Piektā publikācija
Vīriešiem un sievietēm ir pilnīgi dažāda attieksme ne tikai pret stresa situācijām, bet arī pret realitāti kā tādu. Tipisks vīrietis pieņem un apstiprina tikai to realitāti, kas pastāv reāli, vispirms sociālo.
Ar to izskaidrojama vīriešu galvenā atšķirība no sievietēm. Sievietēm ir nosliece radīt ap sevi ērtu realitāti vai īstenības ilūziju. Dmitrijs Frolovs, psihologs, sistēmanalītiķis, stratēģiskās plānošanas speciālists (Sanktpēterburga), šo mūsu mīļo nodarbi dēvē par “realitātes sagrozījumu, pamatojoties uz sieviešu loģiku”. Un turpat paskaidro: “Taču īstenībā tas nav realitātes sagrozījums, tā jau ir cita realitāte, smalka, no fantāzijas jomas. Lieta tāda, ka sievietēm labāk darbojas tēlainā domāšana, iztēle. Sastopoties ar pasaules nepilnību, sieviete ne vienmēr var mainīt to, kas viņai nepatīk.” Psihologi pārņēma no angļiem labu rekomendāciju: ja jūs nevarat mainīt situāciju, jūs varat mainīt attieksmi pret to. “Lai mainītu attieksmi pret situāciju, sieviete liek lietā savu iztēli, kaut ko pieliek klāt, kaut ko piedomā, uz kaut ko aizver acis... Iznākumā mēs iegūstam tādu iluzorisku priekšstatu par situāciju, kurā ir ērti...”
Nezinu, vai vīrieši lasa šīs publikācijas, taču te man gribētos vērsties tieši pie viņiem. Dārgie vīrieši! Nesteidzieties izdzēst savu sieviešu ilūzijas! Esiet iecietīgi pret viņām un pacietīgi! Galvenais, ka tur, šajā savā pasaulē, sievietei ir mierīgi! Un jums, patiesību sakot, mazāk darba.
Nākamā atšķirība ir tā, ka vīriešiem pēc D. Frolova atzinuma piemīt ģeniāla vīriešu loģika. Tās darba mehānisms ir apmēram šāds. Veicot konsekventas loģiskas operācijas, vīrietis var sataustīt un atklāt tādu vispārēju likumsakarību, kas darbojas reali-tātē. Kad viņš atrod izskaidrojumu notiekošajam, saprot, kāds likums darbojas vienā vai otrā situācijā, un viņam kļūst skaidrs, ko ar to darīt. Ja saskaņā ar saviem secinājumiem vīrietis var mainīt situāciju, viņš to maina. Ja viņš saprot, ka pašreizējos apstākļos tas nav iespējams, tad vai nu zaudē interesi par situāciju, vai arī gatavojas ilgai karadarbībai. Otra vīriešu loģikas sastāvdaļa ir viņu tieksme atrast kādu likumsakarību, formulu, kas izskaidrotu viņam realitātes likumus. Atcerieties grāfu Kaliostro — cik ilgi un mokoši viņš mēģināja atrast mīlestības formulu! Izrādās, ka vīrietim ir ārkārtīgi svarīgi radīt savu teoriju, kas izskaidrotu viņam pasaules uzbūvi, savstarpējo attiecību likumus un to, kas ir sieviete. Iedomājieties, cik tas ir mokoši! Tā vien gribas radīt instrukciju, kā mūs izmantot! Pēc pazīstamā psihoterapeita Alfrēda Ščegoļeva (Pēterburga) vārdiem gadās tā, ka vīrietim “pasaules intelektuālais modelis ir svarīgāks par pašu pasauli.”
