Kad Latvija tērpās dziļā sniegā un cīnījās ar bargo salu, mēs, Dagdas vidusskolas skolēnu un skolotāju grupa — Marija Mickeviča, Zinaida Konošonoka, Vija Gekiša, Viktors Dobkevičs, Sandis Ornicāns — Comenius projekta ietvaros devāmies uz saulaino Grieķiju. Pēc brauciena ir pagājis ilgāks laiks, tāpēc bija iespēja izvērtēt redzēto, dzirdēto, pieredzēto.
Mūsu ceļojums sākās Viļņā. Lidojums Viļņa — Prāga, tālāk Prāga - Atēnas. Pilsēta Volosa, kurā notika 6 valstu skolu tikšanās (Spānija, Grieķija, Somija, Vācija, Austrija, Latvija), atrodas 300 km no Atēnām, uz kurieni mūsu grupa devās ar autobusu. Izbaudījām naksnīgo braucienu pa kalnaino apvidu, kā arī pārliecinājāmies par to, ka grieķu zemnieki, cīnoties par savām tiesībām, bloķēja ceļu. Arī mūsu autobusam nācās līkumot pa apvedceļiem, tāpēc Volosā ieradāmies ar nokavēšanos, tur mūs sagaidīja viesmīlīgie grieķi. Skolēni devās uz ģimenēm, bet skolotāji uz viesnīcu.
Sadarbības skolu mēs apmeklējām jau pirmajā dienā. Tajā skolā darbs rit trīs maiņās. No rīta ir dienas skola (nodarbības notiek no plkst.9.00 līdz 14.00), tad vakarskola līdz 18.00, tad arodskola līdz 22.00 Visi vakarskolas un arodskolas skolēni dienā strādā. Katrs arodskolēns, uzsākot mācības, jau sāk darbu pie tā darba devēja, pie kura strādās arī pēc skolas absolvēšanas. Tas motivē labāk mācīties, jo darba devējs interesējas par skolēna sekmēm un skolēns labāk zina, kas viņam būs nepieciešams darbā.
Skolā mēs apskatījām telpas, iepazināmies ar skolēniem un skolotājiem, bibliotēkas telpās projekta dalībniekiem tika organizētas dažādas aktivitātes. Visas sadarbības skolas mājās gatavoja prezentācijas par savas valsts mītiem un teikām. Mūsu skolēni savā prezentācijā izmantoja Lāčplēša tēlu. Skolā visi prezentēja savus darbus.
Atpūtušies sākām iepazīt Grieķiju, tās tradīcijas un dzīvesveidu.
Grieķija ir viena no visvairāk apmeklētajām, taču arī visnepazīstamākajām Eiropas zemēm. Mūsdienu Grieķijas valsts pastāv tikai kopš 1830. gada, un tai ir maz kopīga ar populāro antīkās Grieķijas tēlu. Ģeogrāfiski tā atrodas krustcelēs un sevī apvieno Balkānu, Vidējo Austrumu un Vidusjūras reģiona valstu iezīmes. Gandrīz divas trešdaļas Grieķijas zemes klāj kalni, tā ir neapdzīvota un neapstrādāta.
Volosa, pilsēta, kurā mēs pavadījām ilgāko ceļojuma daļu, ir viens no visstraujāk augošajiem rūpniecības centriem Grieķijā, un, tā kā 20.gs. 50.gados pilsētu izpostīja zemestrīce, mums grūti iedomāties tās mitoloģisko pagātni. Senatnē šeit atradās Iolka, zelta aunādas meklētāja Jasona dzimtene.
Volosas vēsturi lieliski varēja iepazīt Arheoloģijas muzejā. Tur glabājas plaša 3.gs.p.m.ē. apgleznotu stēlu kolekcija. Šeit var apskatīt arī neolīta keramikas kolekcijas no tuvējām apdzīvotām vietām, skaistas dārglietas.
Iegriezāmies arī Makrinitsā — tradicionālā kalnu ciemā, kur atrodas vairākas pareizticīgo baznīcas, muzejs, daudzas tradicionālās dzīvojamās kalnu mājas, dažās no tām ir iekārtoti viesu nami.
Braucot augstāk kalnos, priecājāmies par sniegu, skatu uz Egejas jūru un apmeklējām vienu no slēpošanas trasēm.
Pilsētā bija grūti pierast pie siestas rituāla, kad gandrīz visas iestādes no plkst. 14.00 līdz 17.00 tiek slēgtas. Vasaras karstajos mēnešos tā ir fizioloģiska nepieciešamība, jo termometra stabiņš uzkāpj līdz + 40 grādiem. Vakaros pilsēta atkal atdzīvojas. Veikali no jauna ver savas durvis, pilsētnieki piedalās vakara pastaigās un izpriecās. Krodziņi ir apmeklētāju pilni, jo uz šejieni nāk gan jaunāki, gan vecāki cilvēki, lai draugu vai ģimenes lokā pavakariņotu, padejotu un padziedātu. Arī mēs mielojāmies ar jūras veltēm, kas ir tradicionālais grieķu ēdiens, klausījāmies dziesmas un mācījāmies dejot nacionālās dejas.
Daba mūs lutināja ar silto februāra laiku — gandrīz katru dienu + 15 grādu.
Nemanot paskrēja laiks, kuru mēs pavadījām Volosā, nācās šķirties no jauniegūtajiem draugiem, no viesmīlīgajiem grieķiem. Mūsu ceļš veda uz Atēnām — Grieķijas galvaspilsētu, vienu no slavenākajām un tūristu apmeklētākajām pilsētām pasaulē, pilsētu, kura tiek uzskatīta par Rietumu civilizācijas un demokrātijas šūpuli. 5. un 4.gs.p.m.ē. Atēnās darbojās filozofi Sokrāts, Platons un Aristotelis, dramaturgi Eiripīds un Sofokls. Atēnu ievērojamākā vieta ir Akropole ar Partenona templi tajā. Tai dienā, kad mēs atbraucām uz Atēnām, lija spēcīgs lietus, tomēr tieši te mēs guvām vislielākos iespaidus.
Pilsētas ielās aug palmas, citronkoki ar citroniem, kuri nogatavojas 7 reizes gadā, zied atraitnītes, rozes un ciklamenas. Atēnās dzīvo 3 miljoni cilvēku, tāpēc visa pilsēta ir blīvi apdzīvota, arī mājas atrodas cieši blakus viena otrai. Cilvēku iemīļotākais pārvietošanās veids ir metro. Braucot mājās, apskatījām parlamenta ēku, kuru tagad bieži redzam televīzijā, jo Grieķijā pašlaik notiek plašas demonstrācijas un protesta gājieni sakarā ar sarežģīto ekonomisko stāvokli valstī.
Ar cerībām, ka vēl kādreiz kāds no mums apmeklēs Grieķiju, mēs dodamies mājup. Atpakaļceļā ir tik daudz iespaidu, ka laiks paiet pavisam nemanot. Klāt ir Viļņa, kura atkal mūs sagaida ar salu un sniegu.
Skolā dalāmies iespaidiem un gatavojamies nākamajam Comenius projekta pasākumam, kurš šoreiz notiks Dagdas vidusskolā. Skaistajā pavasara mēnesī maijā mēs gaidām 29 ārzemju viesus no sadraudzības valstīm.
Dagdas vidusskolas projekta dalībnieces
Zinaida KONOŠONOKA un Vija GEKIŠA