Dalās atmiņās

Divas desmitgades nav izdzēsušas no viņa atmiņas nedz barikāžu dienu notikumus, nedz puča laiku, nedz to, kas pēc tam notika tepat Krāslavā, apzīmogojot partijas komitejas ēkas kabinetus. Viņš arī atcerējās kolhoza laikus, atzina, ka nepatikuši padomju varas likumi, bet nav centies apiet likumu ar līkumu, lai arī citi to darījuši uz nebēdu.
”Puča dienās man piezvanīja un sacīja, lai braucu uz Rīgu, bet automobili atstāju Rīgas pievārtē, tālāk — ar sabiedrisko transportu,” P. Koroševskis kavējas atmiņās. “Iebraucu Ogrē, mašīnu atstāju maksas stāvlaukumā, sēdos vilcienā uz Rīgu. Augstākās padomes ēkā pārāk neviens neko nepaskaidroja... Viss notika klusu, neviens jau neko īsti nezināja. Nevarēju noturēties nesmējies — atnes mums gāzmaskas, dažus matračus. Redz, šodien nevarēs iet uz kopmītni, iesaka gulēt tepat. Gulējām, lai gan kāda tur gulēšana. ..Paldies Jeļcinam, ka viņš ar savu komandu izglāba Latviju. Ja būtu uzvarējuši pučisti, neviens nebūtu mūs glābis. Pielietotu represijas, un viss.”
P. Koroševskis piedalījās Krāslavas kompartijas ēkas kabinetu apzīmogošanā. Viņš atceras, ka miskastes pie ēkas kūpēja ne vienu dienu vien. Atbraucis uz tagadējo policijas ēku, Pēteris jautāja: “Kurš brauks?” Viņam atbildēja, ka tūlīt cilvēks būs. Pēc pusstundas izkāpis no mašīnas un gājis atkal jautāt to pašu. Atkal lūgums uzgaidīt, nevar atrast zīmoglaku. Beigu beigās braucējs atradies, bet varas pārstāvji visi kopā sagaidījuši pie partijas komitejas. Sāka ar to, ka noņēma padomju varas karogu, tad vienu pēc otra apzīmogoja kabinetus.
P. Koroševskis: “Kņazeva pajautāja, ko, Stepanovič, uzreiz liksiet roku dzelžus vai pēc tam? Es atbildēju, ka neko neliksim, nevienu cilvēku par viņa uzskatiem nesodīs. Kabinetos neko nepārbaudījām, nevienā atvilktnē neskatījāmies. Cilvēka nav, durvis ciet, apzīmogojam. Kas bija pēc tam — nezinu.”
P. Koroševskis stingri pārliecināts, ka Latvijas valstiskuma atgūšana bijis ļoti pareizs solis. Kas attiecas uz Latvijas dalību Eiropas Savienībā — tas arī pareizi un vajadzīgi, bez tā nevaram dzīvot. Bet pavisam neder tas, ka valstsvīri visus likumus taisa no jauna, ka nepārņem citu pieredzi, kur jau viss izdomāts un viss strādā. Tamdēļ Latvijā likumi buksē 20 gadus. Viņu neapmierina un uztrauc deputātu mēģinājumi novelt kļūdu vai neizdarību no saviem uz cita pleciem.

”Ludzā par sešiem miljoniem uzbūvēja nekam nevajadzīgu slimnīcu, bet Saeimas deputāti tagad meklē vainīgos,” turpina P. Koroševskis. “Bet paši taču nobalsoja par šo slimnīcu. Vai tad neredzēja un nezināja, par ko balso?”

P. Koroševskis pārliecināts, ka kvotas lauksaimniekiem ir vajadzīgas, stingrās kvalitātes prasības arī: “Es labāk pērku Amerikas broileru, jo zinu, ka tas izgājis visas analīzes un pārbaudes. Šaubos par mūsējo produkciju — diez vai te ir tāda kontrole. Pie mums vēl nav sasniegts tik augsts atbildības līmenis. Par Eiropas un nacionālajām subsīdijām gan varēja labi attīstīt laukus, bet attīstītas tika kādas 100 zemnieku saimniecības. Turklāt attīstītas kā nevienā pasaules valstī. Kāpēc nevar pateikt, cik miljonus no visa veida subsīdijām saņēmis katrs šis zemnieks? Redz, konfidenciāla informācija. Pie mums zemnieks uzbūvējis kūti, sitas kā pliks pa nātrēm un nesaņem neko. Viņš pats vainīgs? Protams, jo viņam nav sava biroja, kas strādā, lai makā plūst miljoni.”

Juris ROGA