Aprīlī atsākās veģetācija — ataug ziemāju labības, zālāji, ziemas rapsis un nezāles. Šai laikā pamodīsies arī kaitēkļi, sāks attīstīties slimības un zemes kopējiem jādomā, kā ar to visu tikt galā.
Ziemāju labību pārziemošanu un slimību izplatību šajā pavasarī lielā mērā ietekmēja klimatiskie laika apstākļi, sniegs nokusa ātri un neizveidojās ledus garoza, bet ieplakās daudzviet vēl ir uzkrājies liels daudzums ūdens un dažviet satraukumu radīja lielie palu ūdeņi, kas veicinās sakņu puvju attīstību un būs arī izslīkušu augu laukumi. Atjaunojoties veģetācijai, augs nezāles, tās ir visjūtīgākās dīgstu vai pirmo īsto lapu attīstības stadijā. Nezāļu ierobežošanai jāizvēlas atbilstošus herbicīdus nezāļu spektram un konkrētam kultūraugam. Herbicīds jālieto marķējumā norādītajā devā un laikā.
Lielāka sniega pelējuma infekcija ir lauku malās, kur ilgstošāk klāja bieza sniega sega un kur iesētā sēkla netika kodināta. Ļoti liela nozīme bija augu maiņai, jo sniega pelējuma ierosinātāji saglabājas augsnē. Lai uzlabotu pārziemojušo kultūraugu stāvokli, ir savlaicīgi jādod papildmēslojums.
Ziemas rapša sējumos rudenī jau izplatījās lapu un sakņu slimības, un, veģetācijai atjaunojoties tās turpina attīstību. Mežmalās, kur ilgstošāk saglabājās sniegs, augus vairāk bojā sniega pelējums un izplatās sakņu puves. Rudenī augi bija pārauguši, un lauki, kuros netika lietoti augu augšanas regulatori, cieta no sala. Vāji pārziemoja vēlu iesētie sējumi. Aprīlī parādīsies krustziežu stublāju smecernieki un spradži, kuri bojās augu stublāju lapas un saknes.
Augļu dārzos jāizgriež kaitēkļu, slimību, mehāniski bojātie un liekie zari. Pirms pumpuru briešanas — miera periodā — nosmidzinot ar dzelzs vitriolu, var ierobežot sūnas un ķērpjus. Vēlams savākt vecās lapas, puvu-šos augļus, kuri karājas kokos vai palikuši apdobēs, jo tā būs primārā kraupja un puvju infekcija. Apskatot augļu koku vainagu, redzami vēža bojāti zari. Vēža bojājumi ir neatgriezeniski, tāpēc vieglāk veikt profilaktiskos pasākumus, lai nepieļautu tā izplatīšanos. Zāģēt inficētos zarus un tīrīt brūces labāk sausā bezvēja laikā, lai infekcija ar vēju nepārvietotos uz svaigām brūcēm. Brūces ieteicams dezinficēt ar kādu no vara preparātiem. Izgrieztie zari un drazas jāizvāc no dārza un jāiznīcina, darbarīki jādezinficē. Aprīļa trešajā vai ceturtajā dekādē lietainā laikā var sākt lidot ābeļu kraupja sporas. Pret ziemojošiem slimību ierosinātājiem pirms pumpuru plaukšanas augļu kokus rūpīgi jānosmidzina ar varu saturošu fungicīdu.
Aprīlī, ja temperatūra būs +8...+100 C augļu dārzos izies no ziemošanas ābeļu ziedu smecernieks un virzīsies uz vainagu, tur uzmeklēs ziedpumpurus un tajos dēs olas, tā samazinot augļu ražu. Ķiršu dārzos pumpurus bojās ķiršu pumpuru tīklkode. Aprīļa beigās — zaļā konusa vai “peļausu” stadijā sāks šķilties un baroties lapu blusiņas, laputis, tīklērces, lapu un pumpuru tinēji. Šo kaitēkļu ierobežošana jāveic, kad kāpuri atstās ziemošanas vietas. Grauzēju bojātos augļu koku stumbri jāpasargā no iežūšanas, brūces jāaizsmērē ar potziedi vai kādu citu līdzekli.
Atsākoties veģetācijai, ir jau jaunākā informācija VAAD mājas lapā www.vaad.gov.lv par kultūraugu attīstības stadijām un kaitīgo organismu parādīšanos.
Anita TRŪPA, Valsts augu aizsardzības dienesta Latgales reģionālās nodaļas vecākā eksperte (agronomijā)