Nesen Dagdā viesojās Viskonsīnas universitātes profesors Juris Plēsums no ASV. Uz viņa lekciju sapulcējās Dagdas novada zemnieki, kurus interesē gaļas liellopu audzēšanas metodes un perspektīva nākotnē. Bija arī Krāslavas novada interesenti no Skaistas un Aulejas.
Lekcijas gaitā pēc uzdotajiem jautājumiem varēja secināt, ka mums šī tēma nav vienaldzīga. Tika uzdoti jautājumi par šķirņu krustošanu, kādas šķirnes vairāk piemērotas Latvijas dabas apstākļiem. Profesors atbildēja uz uzdotajiem jautājumiem izsmeļoši, kā arī uzdāvināja grāmatas un datorversiju “Gaļas liellopi un liellopu gaļas ražošana Latvijas apstākļos”. Ar šīm tēmām var iepazīties pie manis — Dagdas novada lauku attīstības speciālistes.
”Plānojot uzsākt gaļas liellopu ganāmpulka izveidi lopkopības attīstīšanai, vispirms ir jāpārliecinās, vai saimniecība spēs paredzēto ganāmpulku nodrošināt ar attiecīgu barību un vai ir nepieciešamās zināšanas un darbaspēks. Ir jāpārzina tirgus iespējas — vai izaudzēto lopu realizācija nodrošinās plānoto peļņu. Peļņa lopkopībā ir atkarīga ne tikai no tirgus cenām, bet arī no lopu audzēšanas efektivitātes.
Parasti komerciāli rūpnieciska ganāmpulka izveidošanas mērķis ir izmantot zemi un no tās iegūto ražu (zālaugus un citus lauka kultūraugus), izēdinot to zīdītājgovīm, jaunlopiem vai nobarojamiem lopiem, lai iegūtu peļņu. Tas nozīmē, ka šādā saimniecībā ir jābūt intensīvi attīstītai ražošanai. Neviens zemnieks nevar atļauties audzēt liellopus, kas nenes peļņu.
Ekonomiski nozīmīgi ir šādi lopus raksturojoši rādītāji: atražošanas spējas; teļu dzīvmasa, atšķirot tos 205 dienu vecumā; dzīvmasa gada vecumā; barības izmantošanas efektivitāte; liemeņa kvalitāte; produktīvā mūža garums — ilgmūžība; ķermeņa uzbūve; ģenētisko defektu trūkums; lopu uzvedība — mierīgums.
Atražošanas spējas vai tās efektivitāte (daudz veselīgu teļu) ir svarīgākie ganāmpulku raksturojošie radītāji, jo tie visvairāk iespaido ganāmpulka rentabilitāti.
Latvijas gaļas liellopu audzētājiem ieteicams izvēlēties divas vai trīs pamatšķirnes un līdzīgu skaitu papildu šķirņu terminālkrustojumiem vai rotācijkrustojumiem. Gaļas lopu rūpnieciskā audzēšana nav iedomājama bez Anguss (melno, sarkano vai abu — liemeņu kvalitātē nav atšķirības) un Herefordas šķirņu dzīvniekiem. Krūmu un nezāļu izplatības ierobežošanai var izmantot Hailandes šķir- nes dzīvniekus, bet savvaļas lopkopībai ekonomiski izdevīgāki ir Gelovejas šķirnes lopi, ka arī Gelovejas un Anguss šķirnes krustojumi vai minētās pamatšķirnes. Hailandes un Anguss šķirnes krustojuma dzīvnieki arī uzlabo lopu ātraudzību un rentabilitāti.
Divas pazīstamākās ātraudzīgās šķirnes, kas sevi ir labi pierādījušas, ir Šarolē un Limuzīnas lopi.
Latvijā ir pieejami abu šķirņu labi genotipi, un nevajadzētu saimniecībās ieviest vēl kādas citas šķirnes.
Terminākrustojumu vajadzībām var lietot citu līdzīgu šķirni (piemēram, Simentāles, Pincgauas vai Gelbvie), izmantojot mākslīgo apsēklošanu”. (Tas bija ieskats dāvātajā grāmatā).
Bet es iesaku konsultēties gan par gaļas liellopu audzēšanu, gan zīdītājgovīm, kā arī par visām lopkopības nozarēm un ar to saistītajām problēmām Krāslavas LLKC birojā pie lopkopības konsultantes Andas Leikumas.
Varbūt viņai nav tik augsta titula kā Plēsuma kungam, bet gan personīgās pieredzes, gan zināšanu viņai ir pietiekoši, lai atbildētu uz visiem jautājumiem, saistītiem ar lopkopību.
Lūcija NIKITINA, Dagdas novada LAS