Probācijas dienesta Krāslavas teritoriālajai struktūrvienībai — 5 gadi!

VPD Krāslavas teritoriālās struktūrvienības vadītāja Marija Kampāne uzsver, ka Valsts probācijas dienests ir radīts, lai sekmētu noziedzības novēršanu valstī, nodrošinātu sabiedrībā izciešamo sodu kvalitatīvu izpildi un koor-dināciju un atslogotu pārējo tiesībsargājošo iestāžu darbu. Valsts probācijas dienesta izveide ir apliecinājums tam, ka sodīšanas sistēmai mūsu valstī nav atriebības rakstura, ka likumpārkāpējs nav zudis sabiedrībai un ka valsts uzņemas atbildību par savas sabiedrības locekļiem.
VPD ir vislielākais sodu izpildes dienests Latvijā, jo izpilda 68% no visiem tiesu lēmumiem krimināllietās. 2009. gadā strādāja ar 27296 probācijas klientiem, kas ir par 3,4% vairāk kā 2008. gadā. Tajā pašā laikā dienesta budžets 2009. gadā bija 3851375 latu, kas ir par 33% procentiem mazāk nekā 2008. gadā. Pērn VPD bija spiests samazināt savas funkcijas, pāriet uz 32 stundu darba nedēļu, kā arī no darba atbrīvoja 141 darbinieku jeb samazināja personālu par 32%, kas attiecīgi samazināja VPD iespējas veikt savas funkcijas augstā kvalitātē. Savukārt 2010. gada budžets ir par 11% mazāks nekā 2006. gada budžets, kad dienesta klientu skaits bija tikai 12081 jeb par 56% mazāks nekā 2009. gadā.

— Vai šīs izmaiņas skāra arī Krāslavas TSV darbiniekus?

— Jā, Krāslavas TSV darbinieku skaits tika samazināts no septiņiem uz pieciem.
Ar 2009. gada 1. jūliju saistībā ar grozījumiem likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam” VPD vairs neīsteno postpenitenciārās palīdzības (pasākumu kopums personu iekļaušanai sabiedrībā pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes) sniegšanas funkciju, kuru pirms VPD Latvijā neīstenoja neviena institūcija. Budžeta samazinājuma dēļ VPD bija spiests samazināt arī citu funkciju apjomu:
- līdz 2012. gada 31. decembrim Dienesta sagatavoto izvērtēšanas ziņojumu prokurors un tiesa var pieprasīt tikai par tām personām, kuras apsūdzētas noziedzīga nodarījuma izdarīšanā pret dzimumneaizskaramību un tikumību, kā arī par apsūdzētajiem, kuri noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī bija nepilngadīgi;
- līdz 2012. gada 31. decembrim Dienests neveiks to personu uzvedības kontroli, par kurām pieņemts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības;
- līdz 2012. gada 31. decembrim Dienesta apmācīts starpnieks izlīgumā iesaistās tikai pirmstiesas kriminālprocesa laikā;
- līdz 2012. gada 31. decembrim Dienests vairs neīstenos probācijas programmas brīvības atņemšanas iestādēs.

— Tad kādas funkcijas šodien veic VPD Krāslavas teritoriālā struktūrvienība?

— Mūsu struktūrvienība šodien pilda šādas funkcijas:
- sniedz izvērtēšanas ziņojumu par personām, kuras apsūdzētas noziedzīga nodarījuma izdarīšanā pret dzimumneaizskaramību un tikumību, kā arī par apsūdzēto, kurš noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdi bija nepilngadīgs.
- nodrošina probācijas programmu īstenošanu;
- veic uzraudzību nosacīti notiesātām personām, nosacīti pirms termiņa no soda izciešanas atbrīvotām personām;
- organizē kriminālsoda — piespiedu darbs — izpildi;
- organizē audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa — sabiedriskais darbs — izpildi;
- organizē un vada izlīgumu kriminālprocesā.
Lielākais klientu skaits ir uzraudzības, piespiedu darbu un probācijas programmu funkcijās. 2009. gadā piespiedu darbos ir par 30% klientu vairāk, salīdzinot ar 2008. gadu.

— Kā jūs raksturotu Krāslavas un Dagdas novada noziedzniekus?

— Tie ir cilvēki, kuri nožēlo izdarīto, kaut bieži vien to nevēlas izrādīt. Sodu labprātāk izcieš brīvībā, nevis atrodoties ieslodzījuma vietās. Tie ir cilvēki, kuri vēlas paši izmainīt savu dzīvi un vairāk neizdarīt noziedzīgus nodarījumus. Arī VPD darbinieki motivē viņus kļūt par likumpaklausīgiem pilsoņiem.

— Tomēr ir gadījumi, kad probācijas klients nepilda tiesas vai prokuratūras uzliktos pienākumus. Kā tad?

