“Mēs paši” ar Hipotēku bankas atbalstu

Ar populārās bankas organizatorisko un finanšu atbalstu pilsētā, kurai ir tūrisma perspektīvas, tika veikti vērienīgi labiekārtošanas pasākumi ar neaizmirstamu mu- zikālo noformējumu.

Pirmo reizi finanšu iestādes Krāslavas filiāle piedāvāja jaunizveidotajam novadam projektu konkursu “Mēs paši”, uz kuru atsaucās 41 finansējuma pretendents, diemžēl naudas lī- dzekļu limits bija stingri ierobežots, tika atbalstīti tikai 11 projekti. Atlases komisijā bija bankas pārstāvji un mār-ketinga nodaļas speciālisti Anita Šalme un Juris Rutenbergs, Latgales reģiona vadītājs Jānis Vaičulis un Krāslavas filiāles vadītāja Iluta Nartiša. Aizņemtības dēļ novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks bija klāt neilgu laiku, bet attīstības nodaļas vadītāja Ināra Dzalbe, laikraksta “Ezerzeme” pārstāve Ilona Stepiņa un es izturējām triju stundu maratonu. Atzīšos godīgi: darbs bija grūts, jo aiz katra projekta — cilvēku cerības, vērtīgas iniciatīvas, labi pazīstami to autoru vārdi. Taču konkurss ir konkurss, un asu debašu un punktu novērtējumu gaitā laimīgo loks pakāpeniski sašaurinājās. Uzreiz arī tika noteikti prioritārie virzieni — katoļu biedrības “Adveniat” projekts “Krāslavas Sv. Ludvika Romas katoļu baznīcas Sv. Vincenta un Sv. Roha torņu remonts” (Irēna Zambare), radošās darbnīcas izveide skolēniem Indrā — suvenīru izgatavošana starptautiskajam mazākumtautību festivālam “Latgales vainags” (Olga Jokste), kā arī labiekārtošanas projekts “Ziedošā pilsēta un skaists novads — saviem spēkiem” (Marija Kizjalo). Tā iecere ir izveidot energoietilpīgu ekonomisku un funkcionālu siltumnīcu puķu stādu audzēšanai, iesaistot darbā stipendiātus, kuri varētu apgūt darba iemaņas.

Iepriecina tas, ka tiks realizēts vēl viens Indras projekts (Ērika Zarovska), lai izpētītu vietējās keramikas tradīcijas, izmantotu iegūtās prasmes un zināšanas pastāvīgo darbu veidošanā (radošais plenērs), sakoptu mākslas skolas un mūzikas skolas teritoriju. Piekto pozīciju punktu skaita ziņā ieguva prāvests Eduards Voroņeckis par projektu “Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa — Krāslavas katoļu baznīcas centrālo vārtu remonts”. Atbalstīta Igora Markušonoka un Rīgas Valsts tehnikuma entuziastu iniciatīva atjaunot skolas mājturības un tehnoloģiju kabinetu.

Ierobežotu finanšu iespēju dēļ ne visi projekti saņēma pieprasīto līdzekļu apjomu, tajā skaitā arī iniciatori pienācīgi sakopt Krāslavas vecticībnieku kapsētu. Atzinības vārdus pelnījis pirmsskolas izglītības iestādes “Pīlādzītis” kolektīvs, kurš iesniedzis konkursam vairākus projektus, un viens no tiem — “Bērnu rotaļu laukuma pārvēr-tības” — guva finansējumu.

Nereģistrēta iedzīvotāju grupa “Krāslavieši”, izrādot apskaužamu centību, saņem līdzekļus tūristu vidū populārās Adamovas dabas takas tālākajai labiekārtošanai. No visas sirds gribētos apsveikt Valentīnu Ļebedkovu, Krāslavas pamatskolas bibliotekāri, par skolēnu desmitā radošā darbu krājuma “Pie kastaņiem skola skan” izveidi, kā arī foto klubu “Zibsnis” (Gunta Čižika), kurš gatavo fotoplenēru.

Nav vērts būt sarūgtinātiem tiem, kuriem šoreiz nepaveicās, kā arī nav jāapvainojas uz atlases komisiju, kura darīja visu, lai iekļautos noteiktajā summā (Ls 3510). Svarīgs kas cits: šo ieceru realizēšana padarīs dzīvi labāku. Pārējiem viss ir priekšā: ceļu uzveiks uz priekšu ejošais.

Aleksejs GONČAROVS