Ir sievietes!

Aprīļa nogalē Rīgā, Latviešu biedrības nama Zeltā zālē tika atzīmēts zīmīgs notikums. Te svinīgos apstākļos pulcējās Eiropas parlamenta deputātes Sandras Kalnietes organizētā konkursa “Atdzimt no pelniem” laureātes. Visdažādākā vecuma sievietes ar visdažādāko nodarbošanās veidu piedalījās svinīgajā noslēguma ceremonijā, kurā, kā jau mēs stāstījām, piedalījās arī mūsu novadnieces.

Šī labā pasākuma būtība vispār skaidri lasāma pašā konkursa nosaukumā. Ja runāsim īsi, neiedziļinoties sīkumos, organizētāju mērķis bija atzīmēt daiļā dzimuma pārstāves, kuras “par spīti” un “neraugoties uz...” spēja pārvarēt sarežģītu dzīves posmu, atdzimt, koncentrēt spēkus un sasniegt jaunas virsotnes.

To divu desmitu Latvijas biznesa lēdiju skaitā, kuras rudenī dosies ekskursijā uz Briseli, bija arī Robežnieku pagasta iedzīvotāja Valija Ižika, kuru lieliski pazīst gan daudzi vietējie iedzīvotāji, gan citu mūsu valsts apdzīvoto vietu pārstāvji. Vēl jo vairāk — bauda viņas darba augļus. Lūk, arī pavasara gadatirgus dienā bioloģiskās zemnieku saimniecības “Smaidi” izgatavotajām segām un spilveniem (visdažādāko izmēru un krāsu) bija liels pieprasījums. Cilvēki nāca klāt, interesējās. Bet daudzi, uzzinājuši produkcijas cenas un salīdzinājuši tās ar kvalitāti, stipri nožēloja, ka nav zinājuši par to agrāk un pirkuši importa vilnas segas, kuru cenas ir krietni lielākas.

... Valija laipni pavadīja kārtējo pircēju, un man radās iespēja dažas minūtes parunāties ar viņu. “Tas ir lieliski, ka Kalnietes kundzei radās šāda konkursa organizēšanas ideja. Un mani nemaz nemulsina tas, ka es nekļuvu par uzvarētāju. Galvenais, ko mēs saņēmām, pat ne ekskursija uz Briseli (lai gan arī tas ļoti patīkami), bet gan kontaktēšanās, pieredze, kurā sievietes labprāt dalās cita ar citu. Katrai no konkursa dalībniecēm ir savs pamācošais stāsts, savs skatiens uz pasauli, ko ir tik derīgi uzzināt,” teica Valija.

Šajā sakarā Valija atcerējās arī konkursu “Radošākais amatnieks Latgalē”, kuru rīko Latgales Kultūras un vēstures muzejs Rēzeknē, kur viņa, starp citu, savulaik saņēma diplomu par inovācijas risinājumu ieviešanu. Arī tas pasākums kļuva par nenovērtējamu pieredzi.

“Ļoti patīkami arī tas, ka konkursa uzvarētāja Vija Ancāne ir latgaliete. Respektīvi, tiesneši bija taisnīgi. Provinciāļiem taču nereti “nodara pāri”, viņiem nevelta uzmanību, un iznākumā uzvaras laurus plūc tie, kuri dzīvo tuvāk galvaspilsētai. Šoreiz bija citādi, bez krāpšanas.”

Valija arī pati nevar skaidri atcerēties, tieši kurā gadā sāka savu biznesu, ar kuru nodarbojas tagad. Tas viņai sagādā prieku, un, kas ir svarīgi, darbs ir ienesīgs. Saimniecībā ar dzīves apliecinošu nosaukumu “Smaidi” ir vairāk nekā 300 aitu. Ar gaļas, kā arī vilnas izstrādājumu noietu problēmas nerodas. Dažos nelielā ģimenes biznesa pastāvēšanas gados sistēma, starp citu, noregulējusies. Visa darba lauvas tiesa pienākas Valijai. “Ja ir kādi lieli pasūtījumi, tad, protams, ņemu palīgā cilvēkus, taču principā visu daru pati,” viņa sacīja ar možumu balsī. Saimniecība diezgan sekmīgi realizē Eiropas projektus, jo, kā paskaidroja īpašniece, ja ir iespēja saņemt līdzekļus, kāpēc neizmantot šādu iespēju. Tam jāpiekrīt.

Starp citu, Valijas līdzdalība šādā konkursā ir vēl viens apliecinājums tam, ka nostaigātais ceļš nav bijis viegls. Tāpēc jo vērtīgāks ir tas, ko izdevās sasniegt...

Ir sen zināms, ka sievietes nereti ir apveltītas ar īpašībām, kas raksturīgas, šķiet, tikai cilvēces stiprā dzimuma pārstāvjiem. Un ļoti bieži daudzas no viņām pārspēj vīriešus — gara spēka, uzņēmības, prāta elastības (lai piedod mūs vīrieši!) ziņā, instinktīvi un ātri reaģējot uz lietām, kas vīriešiem kļūst acīmredzamas tikai pēc ilgām un mokpilnām pārdomām. Un jebkura sieviete, kura atpazina sevi šajā aprakstā, bez šaubām, atradīs savu vietu zem saules. Tāpat kā to atrada mūsu varone.

Marina NIPĀNE