Darba un bezdarba problēma

Nodarbinātības Valsts aģentūras direktore Baiba Paševica īsumā raksturoja šobrīd esošo situāciju nodarbinātības ziņā. Valstī darbojas 90000 uzņēmumu, tajā pašā laikā bezdarbnieku skaits ir 191913 jeb 16,9% no ekonomiski aktīvo kopskaita. Vislielākais bezdarbnieku daudzums reģistrēts galvaspilsētā, pēc tam seko Latgale, Kurzeme, Zemgale un Vidzeme. Pēdējos trijos vēsturiskajos novados skaitļi atšķiras minimāli. Vīriešu un sieviešu skaits ir aptuveni vienāds. Gandrīz trešā daļa ir cilvēki ar pamatskolas izglītību, augstskolas beigušo ir tikai 8%. Kā uzsvēra B. Paševica: “Izglītībai ir būtiska nozīme.”

Tiesa, tam varētu būt arī pavisam cits izskaidrojums — bezdarbnieki ar augstāko izglītību jau sen ir atstājuši šo valsti un stiprina citu zemju ekonomiku. Ne visi zina, ka par bezdarbniekiem var tikt noformētas personas vecumā no 15 līdz pensijas gadiem. Protams, ja pirms tam nav strādāts nemaz, vai arī nostrādātais laiks ir mazāks par gadu, tad bezdarbnieka pabalsts nepienākas, taču bezdarbnieks var iesaistīties NVA pasākumos, projektos, apgūt zināšanas kursos un saņemt stipendiju.

Savukārt Valsts Darba inspekcijas direktors Arnis Luhse informēja klātesošos, ka VDI ik dienas saņem aptuveni 100 iedzīvotāju sūdzības telefoniski, tikpat daudz cilvēku apmeklē VDI nodaļas, diezgan daudz tiek saņemts arī iesniegumu. Sūdzības aptuveni 95% gadījumu izrādās pamatotas.

Šobrīd ir viens konsultatīvais tālrunis: 67186522, pa kuru zvanot, var izklāstīt savu problēmu un saņemt padomu, kā rīkoties tālāk. Ar 1. maiju iedzīvotājiem tikšot piedāvāts arī otrs šāds tālruņa numurs, jo šobrīd pa vienīgo telefonu inspekciju izdodas sazvanīt ne visiem.

Inspekcija šī gada pirmajā ceturksnī apsekojusi 876 uzņēmumus un konstatējusi 423 personas, kas strādāja bez rakstveidā noslēgta darba līguma. Ja oficiāli reģistrēti bezdarbnieki, kas turklāt saņem bezdarbnieka pabalstu, tiek pieķerti nelegāli strādājam kādā uzņēmumā, viņiem ir valstij jāatmaksā nelikumīgi saņemtais bezdarbnieka pabalsts. Tikai attiecībā uz nelegāli nodarbinātajiem nekad netiek piemērots tāds soda veids, kā brīdinājums, visos citos gadījumos brīdinājums ir visbiežāk VDI piemērotais atklāto darba aizsardzības noteikumu pārkāpumu sods ar prasību novērst trūkumus. Ja, piemēram, kokapstrādē tiek konstatēts, ka stacionārais zāģis nav aprīkots ar aizsargmehānismiem, kā to pieprasa darba aizsardzības likumdošana, visa ceha darbība var tikt apturēta līdz atklāto trūkumu novēršanai. Praksē pārbaudīts, ka tas ir daudz efektīvāks cīņas veids nekā naudas sodi.

Informatīvās dienas laikā tika stāstīts par jaunākajām izmaiņām darba likumdošanā, kas paredz, ka apmaksātā slimības laika ilgums samazināts no 52 uz 36 nedēļām. Jauninājums ir arī tas, ka ilgstoši slimojošu darbinieku ir iespējams atlaist. Darba likumā ieviests tāds termins kā Darba devēja uzteikums, kas agrāk nebija.

Žurnālistiem bija daudz jautājumu. Visvairāk par tā saucamajiem bezdarbniekiem-simtlatniekiem. Īpaši tika uzsvērts, ka šobrīd simtlatnieku darba aizsardzība klibo: viņiem bieži vien nav pieejamas aptieciņas, netiek izsniegts specapģērbs, viņi netiek instruēti pirms darba uzsākšanas, darba risku novērtējums vispār nav veikts.

Ja kādu darba devēju neapmierina Obligāto veselības pārbaužu rezultāti un viņš var pamatot, ka OVP rakstītais neatbilst patiesajam darbinieka veselības stāvoklim, viņš var sūtīt OVP uz Veselības inspekciju un vērsties arī Arodveselības ārstu asociācijā.

Ērika STEPIŅA