Krāslavā 9. Grāmatu svētku tradicionālā “Latvijas Avīzes” publiskā diskusija šoreiz par tēmu “Veselības aprūpe Latvijā — kā palikt dzīvam?”, vedināja uzdot pāris jautājumu 9. Saeimas deputātei Sarmītei Ķikustei.
— Nepilnus divus mēnešus pēc Tautas partijas aiziešanas no valdības Saeima nupat kā apstiprināja amatā jauno veselības ministru Didzi Gavaru...
— Pirms balsot par Didzi Gavaru kā veselības ministru, mēs frakcijā runājām par tām tendencēm, kuras var nosaukt par pozitīvām medicīnas jomā, piemēram, finansējums atkarībā no iekšzemes kopprodukta nav samazināts 2010. gadā, salīdzinot ar 2009. gadu, kā premjers arī solīja atbalstīt veselības nozari. Ja skatāmies konkrētos skaitļos, tad tas tomēr ir mazāk, bet ne tik daudz mazāk, kā tika apgrieztas daudzas ministrijas, šī gada budžetu sastādot.
Par vairāk pozitīvu var atzīmēt arī to, kas apmaksāto medikamentu apjoms no 66 miljoniem tiek palielināts uz 71 miljonu šogad. Pozitīvā lieta ir sociālais spilvens, kas ir Eiropas Savienības nauda, kuru diemžēl nevar izmantot, lai palīdzētu stacionāriem pārdzīvot šos grūtos laikus, bet var izmantot tieši sociālās palīdzības sniegšanai: medikamentu, pacientu līdzmaksājumu apmaksai, par dažādiem izmeklējumiem un ārsta vizītēm.
Protams, ir lietas, kuras par pozitīvām nosaukt nevaru, bet es nevaru atbildēt Veselības ministrijas ierēdņu vietā, kāpēc pacientu plūsma un pacientu skaits, kas tika plānots šogad, ir tik krasi samazināts, salīdzinot ar pagājušo gadu. Šogad ieplānots ārstēt tikai 195000 pacientu! Lai gan pēc pirmo četru mēnešu datiem redzam, ka līdz gada beigām tie būs 340000 pacientu. Līdz ar to tas deficīts, kas izveidojies slimnīcām par sniegtajiem pakalpojumiem un kas būs jāno- sedz līdz gada beigām, ir 35 miljoni latu, un es domāju, ka jaunajam veselības ministram ir pirmais un galvenais uzdevums atrast šo finansējumu. Acīmredzot par to būs jālemj MK, bet šis finansējums ir jāatrod.
— Iedzīvotāji ļoti satraukti par mazajām aptiekām, kas it kā tiks slēgtas? Kas patiesībā notiks ar mazajām lauku aptiekām?
— Uz šo dienu nekas nav mainījies: likumā rakstīts, ka no 2011. gada 1. janvāra aptiekas var piederēt tikai farmaceitiem. Turklāt šī likuma norma tika iebalsota pirms desmit gadiem. Visi zināja, ka tā tam jābūt. Šodien situācija tāda, ka nav tik daudz farmaceitu, kā mēs vēlētos, lai visas lauku aptiekas strādātu. Tāpēc es pieļauju, ka Saeimā noteikti vajadzēs mainīt likumu, lai atļautu šīs īpašuma tiesības ne tikai farmaceitiem, bet jebkuram uzņēmējam, kurš ir gatavs šajā farmācijas biznesā strādāt. Tas dotu garantiju, ka mazās lauku aptiekas netiks slēgtas un ka tajās var strādāt ne tikai farmaceits, bet arī farmaceita palīgs.
Diskusija par šo jautājumu tikai sākas, vēl nekas nav lemts un nav skaidrs, pa kuru ceļu likumdevējs ies. Problēma ir, bīstamība ir no abām pusēm. Ja aptiekas paliek farmaceitu rokās, tad tās mazās tiek slēgtas, jo nav kas strādā. Ja aptiekas nonāk uzņēmēju rokās, tad ļoti iespējams, ka tās nonāk lielo aptieku tīklu pārziņā, un arī nav skaidrs, kurš no šiem labumiem būs labāks un kurš no šiem sliktumiem sliktāks. To pierādīs tikai un vienīgi dzīve, bet kā mums pieņemt Zālamana lēmumu, lai visi būtu apmierināti, lai vilks paēdis un kaza dzīva, domāju, mēs par to vēl ļoti, ļoti diskutēsim.
Juris ROGA