrādāti vairāki jauni tūrisma maršruti, tostarp pieci kopējie maršruti Baltkrievijai un Latvijai. Bukletus dalījām tūrisma izstādēs Rīgā, Minskā, Sanktpēterburgā. Mūsdienu tendence ir tāda, ka tūristi kļūst slinkāki, viņi vēlas ceļot tā, lai pašam ne par ko nav jādomā. Tūrisma maršruts (jeb ceļojuma pakete) nozīmē to, ka ir karte ar aprakstu un informāciju, kas maršrutā apskatāms, kādi tūrisma objekti, pakalpojumi, kur paēst, kur nakšņot. Kartē viss ir norādīts, ir arī tālruņu numuri. Protams, iepriekš jāsazinās, bet praktiski nevarētu būt problēmu: konkrētiem maršrutiem ir konkrēta informācija un visam jābūt pieejamam. Tikai Krāslavas novada bukletā ir iekļauti trīs maršruti, bet to, protams, ir daudz vairāk.

Lai arī pēc gataviem maršrutiem pieprasījums ir, tie nav tik populāri, kā maršruti pēc klienta pasūtījuma. Bieži ir tā, ka tūristi zvana, saka, gribam redzēt to un to, darīt to un to, un mēs izstrādājam maršrutu, ņemot vērā šīs vēlmes, un viņi brauc. Tādu ir pat vairākums. Mūsu top objekti ir z/s “Kurmīši”, ekskursija pa Krāslavu (katoļu baznīcas apmeklējums, vizīte pie keramiķa Valda Pauliņa, Grāfu Plāteru pils kompleksa apskate, Priedaines skatu tornis), nobraucieni ar plostiem pa Daugavu, bieži jautā arī par Robežnieku mini zoodārzu. Jauns objekts ir arī Jevģēnija un Mariselas saimniecība “Guntiņi”, kur audzē trušus.

— Vai mūsu novada viesu māju saimnieku piedāvājums atšķiras vai arī tie visi līdzīgi?

— Katram sava odziņa. Sākšu ar pilsētas teritorijā esošajiem objektiem, turpinājumā — novada lauku teritorijā esošie.
Viesu māja “Priedaine” piedāvā labiekārtotus numurus Daugavas krastā, nobraucienus ar 12 vietu plostu pa dabas parku “Daugavas loki”. Uz plosta var cept gaļu, desiņas.

Viesu mājā “Zive” ir pirts ar baseinu, galda teniss. Tiek piedāvāti nobraucieni ar laivām un 8-vietīgo plostu pa Daugavu. Pēc iepriekšēja pasūtījuma — Latgales kulinārā mantojuma ēdieni.
Brīvdienu māja “Vilnis” Krāslavā piedāvā patīkamu atpūtu, pirti, baseinu, karaoke, galda tenisu.
Jauniešu mītne “Zvaniņš” blakus grāfu Plāteru pilij un parkam piedāvā naktsmītnes, sporta un atpūtas nometņu organizēšanu.
Atpūtas bāze “Dridži” — Dridža ezera krastā. Kempinga namiņi, “Cīmeņu sāta”, 50-vietīgais plosts “Napoleons” pa Latvijas dziļāko ezeru.

Atpūtas bāze “Sauleskalns” — Dridža ezera krastā. Piedāvā kanoe laivas, airu laivas, katamarānus, kuterus, ūdensslēpes, plaša pludmale, 50 ar saulessargu aprīkoti atpūtas krēsli. Sauleskalns ārkārtīgi interesants tieši ziemā, kad darbojas slēpošanas trase. Pieejama inventāra noma.

Atpūtas bāze “Lejasmalas” — Lejas ezera krastā piedāvā Latgales kulinārā mantojuma ēdienu baudīšanu. Īpašs piedāvājums: nakšņošana uz Artūra salas un Annas salas.

Lauku viesnīca “Piedruja” pie Daugavas. Ekskluzīvs piedāvājums mazām un lielām grupām telpās un dabā — Latgales kulinārā mantojuma ēdienu pasniegšana šova pavadībā.

Viesu māja “Arkādija” — Daugavas krastā, un te ir vienīgā lauku pirts ar avota ūdens baseinu — nekur citur šāda baseina nav. Tiek piedāvāti braucieni ar kanoe laivām pa Daugavu. Iespēja izvēlēties kombinētos maršrutus — laivas, zirgi, plosti.

Viesu māja “Ezerkalns” — Garā ezera krastā. Piemērota vieta atpūtai ar bērniem, var vēžot.

