Es ar savu grāmatu ceļoju pa Krāslavu

Triju dienu laikā uzstājos auditorijās sešās vietās, vienā no tām, Augstkalnē, bija tikai pieaugušie grāmatmīļi, pārējās — skolu jaunatne.Ar savām jaunākajām grāmatām esmu daudz ceļojusi pa Latviju, bet skolu jaunatnes visvairāk sastapu Krāslavas un Dagdas novadā. Bija prieks redzēt, ka Dagdas vidusskolas, Krāslavas ģimnāzijas un Varavīksnes vidusskolas au- dzēkņi ir zinātkāri,pieklājīgi un mērķtiecīgi, ka viņi interesējas par literatūru un labprāt lasa grāmatas. Prieks bija redzēt skolotājus un direktorus, kuri arī piedalījās sarunā. Arī Izvaltā un mazajā Skaistas skoliņā bērni bija aktīvi, klausījās ar interesi un uzdeva daudz jautājumu par rakstīšanu un grāmatu tapšanu. Radās pārliecība, ka Krāslavas un Dagdas skolās ir erudīti, augsti izglītoti un kvalificēti skolotāji, jo tikai labiem skolotājiem ir labi audzēkņi. Grāmatu svētki man tiešām bija kā svētki. Paldies visām bibliotekārēm, organizatorēm — Valentīnas kundzei un Skaistas aktīvistei Antonijai Vecelei. Bet vislielāko pateicību izsaku Ločmeļu ģime-nei — Ādolfa kungam un Venerandas kundzei. Kuri uzņēma mani savā mājā, trīs dienas ēdināja, guldināja un sagādāja visērtākos apstākļus, lai es bez steigas un uztraukumiem varētu uzstāties Izvaltā un Augstkalnē, Dagdā, Skaistā un Krāslavas skolās. Šie jaukie cilvēki sagaidīja mani un pavadīja. Es jutos pagodināta, ka Krāslavas novada Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris — šinī gadījumā pareizi ir virsnieks — Ādolfs Ločmelis uzmanīgi sekoja līdzi manai uzstāšanās programmai, veda savā automašīnā uz norādīto vietu, manā brīvajā laikā izrādīja pilsētas un novada ievērojamākās vietas un stāstīja par vēsturiskajiem notikumiem. Apbrīnojams cilvēks — erudīts, izglītots, daudz lasījis.

Laipnā namamāte Venerandas kundze kā veikla cielaviņa tecēja pa māju, steidzās iepirkties, gatavoja maltītes mums un mazdēlam, sekoja manai labsajūtai, paspēdama pati skaisti saposties, moderni apģērbties un ieteikt vietas, uz kurām doties ekskursijās. Pateicoties viņiem, es skatījos Krāslavu no skatu torņa, Daugavu no skatu laukuma, redzēju Plāteru pili un parku, baznīcu,ielas un dārzus. Pabijām arī pie noslēpumainā Čertoka jeb Velnezera. Skaists mežs, brīnumains ezers, sirsnīgi cilvēki.

Paldies šai jaukajai, inteliģentajai un viesmīlīgajai ģimenei.

Rakstniece Santa MEŽĀBELE