Plāni un darbi

Robežnieku pagastā tapis apmežošanas projekts, kas paredz apmežot pagastā laukus starp nelieliem meža masīviem, kopumā — 7 hektārus zemes. Projekta pieteikums iesniegts, vēl arvien tiek gaidīta atbilde.

Jaunatnes centra aktīvisti vēlas ierīkot sporta laukumu centrā pie daudzdzīvokļu mājām un arī ir uzrakstījuši projektu, kura kopējā tāme ir 4500 latu. Jauniešu pieprasītā summa ir 3000 latu, pārējo summu apņemas līdzfinansēt pagasta pārvalde. Sporta laukuma izmaksas skaidrojamas ar ieceri ziemā šo laukumu izmantot kā slidotavu — jābūvē tā, lai ziemā varētu uzliet ūdeni un iegūt ledu slidošanai.

Šobrīd pagastā tiek realizēts cits jaunatnes centra projekts “Ģimenes ābece”, par kuru nesen informējām lasītājus.
Pārvaldes vadītāja cer, ka veiksmīgi būs mazie projekti, no kuriem viens iesniegts atbalsta saņemšanai no Nīderlandes fonda “Koninklijke Nederlandsche Heidemaatschappij”, otrs — VAS “Hipotēku un zemes banka” izsludinātajā projektu konkursā. Ar vienu projektu plānots sakārtot ugunsdzēsības dīķi pie daudzdzīvokļu mājām, kur ziemā tika izcirsti brikšņi, ar otru — sakopta teritorija pie skolas.

Lauku atbalsta dienestā iesniegts projekta pieteikums Indras kultūras nama remonta pabeigšanai, kā arī projekts ciemata piecu ielu un divu ceļu sakārtošanai. Ir uzmērīta zeme un top tehniski ekonomiskais pamatojums vēl pāris nopietniem projektiem iesniegšanai vasarā ERAF, lai sakārtotu ūdenssaimniecību Piedrujā un Indrā.

Robežnieku pamatskolas sporta zāles rekonstrukcijas projekts jau apstiprināts, bet šīs skolas siltināšanas projekts tiek gatavots kopā ar divām Krāslavas skolām.

Tiks rakstīts projekts bijušās Piedrujas pamatskolas ēkas rekonstrukcijai, lai tur nākotnē varētu izvietot visas struktūrvienības: pagasta pārvaldi, lauk-saimnieku konsultantus, medpunktu, tautas namu, tautas bibliotēku, pārvēršot ēku par sabiedrisko iestādi. Zeme uzmērīta, pieteikta inventarizācija, lai īpašumu varētu ierakstīt Zemesgrāmatā un sniegt projekta pieteikumu Lauku atbalsta dienestā.

Mazie projekti ir tapuši arī Indrā, kur ir doma uzlabot brīvdabas estrādi pie kultūras nama, kā arī labiekārtot aušanas darbnīcas teritoriju. Kād-reizējā medpunktā, kur audēju darbnīcas, ir plāni ierīkot arī izstāžu un semināru zāli. Savukārt Piedrujā mazais projekts varētu dot iespēju savest kārtībā skolas parauglauciņu teritoriju, sporta laukuma soliņus. Plāni lieli, grūti spriest, cik no tā izdosies paveikt, jo ne viss atkarīgs no pašas pārvaldes. Taču pārvaldes vadība gaida ne tikai uz projektiem.

Ē. Gabrusāne: “Ir noslēgts līgums ar firmu, kas iztīrīs un savedīs kārtībā visus ugunsdzēsības dīķus Indrā. Šis darbs jāpaveic iespējami agrāk, lai līdz starptautiskajam mazākumtautību mūzikas festivālam “Latgales vainags” paspētu ataugt zālīte.
Skukos bezdarbnieki-simtlatnieki kapitāli remontē divistabu dzīvokli, kuru iepriekšējie iemītnieki atstāja izdemolētu.