Kas sakāms par jebkuru jaunu informāciju, mums ir pilnīgi dažāda tās uztvere. Vīriešiem vajadzīgi papildpierādījumi, apstiprinājumi, fakti. Tas kaitina daudzas sievietes, jo dažas lietas mēs izprotam intuitīvi. Tas mums šķiet acīmredzami. Bet vīriešiem — apstrīdami, tādi, kam nepieciešami pierādījumi. No tā izriet nākamā būtiskā atšķirība — mūsu dzīves emocionālajā stāvoklī. Vīrietis saprot otra cilvēka emocionālo stāvokli, ja var izskaidrot sev tā avotus, šo emociju cēloņus. Kad vīrietis nevar izskaidrot cita cilvēka emocijas, viņš vai nu padodas panikai, vai vispār noliedz tiesības uz šo emociju izpausmēm, vai tomēr mēģina atrast to rašanās cēloni (redzat, cik viņiem tas ir sarežģīti). No šejienes arī vīriešu attieksme pret sieviešu asarām un histēriju. Kad sieviete sāk raudāt, vīrietis visbiežāk dusmojas. Bet mums tieši šajā brīdī tā vajadzīgs viņa atbalsts (vai tāpēc mēs reizēm arī raudām?). Lūk, arī problēma. Sieviete gaida no vīrieša cēlsirdību, kam noteikti jāizpaužas mierinājumā un rūpēs. Vīrietis viņas asarās redz mēģinājumu manipulēt un izmisīgi turas pretī. Viņa redz visā tajā viņu savstarpējo attiecību pilnīgu krahu, turpretim viņš saka, ka, lūk, viss, ko viņa jūt, ir tīrās muļķības un jau sen laiks nomierināties, visbeidzot iet un pagatavot vakariņas.
Viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc tiek meklēta psihologa palīdzība, ir savstarpējās saprašanās trūkums. Nosacīti runājot, sieviete grib, lai vīrietis justu tāpat kā viņa un izmantotu intuīciju attieksmē pret viņu, bet vīrietis grib zināt viņas emociju izpausmes algoritmu. Viss! Mēs klusējam un gaidām, kamēr viņi attapsies, bet viņi dusmojas, jo nezina iemeslus. Aptuveni tā. Visbriesmīgākais ir tas, ka šāda situācija ļoti ātri samilzt, no tās ir grūti izkļūt patstāvīgi. Izstrādāts ļoti daudz dažādu metodiku, speciālu psiholoģisku metožu un vingrinājumu savstarpējo attiecību noregulēšanai ģimenē. Bet ja būtu elementāras zināšanas par to, ka mēs un viņi domājam dažādi, daudzu problēmu varētu nebūt vispār.
Pēdējā zīmīgā atšķirība (pēc D. Frolova apgalvojuma): sieviete atbild par pēcnācēju kvalitāti, bet vīrietis — par to skaitu. Tāpēc viņa izvēlas labākos, bet viņš — daudzas. To nosacījusi daba, ģenētiskā atmiņa, kods. Jā, diemžēl mums, sievietēm, tas skan maz iepriecinoši. Taču tie ir tikai dabas mehānismi un zinātniskais vispārinājums. Tā ka mēs vienmēr varam ieslēgties savā ilūziju pasaulē, kur saviem vīriešiem būsim vienīgās un neatkārtojamās, bet vēl labāk — ar savu maģisko spēku pārvērtīsim šo ilūziju par realitāti.
Par mīlestību, starp mums, meitenēm, runājot, jānorāda, ka vīrieši un sievietes mīl dažādi. Iemīlējusies sieviete ir prieka pārpilna, bet iemīlējies vīrietis izjūt atbildību par mīļoto. Iemīlējusies sieviete vēlas vairāk laika pavadīt ar mīļoto, bet iemīlējies vīrietis gatavs doties uz tālām zemēm un pārdzīvot šķiršanos tādēļ, lai sarūpētu mīļotajai trofejas un dāvanas. Mīloša sieviete gatava piedot neuzticību, bet iemīlējies vīrietis var izrādīties apsēsts ar greizsirdību un atriebību. Jūtot, ka zūd mīlestība, sieviete nododas skumjām, bet vīrietis meklē jaunu objektu...
Sieviete un vīrietis ir ļoti dažādi. Tā ir galvenā pašas dzīves intriga!
Piedāvāt tēmu jaunai publikācijai jūs varat, uzrakstot uz laikraksta “Ezerzeme” e-pastu ezerzeme@ezerzeme.lv. Ja nepieciešama privāta konsultācija, izmantojiet mājaslapas www.planeta-i.lv pakalpojumus.
Vēlu jums visiem jauku pavasari!
Irina JAPIŅA, praktizējoša, sertificēta psiholoģe, psiholoģijas maģistre, Baltijas praktizējošu psihologu asociācijas locekle