Ilgi gaidītais pavasara siltums nu ir klāt — vai tas nav iegansts doties pastaigās pa pilsētu! Krāslavas atpūtas maršruti nemainās nu jau gadsimtu gaitā: pilsētas centrs, vecais parks, Karņicka piemineklis... Iepriecina tas, ka pēdējos gados mēs kļuvām par Krāslavas atjaunotnes lieciniekiem un dalībniekiem. Mūsu pilsēta izsenis taču tiek dēvēta par Latgales Šveici. Gleznainie pakalni un skaistās Daugavas loki, pārupes priežu sils, trīs piepilsētas ezeri — tā ir nenovērtējama dabas dāvana. Šķiet, ka pati unikālā vide mudina pilsētiņas iedzīvotājus saudzēt šo pasakaino savas dzīves vietu.
Kaut tā būtu! Tajā laikā, kad tūkstošiem lielās pavasara talkas dalībnieku sakopa katru pilsētas stūrīti, kad ziedu sega pārklāja zālienus, tika iestādīts desmitiem jauno liepiņu, nesnauda arī vandaļi.
Labais un ļaunais — šī tēma nebūt nav jauna. Par huligānu izdarībām nakts ielās man nācies gatavot fotoapsūdzības gan pirms trim, gan pirms četriem gadu desmitiem. Dīvaina lieta: pilsētnieku skaits mazinās, bet vandālisma faktu nekļūst mazāk. Lūk, arī šī gada pavasaris daudzējādā ziņā sarūgtināja labiekārtotājus. Pateicību pelnījuši krāslavieši, kuri ar sāpēm sirdī vēršas redakcijā. Arī jebkurš pilsētnieks bez grūtībām pamanīs nakts huligānu “darba” pēdas. Nesen tika nolauzti jaunie kociņi Rancāna ielā un gar ceļu, kas ved uz tiltu pāri Daugavai. Kādreiz ar Hipotēku bankas atbalstu šajā pilsētas stūrītī talkotāji iestādīja desmitiem liepiņu, un tikai reto kociņu nav skārusi jauno vandaļu roka. Tādi nu tagad tikumi: nakts līksmošana beidzas ar grautiņiem. Cieš ne tikai zaļie apstādījumi, tiek dauzīti logi, liektas ceļa zīmes, gāzti soliņi, kropļoti atkritumu konteineri. Protams, var pārmest pašvaldības policijai, taču, manuprāt, daudz efektīvāk būtu pašiem vecākiem pievērst lielāku uzmanību saviem bērniem, kuri pieraduši sagaidīt rītausmu pilsētas ielās.
Otrā problēma — puķu dēstu zagšana no zālieniem. Nakts “biznesmeņi” jau atstājuši savas pēdas Rīgas, Pārceltuves, Prospekta ielā. Viņi nav saudzējuši arī Latvijas kontūru — zālienu, kas rotā nogāzi pie pilsētas bibliotēkas. Bikli loloju cerību, ka pēc šīs publikācijas izlasīšanas nozagtās puķes turpmāk nesagādās estētisku baudu tiem, kuri pieraduši rosīties tumsas aizsegā. Pareizi runā: diena domāta labiem cilvēkiem, bet nakts — sliktiem. Un kā būs jāskatās acīs kaimiņiem, kad slepenie darbi tiks atklāti. Lai cik valdziņš vītos...
Aleksejs GONČAROVS
.jpg)
.jpg)
