Jāsāk ar domu!

Ukrainas fotomākslinieku savienības biedrs Anatolijs Kauškalis sagādāja nelielu pārsteigumu Andrupenes pamatskolas 7. klases skolēniem, novadot viņiem teorētisku un praktisku mācību stundu fotogrāfijā. Protams, iedotās zināšanas bija tikai piliens jūrā, bet fotomākslinieka un kinooperatora mērķis bija radīt bērnos interesi par fotografēšanu kā par mākslu, nevis vienkāršu fotoaparāta slēdža klikšķināšanu.

“Kurš zina, kas ir fotogrāfija?” Anatolijs iesāka sarunu ar šo vienkāršo jautājumu. ”Tas ir tests jums. Atbildot, kāds parasti runā par fototehniku, tāda vai cita aparāta priekšrocībām, cits — par noķertiem momentiem. Te arī izpaužas cilvēka mākslinieciskā nosliece. Fotogrāfija ir māksla. Lai ar to nopietni nodarbotos, ir jāiepazīst un jāapgūst ļoti daudz: māksla, glezniecība, grafika, klasiskā Latvijas un pasaules fotogrāfija, literatūra, pat mūzika ļoti palīdz. Fotogrāfija nav tikai darbība, vispirms tā ir domāšana un vērošana. Ja tu gribi nobildēt ķieģeli, tev pašam ir jākļūst par ķieģeli.”

Ņemot vērā, ka laika bija maz, Anatolijs aicināja skolēnus pamest klases telpu un turpināt nodarbības pagalmā, uzreiz savijot teoriju ar praksi. Ko fotografēt? Atbilde nāca pati par sevi — sociālajos portālos skolēni visbiežāk izvieto savas un draugu fotogrāfijas. Viena meitene ņēma rokās fotoaparātu, viņas draudzene ar krītu zīmēja uz asfalta “klasītes”. Anatolijs skaidroja, visam jābūt patiesam, nevis iedomātam: ja gribas fotografēt cilvēku, kurš zīmē vai spēlē “klasītes”, tad jāņem rokā krīts un jāuzzīmē “klasītes”. Jaunajai fotogrāfei nācās gan pakāpties uz soliņa, gan nokāpt no tā, gan pietupties, izvēloties fotografēšanai augsto, vidējo un zemo punktu. Fotomodeļa lomā iejutās arī dūšīgāks puika, uz kura Anatolijs rādīja, kā darbojas gaisma un cik dažādi var nofotografēt vienu un to pašu cilvēku, prasmīgi izmantojot dabīgo apgaismojumu.
“Vienkāršs cilvēks otru cilvēku parasti fotografē frontāli, bet vajag mainīt šo paradumu, ja gribam iegūt labas bildes,” uzsvēra Anatolijs. Pievēršoties kompozīcijas jautājumam, fotomākslinieks skolēniem akcentēja — kadrā nav jābūt liekām detaļām.
Bērni uzdeva savus jautājumus un saņēma atbildes. Šīs darbošanās laikā tapušās bildes pēc mājturības skolotāja lūguma Anatolijs atstāja skolas datorā, lai ieinteresētie skolēni varētu tās aplūkot un nostiprināt atmiņā dzirdēto. Var droši sacīt, ka mākslinieka un skolēnu laiks netika izšķiests velti, jo uz Anatolija pēdējo jautājumu: “Ar ko jāsāk fotografēšana?” sekoja pareiza atbilde: “Jāsāk ar domu!”.

Juris ROGA