Līdzīgas problēmas var atkārtoties

Situāciju ar feldšeru vecmāšu punktiem Krāslavas novadā skaidro domes deputāts, SIA ”Krāslavas slimnīca” galvenais ārsts Aleksandrs Jevtušoks: “Iedzīvotājiem jāzina, ka Krāslavas slimnīcai nav finansiālu, saimniecisku vai citu saistību ar feldšeru vecmāšu punktiem nevienā novadā, tās visas ir konkrētā novada pašvaldības un pagasta pārvalžu struktūrvienības. Diemžēl man ir jāatzīst, ka situācija, kas bija izveidojusies Andzeļu feldšeru vecmāšu punktā, var atgadīties praktiski jebkurā no mūsu novada feldšerpunktiem, jo vairākumā gadījumu tajos strādā tikai viens mediķis. Ne tik senā pa-gātnē sarežģīta situācija izveidojās Kombuļos, kur pēc smagas slimības mūžībā aizgāja vietējā feldšerpunkta kvalificēts un ļoti profesionāls mediķis. Mediķis, kura vietā steidzami bija jāsameklē cits darbinieks. Vilcināties nedrīkstēja, kopīgiem spēkiem izdevās atrast cilvēku, kurš piekrita tur strādāt darbu savietošanas kārtībā. Rezultātā praktiski nedēļas laikā mums izdevās atjaunot šī feldšerpunkta darbu.

Viena lieta, ja pārtraukums ir īslaicīgs, piemēram, darbinieka slimības dēļ. Kad nav cilvēka, nav cita ceļa — ir jāmeklē aizvietotājs. Mūsdienās tā ir problēma, ne katrs grib pārcelties dzīvot uz laukiem. Tomēr šodien mūsu novadā visi FVP ir nokomplektēti ar mediķiem. Visos FVP ir obligātais medikamentu minimums neatliekamās palīdzības sniegšanai. Šis obligātais medikamentu minimums tiek papildināts un atjaunots pēc nepieciešamības — cik un ko izlieto, tik iegādājas vietā. Ja kādai pārvaldei ir iespēja piepirkt savam FVP kaut ko papildus, tad tas tiek darīts. Parasti tie ir pārsienamie materiāli, citas vienreizējas izmantošanas lietas palīdzības sniegšanai. Medikamentus feldšerpunkti neiepērk, jo ar pacienta ārstēšanu nodarbojas tikai ārsts, kurš viņam izraksta tās vai citas zāles, kas jāpērk aptiekā. Feldšera funkcijas tagad ir daudz stingrāk reglamentētas un ierobežotas, nekā tas bija padomju gados.

Dažus vārdus jāpasaka par fizioterapeitiskajām iekārtām, kas dažos lauku feldšerpunktos vēl ir saglabājušās. Savulaik tās plaši pielietoja, bet šodien šīs iekārtas ir novecojušas. Lai iekārtas ekspluatētu, tās nepieciešams pārbaudīt, taču to nolietojums ir tāds, ka pārbaudi tās praktiski neizies. Neesmu dzirdējis, ka kāds feldšerpunkts būtu iegādājies jaunas fizioterapeitiskās iekārtas. Protams, iedzīvotāji bija pieraduši izmantot šīs procedūras, bet no otras puses — speciālisti uzskata, ka rehabilitācija jāveic kompleksi. Tāpēc jau tiek sagatavoti ārsti-rehabilitologi. Tas ir pareizāks ceļš, jo ar vienu fizioprocedūru veiksmīgam rehabilitācijas procesam nepietiek.”

Pierakstīja Juris ROGA