Brīvdienu māja “Dīva dorzi” — Ārdava ezera krastā klusā vietā, kas kā radīta atpūtai ģimenēm. Iespēja gatavot pa-šiem. Ir dīķi karpu makšķerēšanai.

Zirgu sēta “Klajumi” pusotru kilometru no Daugavas piedāvā izjādes un pārgājienus ar Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas zirgiem, reitterapiju un vingrošanu uz zirga. Naktsmītnes mājīgā guļbaļķu namiņā. Ir pirts.

Brīvdienu māja “Malaine” — Dridža ezera krastā ir lieliska vieta tieši klusuma cienītājiem.

Brīvdienu māja “Oāze” ir jauns objekts, atrodas jaukā un klusā vietā Skaistas ezera krastā.

Brīvdienu māja “Pīlādži” Bolta ezera krastā kā radīta makšķerniekiem. Piedāvā vēžošanu.

Brīvdienu māja “Skaistkalni” Dridža ezera krastā sola licencētu zveju ar tīkliem un zivju kūpināšanu. Saimnieks visu pastāstīs par jebkāda veida makšķerēšanu un palīdzēs izmēģināt praksē.

Brīvdienu māja “Stirnmeži” Jablonkas ezera krastā ieinteresēs peintbola spēlētājus. Saimniecībā audzē aitas, pēc pasūtījuma pagatavos svaigu aitas gaļas šašliku.

Brīvdienu māja “Sidari” Cērpa ezera krastā. Iespējams iegādāties ekoloģiski tīrus lauksaimniecības produktus, savākt ārstniecības augus. Telšu vietas piedāvā uz saliņas ezerā, ir arī divi mazi plosti un var rīkot kāzu launagu uz plosta nelielai kompānijai.

Brīvdienu māja “Skerškāni” Daugavas krastā. Saimniecībai piešķirts dabas dziedinātavas statuss. Ir lauku dziednieciskā pirtiņa, pikniku un telšu vietas. Trīs 8-vietīgie piepūšamie plosti.

Brīvdienu māja “Vaclavi” piedāvā ne tikai foreļu un citu zivju makšķerēšanu septiņos dīķos, bet arī naktsmītnes labiekārtotos namiņos, pirti, banketu zāli.

Brīvdienu māja “Dorotpole” atrodas vēsturiskajā vietā, kur kādreiz bija Livonijas ordeņa robeža, un piedāvā naktsmītnes, pirti, makšķerēšanu.

Lauku māja “Piekalne” piesaista tūristus ar Jevģēnija Pohoduna plašu gleznu galeriju, ieroču kolekciju.

Robežnieku pamatskola vasaras sezonā arī piedāvā naktsmītnes tūristiem.

Kempings “Sīveri” Sīvera ezera krastā piedāvā 44 treilera vietas, 140 telšu vietas. Piemērota piekraste sērfotājiem un nirējiem.

Audējas Indrā un Izvaltā gaida ikvienu gribētāju apgūt šo prasmi, apskatīties aušanas procesu un iegādāties suvenīrus — latgaliskās segas, grīdas celiņus u. c. Lai pilnveidotos un veicinātu savu izaugsmi un attīstību, audējas aktīvi piedalās dažādos projektos.

Īpašs prieks ir par čaklajām un idejām bagātajām Indras audējām. Šogad, 19. martā, Indras tautas nama telpās atvērta izstāžu zāle “Indras pūralāde”, kur apskatāmi Indras aušanas darbnīcas “Indra” audēju, arī mūsu vecmāmiņu darbi. Blakus telpā var vērot audēju darbu, ir iespēja ceļotājiem darboties pašiem. Audējas, strādājot senā tradicionālā latgaliešu “skalu deķu” tehnikā, saglabā amatu nākamajām paaudzēm.

Pēc iepriekšējā pasūtījuma Krāslavas novadā ražotas produkcijas degustāciju piedāvā SIA “Krāslava D” — pašražotas Krāslavas maizes un konditorijas izstrādājumu degustāciju, SIA “Krāslavas avots” — Krāslavas “dzīvā” alus degustāciju, ZS “Kurmīši” — ārstniecības tēju degustāciju, ZS “Guntiņi” — trušu gaļas degustāciju, ZS “Akati” — strausu olu omletes degustāciju. Savukārt medību organizēšanu tūristiem Krāslavas novadā piedāvā medību kolektīvi “VitaV” un “Gusena”.

— Paldies par interviju! Lai visiem veicas!

Juris ROGA