— Ja kāds vai kādi nesaprot vai nevēlas saprast piespriestā soda nopietnību, tad dažos gadījumos rakstām ie-sniegumu tiesai ar lūgumu pieņemt lēmumu par nosacītās notiesāšanas atcelšanu un spriedumā noteiktā soda izpildīšanu nosacīti notiesātajam vai aizstāt piemēroto sodu — piespiedu darbs — ar arestu.

— Lai vairotu sabiedrības informētību par iespēju risināt konfliktus, kas radušies noziedzīga nodarījuma dēļ, ne tikai tiesas, bet arī izlīguma ceļā, Valsts probācijas dienests sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Sabiedriskās politikas centru “Providus” un Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti no 17. līdz 21. maijam rīkoja izlīguma nedēļu. Pastāstiet par izlīguma būtību mūsu lasītājiem, kuriem varbūt nebija iespējas apmeklēt šos pasākumus.

— Šajā nedēļā tika popularizēta izlīguma būtība. Rīgā un citās Latvijas pilsētās notika informatīvi pasākumi, diskusijas un semināri ekspertiem, studentiem, skolēniem un citiem interesentiem par Valsts probācijas dienesta organizēto izlīgumu.
Pirmie izlīgumi tika organizēti 70. gadu vidū Kanādā un Amerikā. Eiropas valstīs izlīguma modelis ir radies 80. gados un turpina veiksmīgi attīsties. Norvēģijā jau tiek īstenoti aptuveni 8000 izlīgumu gadā un tikai 10% gadījumu izlīgums starp cietušo un likumpārkāpēju dažādu iemeslu dēļ netiek panākts.

Izlīguma pamatā ir taisnīguma atjaunošanas pieeja, kuru pasaulē izmanto kā noziedzīga nodarījuma radītā ļaunuma mazināšanas vai likvidēšanas veidu. Taisnīguma atjaunošana mūsu valstī ir vēl neierasta tiesību filozofijas pieeja. Tas ir veids, kādā tiek aplūkots noziedzīgs nodarījums — nevis kā likumpārkāpums pret valsti, bet kā konflikts starp sabiedrības locekļiem. Taisnīguma atjaunošana notiek caur šī konflikta atrisināšanu, turklāt šo taisnīgo risinājumu nenosaka profesionāļi, bet pašas konfliktā iesaistītās puses. Šīs pieejas mērķis ir sniegt iesaistītajām pusēm iespēju pārrunāt noziedzīgā nodarījuma radītās sekas, lai mazinātu to ietekmi uz viņu dzīvi nākotnē.

Tāpat kā citās Eiropas valstīs, arī Latvijā cietušajam un likumpārkāpējam ir iespējas iesaistīties izlīguma procesā, kuru īsteno Valsts probācijas dienests. To ir iespējams veikt visās kriminālprocesa stadijās un visos tā veidos. Izlīgums starp cietušo un likumpārkāpēju var būt par iemeslu kriminālprocesa izbeigšanai, dažos gadījumos tiesa to var ņemt vērā, nosakot sodu.
Izlīguma galvenā būtība ir brīvprātīgs un miermīlīgs sarunu process, kā rezultātā cietušais un likumpārkāpējs kopīgi vienojas par savstarpēji pieņemamu un taisnīgu risinājumu. Sarunas palīdz uzturēt starpnieks, kurš ir īpaši apmācīts konfliktu risināšanā. Tas nevienu netiesā, ievēro konfidencialitāti, neitralitāti un vienlīdzīgu attieksmi.

Sabiedrībā bieži vien valda uzskats, ka cilvēku var pārmācīt tikai sodot. Taču likumpārkāpēja sodīšana ne vienmēr spēj nodrošināt cietušajam dusmu, nomāktības, kauna vai vainas apziņas mazināšanos, kā arī nesniedz likumpārkāpējam iespēju pašam uzņemties atbildību par savu nodarījumu.

Veiksmīga izlīguma rezultātā abas iesaistītās puses ir ieguvējas. Cietušais ieņem aktīvu lomu, paužot savu attieksmi un uzklausot likumpārkāpēja viedokli par notikušo. Cietušajam ir iespēja saņemt atvainošanos, morālo gandarījumu vai materiālo atlīdzību par zaudējumiem, saglabājot neitrālas attiecības ar likumpārkāpēju. Savukārt likumpārkāpējam, kurš uzņemas atbildību par nodarīto, tiek piedāvāta iespēja atlīdzināt cietušajam nodarītos zaudējumus, kas veicina izpratni par nodarīto ļaunumu un sniedz iespēju apgūt jaunas iemaņas konfliktu risināšanā. Tā ir arī iespēja lūgt un saņemt piedošanu. Likumpārkāpējs tiek motivēts pārdomāt savu uzvedību un izvēlēties citus uzvedības modeļus nākotnē.

— Paldies par atbildēm!

Juris ROGA