Bezdarbniekus-simtlatniekus daudz nodarbinām arī teritorijas uzkopšanā visos trijos pagastos. Par izdarīto var pārliecināties katrs iedzīvotājs vai ciemiņš. Priekšā vēl viens liels darbs — kapsētu uzkopšana. Patiesībā mums trūkst cilvēku, tagad katrā pagastā ir līdz 20, bet ziemā, kad bija grūtības nodarbināt cilvēkus, bija iedotas pat 30 vietas. Labāk būtu bijis otrādi, vasarā vajag vairāk cilvēku.

Piedrujas pagasta Lupandu ciemā gribam saviem spēkiem atjaunot ūdensapgādes sistēmu, kas atrodas bēdīgā stāvoklī. Tā kā iedzīvotāju skaits tur neliels, tad nevienā projektā ar šiem darbiem netikt, bet vajag sakārtot dziļurbumu, ūdensvadu, atrisināt ūdens atdzelžošanas jautājumu. Darbi uzsākti, elektriķiem uzrakstīts pieteikumus, lai pieslēdz elektrību.
Pievērsiet uzmanību — Piedrujā parādījusies viena skaista, tīra iela. Tiesa, ciematā vēl daudz citu ielu jāsakārto. Ļoti aktīvi strādā tautas bibliotēka, cilvēki atbalsta bibliotekāres iniciatīvas, izgatavo tādas skaistas lietas, kuras faktiski varētu tirgot ekskursantiem.

Neparedzēti izdevumi bija sakarā ar pacēlāja bojājumu Skuku pansionātā. Pacēlājs tur vitāli nepieciešams, firmas pārstāvji nomainīja izdegušo mikroshēmu, remonts sanāca 700 latu. Ko darīt, jāmaksā. Pansionātā šodien dzīvo 45 cilvēki, un vēl būtu ko ievietot, ja būtu vieta. Tostarp ir daudz smagi slimu cilvēku, nestaigājošu. Cilvēks, kas dzīvojis laukos, grib lauku vidi, tomēr arī šeit viņi pierod lēnām, sākuma posmā psiholoģiski ir ļoti smagi. Pansionātam izveidojusies sadarbība ar Dagdas pensionāru biedrību, amatierkolektīviem, kuri ierodas iepriecināt vecos ļaudis.”

Robežniekos turpina iepriekšējo gadu tradīciju apsveikt savus iedzīvotājus apaļā dzīves jubilejā, starp kuriem gadās arī lielas personības. 6. maijā politiski represētajam Česlavam Miļevskim apritēja dzīves 80 gadu jubileja.

Indras, Piedrujas un Robežnieku pagasta pārvaldes vadītāja parūpējās, lai tie iedzīvotāji, kur nekursē nekāds sabiedriskais transports, vismaz pāris reizes mēnesī varētu nokļūt novada centrā. Ar janvāri katra mēneša 1. un 3. piektdienā no Indras pagasta pārvaldes ēkas plkst. 8.30 kursē Indras pagasta autobuss uz Dagdu. Atpakaļ uz Indru tas dodas plkst. 12.00. Ļaudis brauc kārtot dokumentus, apmeklē tirgu, veikalus. Autobuss sevišķi nozīmīgs ir Semjošķu, Karklinovas un Kazincu iedzīvotājiem, kuri faktiski nogriezti no ārpasaules. Brauc arī Nauļānu ļaudis, jo tur nav veikala, bet autoveikala cenas uzkāpušas debesu augstumos — par kukulīti ne pirmā svaiguma maizes nākas atdot līdz puslatam. Ļaudis iemanījušies labāk nopirkt maizi Dagdā un ielikt saldētavā. Bet ilgam laikam nepiepirksi, ēst vajag katru dienu, un vispār negribas būt atstumtam no ārpasaules tikai tāpēc, ka tev nav savas automašīnas, bet pēdējais sabiedriskais autobuss redzēts kaut kur 90. gados.

Juris ROGA