Gandrīz katrā pagastā šodien vēl atradīsim feldšerpunktu, skolu, baznīcu, bibliotēku un tautas namu. Šķaunē ir visas nosauktās iestādes.
Šķaunes feldšeru un vecmāšu punktā strādā feldšere, vairākas reizes mēnesī pacientus pieņem ģimenes un bērnu ārsts. Tiesa, kādreiz Šķaunē strādāja ārsts un vecmāte, bija pat slimnīca un darbojās aptieka. Tagadējo feldšerpunktu uztur pārvalde.
Šķaunes pagastā darbojas Landskoronas Vissvētās Trīsvienības baznīca ar draudzi. Jau Latvijas brīvvalsts 30. gados Šķaunes pagastā bija Latvijas katoļu jaunatnes savienības Landskoronas nodaļas bibliotēka un robežsargu sporta kluba bibliotēka.
Pirmais ieraksts Šķaunes pagasta tautas bibliotēkas inventāra grāmatā ir izdarīts 1947. gada 15. augustā. Kopš tā laika dažādos gados Šķaunes bibliotēkā ir strādājušas Franciska Marinska, Monika Solima, Renāte Arikāne, Aelita Dubra, bet tagad bibliotēku vada Jeļena Jermakoviča. Kopš 1999. gada Šķaunes bibliotēka lepojas ar Marijas Andžānes piemiņas istabu, kas Latgales lakstīgalas (tā tautā mīļi dēvē dzejnieci Mariju Andžāni) piemiņai ir izveidota bibliotēkas telpās. Šķaunes bibliotēka apkalpo galvenokārt sava pagasta iedzīvotājus, kuru skaits atjaunotās brīvvalsts gados ir krietni sarucis. Tas negatīvi atsaucas arī citās dzīves sfērās.
Vietējā pamatskolā mācās galvenokārt šķaunieši. Viens bērns nāk no Pasienes pagasta Zilupes novada, jo viņa dzīvesvietā nav latviešu skolas. Viens bērns ir no Rīgas, kuram šai pusē dzīvo vecmāmiņa, bet vecāki un bērns pats deklarēts Rīgā, vēl viens bērns ir no Ludzas novada. Šķaunes pagasta pārvaldes vadītāja Jadviga Ceicāne uzskata, ka ir izdevīgi mācīt citu pašvaldību bērnus, jo šodien pagasta skolai audzēkņi ir vitāli nepieciešami, turklāt valstī funkcionē jaunā kārtībā — nauda seko skolēnam.
J. Ceicāne: “Mūsu skolā ir nedaudz bērnu, bet es jau direktorei sacīju, ka neviens šo skolu negrasās slēgt, bet mums visiem ir jāpārliecina vecāki, lai viņi izvēlas šo skolu, lai nav tā, ka pēc laiciņa viens aiziet projām uz citu skolu, viņam seko nākamais un nākamais. Vienīgi ja nebūs bērnu, nebūs arī skolas, tāpēc vecākiem nopietni jāpadomā par mācību iestādes izvēli. Skolēnus mēs vadājam, problēmu nav. Ir autobuss.”
Vēl ne tik senā pagātnē — Latvijas brīvvalsts 30. gados — pagasta teritorijā bija Landskoronas un Tīmaņu sešklasīgā pamatskola, Muižnieku, Žluktovas un Rubuļu četrklasīgā pamatskola. Visas četrgadīgās skolas padomju laikā slēdza, bet Tīmaņu skolu pēc jaunās skolas ēkas uzcelšanas Šķaunē 1975. gadā pievienoja Šķaunes astoņgadīgajai skolai, kurā bērnu skaits vairākus gadus pārsniedza simtu.
Pamazām atgriežas dzīvība par pagastu apvienošanās naudu izremontētajā Šķaunes pagasta tautas namā, kura vadītāja ir Leontīna Višņevska. Šogad februāra vidū tautas namā notika pirmais plašākais pasākums ar četru pagastu — Ķepovas, Asūnes, Andzeļu un Šķaunes — amatierkolektīvu un pašdarbnieku līdzdalību, kopš ir izveidots novads. Katra pagasta kolektīvs tam Valentīndienas pasākumam bija sagatavojis trīs priekšnesumus. Bija konkursi, uzvarēja tie, kuri savāca visvairāk sirsniņu. Mis Valentīna izrādījās no Andzeļiem — Lolita Beinaroviča, bet Valentīns no Šķaunes — Jānis Moisejonoks. Dzīvo mūziku nodrošināja ļaužu iecienītais muzikants Valdis Pudniks. Tika organizētas spēles ar baloniem, citiem atribūtiem. Izdevās ļoti jautrs pasākums, kuram bija trīs vadītājas: Leontīna Višņevska, Ļena Beitāne no Andzeļiem un Olga Lukjanska no Asūnes.
Tautas nama vadītāja plāno aicināt kopīgi svinēt svētkus arī citu pagastu pašdarbniekus. Kāpēc gan nē — skaisti izremontētajā zālē tagad nav kauns ievest ne darbaļaudis, ne zemāka vai augstāka līmeņa amatpersonas. Plānos ir uzaicināt Skaistas pagasta pašdarbniekus kopīgi nosvinēt Mātes dienu, uz rudens pusi gribētu pie sevis redzēt Svariņu, Ezernieku un Bērziņu kolektīvus. Redzēs, kuri atsauksies, kuri varēs atbraukt. Leontīna saka, kad vairāki tautas manu kolektīvi ir kopā, pasākums sanāk interesantāks un to apmeklē vairāk cilvēku.
”Agrāk mūsu tautas nama zālē kājas varēja lauzt, grīda bija caurumos, labierīcības izskatījās briesmīgi,” turpina Leontīna. “Tagad pavisam cita lieta, prieks strādāt. Arī paši labprāt braucam ciemos koncertēt, gada laikā bijuši desmit izbraukumi, visbiežāk brauca Šķaunes tautas nama deju kolektīvs “Danceri”, vadītāja Natālija Sprukte. Ir mums arī vokālais ansamblis, kuru vada Ilona Kozlovska. Ja vajag, pieaicinām skolas bērnus, dramatisko kolektīvu. Praktizējam arī diskotēkas jaunatnei. Diskžokejs ir Ivars Maļinovskis, kurš ikdienā strādā Rezeknē. Ļoti prasmīgs diskžokejs, piemēram, gadu mijas svinību pasākums tika rīkots ar galdiņiem un diskotēku, cilvēku ieradās pilna zāle, un, izrādās, ka nav vienmēr obligāti jāmaksā par dzīvo mūziku — vairākumam diskotēka ļoti patika.”
Juris ROGA